Swedbank galvenā ekonomiste: Darba tirgū atspoguļojas ekonomikas vārgums
Lai gan bezdarba dati ir šķietami pozitīvāki, darba tirgū redzama kopējā ekonomikas bremzēšanās. No vienas puses, Centrālās Statistikas Pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati rāda, ka bezdarba līmenis samazinājies no 6,9% otrajā ceturksnī līdz 6,7% gada trešajā ceturksnī. No otras puses, pret pērno gadu novērojams bezdarba līmeņa kāpums par 0,2 procentpunktiem. Turklāt samazinājusies arī nodarbinātība gan pret iepriekšējo ceturksni, gan pret pērno gadu.
Darbaspēka apsekojums rāda, ka samazinājies nodarbināto skaits gan pret pērnā gada trešo ceturksni, gan arī pret šī gada 2. ceturksni. Samazinājums pret iepriekšējo ceturksni gan bezdarbnieku, gan nodarbināto skaitā nozīmē, ka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits samazinās. Tas noticis gan tādēļ, ka iedzīvotāju skaits samazinās, gan tādēļ, ka vairāk cilvēku kļuvuši ekonomiski neaktīvi.
Izskatās, ka izpildījušies plāni, par ko iepriekš ziņoja Eiropas Komisijas apkopotie privātā sektora aptauju rezultāti. Tie šī gada otrajā un trešajā ceturksnī liecināja, ka uzņēmumi darbinieku skaitu tuvākajos mēnešos grasās samazināt. Labā ziņa – jaunākajos oktobra datos iezīmējās pozitīvāki signāli. Kopējās nodarbinātības gaidas jau liecināja par plāniem darbinieku skaitu turēt nemainīgu vai pat nedaudz kāpināt. Būtisks lēciens nodarbinātības gaidās oktobrī bija apstrādes rūpniecībā un mazumtirdzniecībā, tomēr viena mēneša dati mēdz būt arī maldinoši. Tikmēr būvniecībā nodarbinātības gaidās ir stabils kāpums jau kopš jūnija, kas varētu liecināt par gatavošanos labākiem laikiem un lielākam pieprasījumam pēc darbiniekiem būvniecības sektorā.
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) publicē datus par reģistrēto bezdarbu. Tiem ir nedaudz cits tvērums nekā CSP darbaspēka apsekojumam. Piemēram, tie attiecas uz iedzīvotājiem līdz 64, nevis līdz 74 gadu vecumam. NVA dati ir agrāk pieejami, un dod ieskatu darba tirgus attīstības virzienā. Oktobrī un novembrī bezdarba rādītāji pazeminājās līdz 5,1%. Tik zems reģistrētais bezdarbs iepriekš redzēts vien pirms lielās finanšu krīzes 2008. gadā. Tas liek cerēt, ka arī faktiskais bezdarba līmenis gada nogalē varētu uzrādīt labākas tendences.
Kopumā Swedbank prognozē, ka bezdarbs šogad vidēji (7,0%) būs augstāks nekā pērn. Lietuvā un Igaunijā bezdarba līmenis tiek prognozēts nedaudz augstāks nekā pie mums – virs 7%. Nākamgad un 2026. gadā gaidām pakāpenisku bezdarba mazināšanos. Tas tādēļ, ka 2025. gadā ceram redzēt ekonomikas izaugsmi, kas nodrošinās lielāku pieprasījumu pēc darbiniekiem.
Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā