Soli pa solim uz gudrāku ģimenes budžetu – ieradumi, kas atmaksājas

Dzīvojot no algas līdz algai, mēs ne tikai ierobežojam savu ikdienas izvēļu brīvību, bet arī zaudējam iespēju ilgtermiņā plānot savu nākotni. Tāpēc ir būtiski pievērst uzmanību dažiem vienkāršiem, bet nozīmīgiem ieteikumiem ikdienas budžeta plānošanā. Skaidri ieradumi un pārvaldības principi – pat pie vidējiem vai zemākiem ienākumiem – var kļūt par spēcīgu pamatu atbildīgai attieksmei pret naudu. Tie kalpo ne tikai kā vērtīgs piemērs bērniem, bet arī kā kopīga ģimenes apņemšanās ceļā uz lielāku finansiālo labklājību, uzsver Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.

Kopīga budžeta plānošana – vērtīgs ieradums visai ģimenei
Ģimenes budžets ir visu ģimenes ienākumu un izdevumu pārskatāms sadalījums noteiktam laika posmam. Tā sastādīšana palīdz lietderīgāk izmantot naudu – atteikties no nevajadzīgiem, lai arī šķietami nepieciešamiem pirkumiem, atlikt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, krāt nākotnei un izvairīties no pārmērīgas tērēšanās.

“Regulāras sarunas par ģimenes budžeta plānošanu var kļūt par vērtīgu kopā būšanas tradīciju, kas stiprina ģimenes saites. Tajās būtu vēlams iesaistīt arī bērnus, protams, ņemot vērā viņu vecumu un spējas. Tas viņiem palīdzēs apzināties naudas nozīmi, veidot atbildīgu attieksmi un piedalīties ģimenes finanšu lēmumos. Lai bērniem būtu lielāka interese, var izmantot spēles principus, piemēram, atteikties no kāda nelietderīga ieraduma, kam parasti tiek tērēta nauda un kopīgi krāt kādam dzīves uzlabojumam,” iesaka Jekaterina Ziniča.

Kā sākt ģimenes budžeta plānošanu?
Ģimenes budžeta plānošana jāsāk ar skaidru pārskatu par ienākumiem un izdevumiem – disciplīna šādos jautājumos ir viena no pamata lietām, sniedzot lielāku brīvību ģimenei turpmāk. Vispirms uzskaitiet visus regulāros maksājumus – par mājokli, komunālajiem pakalpojumiem, kredītiem, transportu, pārtiku un bērnu aktivitātēm. Ja ienākumi ir stabili, šo sadaļu nav nepieciešams bieži mainīt, taču, ja ienākumi ir neregulāri, piemēram, sezonāls darbs vai esat pašnodarbinātais, tos jāprecizē katru mēnesi. Savukārt atlikums starp ienākumiem un izdevumiem ir summa, ko var plānot – to var atlikt uzkrājumiem, iztērēt saprātīgiem pirkumiem vai izmantot neparedzētiem gadījumiem. Regulāra izdevumu pārskatīšana palīdz apzināties tēriņu paradumus.

Tērējam mazāk, nekā nopelnām
Zelta likums, kas jāievēro – “tērējam mazāk, nekā nopelnām”. Ļoti populāra metode budžeta plānošanā ir 50/30/20, kad ne vairāk kā 50% ienākumu novirza ģimenes ikdienas neatliekamajām vajadzībām, 30% apģērbam, izklaidei, dāvanām, bērnu kabatas naudai utt., bet ideālā gadījumā no 10% līdz 20% uzkrājumu veidošanai. Ja neatliekamajām vajadzībām tiek tērēta vairāk nekā puse no ienākumiem, ir vērts izvērtēt, vai un kur iespējams samazināt izdevumus. Piemēram, rūpīgi plānojot nedēļas ēdienkarti, var ievērojami samazināt pārtikas izšķērdēšanu un līdz ar to arī tēriņus. Savukārt biežāk pārvietojoties ar kājām vai velosipēdu, iespējams ietaupīt uz degvielas izmaksām.

Ja apģērbam un izklaidei tiek tērēts vairāk nekā 30% no ienākumiem, ir vērts izvērtēt, vai viss iegādātais tiešām tiek lietots. Ieteicams priekšroku dot praktiskām, kvalitatīvām un ilgtspējīgām lietām, kas kalpo ilgāk un biežāk tiek izmantotas. Lai samazinātu izdevumus un izvairītos no pārmaksāšanas, izmantojiet sezonālās atlaides, iepērcieties izpārdošanās vai apsveriet iespēju iegādāties apģērbu otrreizējās lietošanas veikalos. Savukārt, lai samazinātu izdevumus izklaidei, izvēlieties izdevīgākas alternatīvas – apmeklējiet bezmaksas pasākumus, dodieties pārgājienos vai izbaudiet citus brīvdabas piedzīvojumus. Tāpat pārskatiet, vai tiešām izmantojat visas abonētās televīzijas pakas un straumēšanas platformas.

Ieteicams pat līdz 20% savu ienākumu novirzīt uzkrājumu veidošanai. Tie var būt gan īstermiņa, piemēram, kādam lielākam pirkumam kā jaunam ledusskapim, gan ilgtermiņa, kas kalpo kā ģimenes finanšu drošības spilvens neparedzētiem gadījumiem. Abi veidi ir svarīgi, taču ilgtermiņa uzkrājumu veidošana nodrošina lielāku stabilitāti un mieru nākotnē.
Te īpaši jāmēģina uzrunāt ģimenes jaunieši, jo daudzi no viņiem domā, ka par investīcijām jāinteresējas tikai pieaugušā vecumā, kad tiek strādāts un pelnīta liela nauda. Bet patiesībā vislabākais brīdis sākt domāt par naudu ir tieši jaunībā, jo tad viņiem ir daudz laika, kas ir svarīgākais resurss.

Jo agrāk jauniešus motivēsim sākt ieguldīt vai krāt pensijai, jo vairāk viņu ieguldījumi varēs augt. Tas notiek tā saukto salikto procentu dēļ – peļņa veido jaunu peļņu gluži kā sniega pika, kas kļūst arvien lielāka, ripojot no kalna. Tāpēc pat neliela summa, ieguldīta regulāri, var ar laiku pārvērsties ievērojamā kapitālā.

Finanšu pratība sākas ģimenē
Iesaistot visu ģimeni budžeta plānošanā, veidojas ne tikai ciešāka sapratne par ikdienas izdevumiem un ienākumiem, bet arī stiprinās atbildības sajūta un savstarpējā uzticēšanās. Finanšu pratība kļūst par kopīgu vērtību, ko bērni apgūst nevis teorētiski, bet praktiski – caur sarunām, lēmumu pieņemšanu un personīgo piemēru. Pat vienkāršas darbības, piemēram, kopīga iepirkumu saraksta sastādīšana vai mēneša tēriņu pārskatīšana, var būt vērtīgs solis pretim ilgtspējīgiem paradumiem un finansiālajai drošībai ilgtermiņā. Turklāt, iesaistot bērnus budžeta plānošanā jau agrā vecumā, tiek likti pamati viņu personīgajai finanšu izglītībai un prasmei rīkoties ar naudu.