Svārstības finanšu tirgos nebaida Latvijas ieguldītājus – plāno ieguldīt tikpat vai vairāk

Lai gan pēdējā laika pasaules finanšu tirgos vērojamas svārstības, tostarp arī būtiski kritumi, lielākā daļa Latvijas ieguldītāju (58%) plāno turpināt investēt finanšu tirgos tādā pašā apmērā, kā līdz šim. Savukārt 34% ieguldījumu apjomu plāno pat palielināt, liecina Swedbank veiktā Latvijas ieguldītāju aptauja*. Kopumā investori Latvijā uz ieguldījumiem raugās ilgtermiņā un visbiežāk sagaida, ka ieguldījumu finanšu tirgos nesīs peļņu 5 līdz 10 gadu perspektīvā.

Starp populārākajiem investīciju veidiem ir ieguldījumi dažādu uzņēmumu akcijās (71%), kam seko ieguldījumu fondi (40%) un privātais portfelis (36%). Salīdzinoši mazāk tiek ieguldīts biržā tirgotajos fondos jeb ETF (24%), un pavisam neliela daļa ir veikusi ieguldījumus obligācijās (8%).

“Mūsu veiktās ieguldītāju aptaujas dati rāda, ka iedzīvotāji salīdzinoši pragmatiski uztver pēdējo laiku notikumus finanšu tirgos, apzinoties, ka ieguldījumu atdeve ir jāskata ilgtermiņā, nevis īstermiņā. Attiecīgi katrs ceturtais investors norādījis, ka pēdējā gada laikā ir turpinājis regulāri ieguldīt noteiktu naudas summu konkrētos finanšu instrumentos, savukārt katrs piektais jeb 23% atzīst, ka sākuši ieguldīt vairāk brīvo līdzekļu,” saka Rolands Zauls, Swedbank Ieguldījumu produktu līnijas vadītājs.

Sagaida atdevi 5-10 gados un iegulda regulāri
Vaicāti par to, kādā laika posmā investori sagaida, kad ieguldījumi nesīs peļņu, katrs trešais norāda 5 līdz 10 gadu perspektīvu. Vēl 22% sagaida to 3 līdz 5 gadu laikā un 17% sagaida 10 – 15 gadu laikā. Savukārt, domājot par ieguldījumu atdevi, vairāk nekā puse (53%) investoru sagaida to 5% -10% apmērā, bet katrs piektais – no 10% līdz 15%.

Kopumā investori pēdējā gada laikā ir pieturējušies pie savas ieguldījumu stratēģijas un turpina ieguldīt regulāri. 32% norāda, ka neseko īstermiņa tirgus svārstībām, bet iegulda regulāri, fokusējoties uz ilgtermiņa rezultātiem. Savukārt tā ieguldītāju daļu, kuru svārstības finanšu tirgos satrauc un kuri pēdējā gada laikā kļuvuši piesardzīgāki (28%), svārstības nav atturējušas pārstāt ieguldīt pavisam. Viņi atzīst, ka neveic jaunus ieguldījumus, taču nesteidz pārstāt ieguldīt pavisam. Tikai 5% norādījuši, ka tirgus kritumu brīžos brīvo līdzekļus vispār neiegulda.

“Lai arī dzīvojam trauksmainā periodā un ir virkne notikumu, kas var ietekmēt ieguldījumu vērtību, tam nav jābūt par iemeslu, lai tos neveiktu. Tieši pretēji – nereti finanšu tirgus krituma brīdī iepirkties ir izdevīgi, jo par noteiktu summu var nopirkt vairāk aktīvu. Turklāt ekonomika attīstās cikliski, kāpumi un kritumi ir raksturīga parādība, un šī brīža situācija nav unikāla. No daudziem riskiem var pasargāt diversificēti ieguldījumi, kā arī laiks, uz kuru ieguldījums tiek veikts. Jo ilgāks laiks ir paredzēts līdz konkrēto līdzekļu izlietojumam, jo mazāk iespēja ciest zaudējumus,” stāsta Rolands Zauls.