Tāda ir cilvēka daba jeb Vēlreiz par lūšu medībām

Dzīve ir izdevusies, ja, reaģējot uz katru kritisku publikāciju, iespējams lieki nepiepūlēties un izmantot vienu un to pašu tekstu, pamainot tikai raksta nosaukumu. Tā sanācis arī šoreiz: mednieču kluba „Lady Hunt” priekšniece un žurnāla „Medības” galvenā redaktore Linda Dombrovska veiksmīgi ir izmantojusi sava kolēģa – Latvijas mednieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Haralda Barvika – 2019. gada ziemā uz laikrakstu Neatkarīgā atsūtīto pretenziju, ko bija izsaukusi mana publikācija „Memļaki neko nesaprot”. / Elita Veidemane

Bērniem jāļauj medīt?

Minētajā publikācijā bija runa par Saeimas 2. lasījumā atbalstīto jaunā Ieroču aprites likuma projektu, kas paredzēja, ka medībām domātos šaujamieročus varēs izmantot arī pusaudži no 16 gadu vecuma. Toreiz iestājos pret to, ka nenobriedušiem pusaudžiem, iespējams, tiks likumiski atļautas asiņainas izpriecas, kuras viņi no datorpasaules automātiski pārnesīs uz reālo pasauli. Taču Barvika kungs tikai atkārtoja savu mantru: „Mēs gribam, lai ar likumu ir legāli atļauts medīt bērniem, kuri to vēlas darīt.” Bērniem!

Pēc mana raksta publikācijas Haralds Barviks atsūtīja garum garo vēstuli, kuras galvenā doma bija: „Rakstā „Memļaki neko nesaprot” izteikti nepatiesi un melīgi apgalvojumi.” Kad pēc dažām dienām intervēju pašu Barvika kungu, viņš gan nevienu nepatiesu apgalvojumu nevarēja nosaukt, tieši tāpat kā nevarēja konkretizēt mana viedokļa pretrunas ar laikraksta „Neatkarīgā Rīta Avīze” Ētikas kodeksu.

Un varat iedomāties, kāds bija mans gandarījums, kad cienījamās Dombrovskas kundzes pretenziju vēstulē izlasīju tieši tos pašus „argumentus”, kurus savulaik bija izmantojis godājamais Barvika kungs! Proti, neatbilstību Ētikas kodeksam, nepatiesu un melīgu apgalvojumu publicēšanu utt. Nekas jauns vairs nebija jāizgudro.

Paldies par atbalstu!

Tagad palūkosimies uz konkrētiem publicētajiem faktiem, kas attiecas uz rakstu „Ar pašas nogalinātu vilcēnu un lapsēnu rokās”.

„Rakstā paustais viedoklis ir pretrunā ar NRA.lv ētikas kodeksu, ir tendenciozs, aizvainojošs, sabiedrību maldinošs un aicina uz naida runu. Šis raksts ir žurnālista profesijas necienīgs,” apgalvo Linda Dombrovska. Runa ir par rakstu, kas publicēts Neatkarīgajā 29. jūlijā (https://neatkariga.nra.lv/komentari/elita-veidemane/320769-ar-pasas-nogalinatu-vilcenu-un-lapsenu-rokas).

„Redaktoriem un žurnālistiem ir jābūt objektīviem, nedrīkst rakstu/radio un TV pārraižu saturu izmantot personīgās interesēs,” viņa turpina. Interesanti, no kurienes Dombrovska kundze smēlusies apgalvojumu, ka man varētu būt kādas „personiskas intereses” attiecībā uz medībām un konkrēti uz minēto kundzi? Man tādu nav, un arī kundzi personiski nepazīstu. „Šī jau ir otrā reize, kad Veidemanes kundze publiski apsaukā medniekus,” gaužas Dombrovskas kundze. Diez vai medniekkundze varēs nocitēt kādu apsaukāšanās vārdu, jo tādu vienkārši nav. „Starp medniekiem ir ārsti, aktieri, pasniedzēji, zinātnieki, profesori – cilvēki, kas pārstāv dažādas profesijas. Nosaukt, ka šo cilvēku vide ir trula un degradējoša, ir maldinoši, aizvaino visus tos, kas ieguvuši mednieka apliecību,” turpina Dombrovskas kundze.

Nenoliedzami, mednieku vidū ir dažādu profesiju cilvēki, tikai – kurā gan vietā esmu apgalvojusi, ka šo konkrēto cilvēku, šo mednieku „vide ir trula un degradējoša”? Bet, protams, ja Lindas kundze tā jūtas, ja viņa patiešām vēlas, lai viņas šāvējkolēģu vide tāda būtu – neko nevar darīt, tas ir jāatļauj. Ja vispārīgu, dzīvē sakņotu atziņu Lindas kundze attiecina uz sevi un saviem – kā jau minēju, ‒ šāvējkolēģiem, tad arī tas jāsaprot un jāakceptē: „Augstprātība, nežēlība un savu savtīgo interešu nolikšana augstāk par jebkuru morāles principu ir šādas vides sastāvdaļas.” Tiešām paldies par atbalstu manai nostājai.

