“Tet” vadītājs Juris Gulbis: Kiberuzbrukumi notiek katru dienu

Uz jautājumiem atbild Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

– 2019. gadā Tet grupas apgrozījums pieauga par 7%, sasniedzot 226,3 miljonus eiro, kas ir rekorda rādītājs kopš 2008. gada. Kā zināms, Tet uzrādīja visaugstāko eksporta apjomu uzņēmuma vēsturē – 13% no kopējā apgrozījuma veidoja eksports. 2019. gadā Tet investēja 30 miljonu eiro uzņēmuma attīstībā, valstij nodokļos nomaksāja 47,5 miljonus, bet 32,5 miljonus eiro izmaksāja 2018. gada dividendēs akcionāriem. Latvijas Republika no Tet dividendēs saņēma 16,6 miljonus eiro. Kā jūs vērtējat 2019. gada rezultātus? Kā noritēja zīmola maiņa no Lattelecom uz Tet?

– 2019. gads apstiprināja to, ka mēs vairāk konkurējam nevis ar vietējiem, bet ar starptautiskajiem spēlētājiem. Pagājušais gads mums bija rekordgads arī eksporta jomā. Viennozīmīgi, redzamākais notikums 2019. gadā bija uzņēmuma nosaukuma maiņa. Manuprāt, tā noritēja sekmīgi. Vēl pirms maiņas jauno zīmolu atpazina 74% sabiedrības. Zīmola maiņa bija projekts, par kuru mēs domājām jau labu laiku pirms tam.

Uzņēmums ar katru gadu mainās. Uzņēmums, kāds tas bija, piemēram, 2007. gadā, kad es sāku strādāt (tolaik vēl Lattelecom), jau ir radikāli mainījies. Mums ir parādījušies daudzi jauni pakalpojumi, tostarp mākoņpakalpojumi, televīzijas platformas, izklaides jomas pakalpojumi utt., kuru tolaik nebija vispār. Mēs esam kļuvuši par nozīmīgu spēlētāju izklaides jomā. Tāpēc ļoti jaudīgais Lattelecom zīmols, kas šos gadus ir bijis labi pazīstams, īsti vairs neatspoguļoja to, ar ko mēs nodarbojamies. Faktiski pirmo reizi mēs sākām domāt par zīmola maiņu jau 2015. gadā. Dažādu apsvērumu dēļ šo lēmumu vairākas reizes atlikām. 2019. gads bija brīdis, kad mēs saņēmāmies un šo pārmaiņu veicām, un jāsaka, ka rezultāts ir labs. Pirmkārt, svarīgi, ka mēs iekšienē esam noticējuši jaunajam zīmolam. 86% no mūsu darbiniekiem uzskata, ka zīmols labāk atspoguļo mūsu darbību un uzņēmumu vērtības. Arī ārējās aptaujas liecina par to, ka gan klienti, gan sabiedrība kopumā ir pieņēmuši jauno nosaukumu, to izmanto un asociē to ar tiem pakalpojumiem, ko mēs kopumā sniedzam. Es esmu apmierināts, jo process nebija vienkāršs. Tas bija visai sarežģīts, jo mainījās ne tikai nosaukums, bet arī zināmā mērā uzņēmuma stratēģija un uzņēmuma kultūras sastāvdaļas. Tas bija komplekss projekts, kas aizņēma pusotru gadu. Balstoties uz statistikas datiem, var secināt, ka jau 2019. gada vasarā jauno nosaukumu spēja atpazīt 99% aptaujāto iedzīvotāju. Mūsu aptaujas liecina par to, ka atpazīstamība ir tāda, kā mēs gaidījām vai labāka, un arī katru mēnesi pieaug. Mēs ar rezultātu esam apmierināti.

– Kas notiks ar veco zīmolu, jo gadījumā, ja tas netiks uzturēts, kāds cits to var pakampt un lietot.

– Ja mēs atceramies, laikā, kad nosaukums no Lattelekom tika mainīts uz Lattelecom, viena persona bija izdomājusi izmantot šādu shēmu.

Mēs esam aizsargājuši Lattelecom vārdu un, protams, nevienam to neatdosim.

Pašlaik nekas tādas nav iespējams, jo Tet grupā joprojām eksistē uzņēmums ar šādu nosaukumu, kas ir viens no mūsu grupas uzņēmumiem, kuru īpašumā ir vairāki citi uzņēmumi. Šāds nosaukums ir un paliek, bet mēs kā zīmolu to neizmantojam.

