Stambulas konvencijas satversmība tās pretiniekus pārdomāt nepiespiedīs
Pirms četriem gadiem, kad “Vienotību” pārstāvošais labklājības ministrs Jānis Reirs parakstīja Eiropas Padomes konvenciju cīņai pret vardarbību jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju, tās pretinieki, tostarp koalīcijas partneri, norādīja, ka tā ir pretrunā ar Satversmi un tādēļ nav ratificējama. Tagad “Jaunā Vienotība” un “Attīstībai/Par!” ar Satversmes tiesas rokām cenšas šo argumentu oponentiem atņemt.
Izvērtējot konvencijas ratificēšanas lietderību tolaik Nacionālās apvienības atbildībā esošā Tieslietu ministrija, atsaucoties uz tās pasūtītu analīzi, norādīja, ka konvencija uzliek valstīm pienākumu atteikties no diskriminācijas ne tikai uz dzimuma, bet arī uz “gender” jeb sociālā dzimuma (dzimtes) pamata.
Saskaņā ar šo interpretāciju, lai nediskriminācijas principu ievērotu, Latvijai agri vai vēlu būs nepieciešams sākt interpretēt Satversmes 110. pantu (Valsts aizsargā un atbalsta laulību ‒ savienību starp vīrieti un sievieti [..]), kā arī Civillikuma 35. panta otro daļu (Aizliegta laulība starp viena dzimuma personām) “gender” sociālās teorijas gaismā. Tas nozīmētu viendzimuma laulību atļaušanu, pat nemainot Satversmes 110. panta pirmā teikuma redakciju.
Uzticēsies Satversmes tiesai
Tā laika tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, atsaucoties uz analīzi, norādīja, ka “no juridiskā viedokļa nav atrodams neviens iemesls, kādēļ Latvijai būtu jāparaksta starptautisks līgums, kas neatbilst tās pamatlikumam – Satversmei”.
Tagad “Jaunā Vienotība” un “Attīstībai/Par!” konvencijas ratifikācijas pretiniekiem nolēmusi atņemt šo argumentu neatgriezeniski. Pēc “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas iniciatīvas ir sagatavots un ar Attīstībai/Par!” atbalstu tiks iesniegts pieteikums Satversmes tiesai, lūdzot izvērtēt, vai Stambulas konvencija patiešām neatbilst Latvijas pamatlikumam.
Saskaņā ar likumu Saeimas deputātiem ir tiesības vērsties Satversmes tiesā par Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu atbilstību Satversmei, ja pieteikumu paraksta vismaz 20 parlamentārieši ‒ astoņu “Jaunās Vienotības” deputātu iniciatīvu atbalsta 13 “Attīstībai/Par!” deputāti.
““Jaunā Vienotība” konvenciju vairākkārt ir mēģinājusi virzīt ratifikācijai Saeimā, bet mūsu kolēģi iebilduši, ka tā neatbilst Latvijas Satversmei. Šo argumentu kvalificēti var novērtēt vienīgi Satversmes tiesa, tādēļ tās atzinums būs svarīgs elements dokumenta virzībai uz ratifikāciju Saeimā,” pauž “Vienotības” valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.
Viedokli nemainīs
Taču, pat ja Satversmes tiesa lems, ka konvencija ar pamatlikumu nekonfliktē, tās senākie pretinieki, proti, Nacionālā apvienība nebūs gatava atbalstīt tās ratificēšanu. “Neesmu dzirdējis argumentus, kāpēc tas būtu nepieciešams un ko tas dotu Latvijas cilvēkiem,” norādot uz to, ka Nacionālās apvienības pozīcija nav mainījusies, saka tās līderis Raivis Dzintars.
Gadā, kad pie varas bija “Vienotība”, un Zaļo un zemnieku savienības jeb Māra Kučinska valdības laikā ZZS neilgi svārstījās, kurā pusē šajā jautājumā nostāties. Tās līderi neoficiālās sarunās pat pauda, ka konvenciju partija atbalstīs. Taču, uzklausot savus biedrus, organizācija nostājās konvencijas pretinieku pusē.
“Joprojām ir spēkā lēmums, ka neatbalstīsim. Nekas nav mainījies. Un visdrīzāk, ka nekas arī nemainīsies. Mēs taisījām biedru aptauju un, balstoties tās rezultātos, pieņēmām šādu lēmumu,” tagad saka ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis.
Prasa referendumu
Arī 13. Saeimas vēlēšanās pirmo reizi parlamentā iekļuvušās partijas nevēlas atbalstīt Stambulas konvenciju. Tā Jaunā konservatīvā partija uzskata, ka ar vardarbību ģimenē jācīnās citiem līdzekļiem. Piemēram, ar policijas darbinieku izglītošanu, jo pašlaik, tiem trūkst izpratnes un nepieciešamo iemaņu ģimenes strīdu izmeklēšanā.
Savukārt konvencijas ratificēšanu neatbalstošās KPV LV argumentācija ir līdzīga Nacionālās apvienības pozīcijai – konvencija apdraud tradicionālās ģimenes un kristīgās vērtības.
“Es neredzu, ka mēs varētu mainīt nostāju. Šādi jautājumi jārisina referendumā. Tā nav politika. Liekam uz referendumu un balsojam, lai sabiedrība iesaistās lemšanas procesā. Visi šie jautājumi jutīgie – lai ir referendums,” saka KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Ēriks Pucens.