No savas puses – atbalstu mednieku darbības, kurās, kā izstāsta Linda Dombrovska, iekļaujas pasākumi cūku mēra un citu slimību izskaušanā, invazīvu sugu apkarošanā u.tml. Jo nav taču tā, ka viens sabiedrības segments (ap 22 000 cilvēku) visu darītu nepareizi un pārējiem nepieņemami. Arī šajā segmentā mājo saprāts un cilvēcība.

Raksts pamatots VK atzinumos

Dombrovskas kundze ar palīdzīgu roku sniedz atsauci uz manu pērnā gada rakstu ( https://nra.lv/viedokli/elita-veidemane/269712-memlaki-neko-nesaprot.htm), kurā medniekus es it kā esot nosaukusi par „memļakiem”. Ir jābūt sevišķi alternatīvi apdāvinātam, lai, izlasot minēto publikāciju, nonāktu pie verdikta, ka par „memļakiem” ir nodēvēti mednieki… Vai nu medniece nesaprot, ka tādā vārdā ironiski ir nodēvēti tie, kuri neatbalsta – savādi, vai ne?! – dzīvnieku bezjēdzīgu slepkavošanu izpriecu vārdā, vai nu viņa vienkārši nav iepazinusies ar šo rakstu. Tad par ko vēl runāt? Ak, jā, varam runāt par apzinātiem meliem Lindas Dombrovskas pretenziju vēstulē.

Bet, ja runājam par patiesību, ko ikvienā vēstules dvesienā piesauc aizvainotā medniece, būtu tikai taisnīgi pieminēt to, ka raksts „Ar pašas nogalinātu vilcēnu un lapsēnu rokās” ir simtprocentīgi pamatots Valsts kontroles (VK) atzinumos par lūšu populācijas stāvokli Latvijā. Par šo VK pētījumu Dombrovskas kundzes vēstulē gan nav neviena vārda. Aizmirsās pieminēt? Vai arī viņa domā, ka neko nejēdzošā VK klusiņām jāsit krustā pēc tādiem izlēcieniem? Bet varbūt tomēr VK objektīvi informē sabiedrību, nevis piekasās netaisni nemīlētajiem trofeju medniekiem?

Un pilnīgi lieki ir piesaukt kaut kādu „naida runu”. Katrs, izlasot intervijas vai noskatoties podkāstus ar Lindu Dombrovsku, ir tiesīgs secināt un fiksēt savas izjūtas attiecībā pret viņas izklaidi, kuru minētā sieviete ir gana plaši reklamējusi publiskajā vidē. Bet par to, kā minētās mednieces darbības komentē sociālo tīklu lietotāji, nu nekādi nevar atbildēt konkrētais medijs – laikraksts Neatkarīgā.

Tāpēc – no kurienes mednieces kundze ir izrakusi „aicinājumus uz izrēķināšanos”, nav saprotams. Jo, piedodiet, attieksmi izrādīt drīkst ikviens – kamēr tas nav aizliegts ar likumu. Tāpēc vēlreiz varu nocitēt rindas no raksta: „Mūsu attieksme var atvēsināt sakarsušos stobrus. Bet tad šādai attieksmei ir jārodas, un tā ir jāparāda.”

Kas var būt skaistāks?

Taču ir arī komiska rīcība. Dombrovskas kundze atkal citē mūsu Ētikas kodeksu: „Izvairies no ilustrācijām, kas var aizskart un aizvainot!” Izrādās, kundzes aizvainojums cēlies no tā, ka raksta ilustrācijai izvēlēta „ļoti veca fotogrāfija”! Savukārt kundzes apgalvojums, ka šā foto mērķis esot bijis „aizvainot un aizskart mani personīgi”, ir pilnīgi aplams. Tieši otrādi: es apgalvoju, ka cildinu Lindas kundzi, kura pozē kopā ar pašas nomedīto lapsēnu. Kas gan var būt skaistāks par šo nāvi, vai ne?

Tādā pašā toņkārtā pirms pusotra gada risinājās saruna ar Haraldu Barviku. Lūk, fragments no intervijas.

Es: Tātad lūsis ir trofeja, izklaides objekts?

Barviks: Savā ziņā jebkurš medījums ir trofeja. Un lūsis ir skaista trofeja.

Es: Atgriezīsimies pie lūšu mātes slepkavas (2016. gadā izcēlās skandāls par kādas mednieces kārtējo izpriecu – nošautu lūšu māti, kurai mežā palika lūsēni – nolemti bada nāvei). Kāds no šīm izpriecām pozitīvais ieguvums?

Barviks: Tā fotogrāfija bija ļoti smuka.

Es: Ko „smuku” jūs saskatāt dzīvnieka līķa izrādīšanā?

Barviks: Tā ir piemiņa, un lūsis ir skaists arī nomedīts.

Es: Kāpēc vispār jāšauj lūši?

Barviks: Mednieki izšauj savus konkurentus – lūšus, jo viņi izkož stirnas.

Es: Mednieki izšauj lūšus kā konkurentus?

Barviks: Tas ir stulbi, bet tāda ir cilvēku daba.

Skumji, ka tāda ir cilvēku daba. Paštaisna, iznīcinoša, nežēlīga, vienaldzīga. Bet ir arī līdzjūtīga, sargājoša un mīloša. Paliksim pie līdzsvara – lai arī cik grūti izcīnāms tas būtu.