– 20. septembrī tika atklāts Baltic Net jeb interneta savienojums starp Lietuvu un Latviju ar 100 gigabitu sekundē datu pārraides ātrumu. Tikpat ātrs savienojums tika izveidots ar Zviedriju. Kādi ir šo savienojumu ieguvumi Tet un Tet klientiem Latvijā?

– Faktiski datu patēriņš aug eksponenciāli, līdz ar to investīcijas datu pārraides iekārtās un datu pārraides tīklā ir jāveic nepārtraukti. Cilvēki arvien vairāk patērē saturu video formātā, arvien izplatītāki kļūst mākoņpakalpojumi, tāpēc mums ir jānodrošina piekļuve datu centriem ar minimālām aizturēm. Šis darbs notiek nepārtraukti, un publiskie paziņojumi izskan tikai par nelielu daļu no šī darba, kad tiek atklāti lielie starpvalstu pieslēgumi. Ņemot vērā gan eksponenciāli augošo datu patēriņa pieaugumu, gan mākoņpakalpojumu pieaugumu, gan to, ka arī mēs gatavojamies brīdim, kad Latvijā parādīsies 5G tehnoloģijas, šīs investīcijas ir nepieciešamas un mēs tās turpināsim.

Kamēr citviet pasaulē 100 gigabiti sekundē ir tikai nākotnes plānos, Latvija ir viena no pirmajām valstīm Eiropā, kas to jau paveikusi, kad tika atklāts savienojums ar Lietuvu, tad, manuprāt tas bija dziļi simbolisks, jo latvieši un lietuvieši kopā vienmēr ir paveikuši lielas lietas. Mēs atkal varam lepoties ar vienu no ātrākajiem interneta savienojumiem Eiropā, un tas ir nākamais attīstības solis, lai Tet kļūtu vēl spēcīgāks interneta infrastruktūras eksportā.

– Ir nozares, kurās ir tradicionālas transporta sistēmas, piemēram, gāzes sektorā tie ir cauruļvadi, un tad paradās jaunākas sistēmas, kā sašķidrinātās gāzes termināļi, šķidrinātās gāzes piegāde klientam utt., un līdz ar to nav jābūvē cauruļvadu sistēma. Vai IT nozarē ir vērojama virzība aizstāt tradicionālo kabeļu būvniecību ar datu pārraidi pa satelītu sakaru kanāliem? Vai, pārejot uz satelītu tehnoloģijām datu pārraidē, starpvalstu kabeļi vispār būs vajadzīgi?

– Mūsdienu komunikāciju tīkli nesastāv un netiek veidoti tikai no vienas tehnoloģijas, bet gan savienojot ļoti daudzas un dažādas tehnoloģijas. Arī mēs tajā skaitā tieši tā veidojam savu attīstību – izmantojot gan sakaru līniju, gan dažādus bezvadu tehnoloģiju elementus. Satelītus mēs neizmantojam, bet zināms, ka ir vairāki Amerikas uzņēmumi, kas investē Zemes mākslīgo pavadoņu tīklā un plāno pārklāt visu zemeslodi ar lēta interneta pakalpojumu piedāvājumu. Mēs vērtēsim, kādi būs šāda attīstības virziena rezultāti. Jāatzīmē, ka tehnoloģiju attīstība nav notikusi lineāri, bet gan sadrumstaloti. Tāpēc katra pietiekami veca sakaru uzņēmuma tīkls sastāv no dažādām sastāvdaļām. Es neparedzu, ka tuvākajā laikā būs viena tehnoloģija, kas to visu varētu nomainīt.

Optiskā kabeļa savienojums vienlaikus nodrošina garantētu ātrumu un stabilu ātrumu visu diennakti, savukārt bezvadu pakalpojumiem ir ierobežojumi, ņemot vērā gan frekvenču joslas platumu, gan arī ierīču skaitu, kas ir pieslēgtas vienam datu pārraides segmentam. Tāpēc bezvadu savienojuma pieslēguma ātrums sadalās starp iekārtām, kuras ir savienotas. Bezvadu savienojumi ir ļoti efektīvi, ja nav nepieciešams nepārtraukts pieslēgums, ja pietiek ar nelielu sensoru, kas ieslēdzas reizi dienā un nosūta, piemēram, elektrības skaitītāju rādītājus. Ja ir tikai šāda vajadzība, tad optikas kabeli pievilkt klāt nevajag. Taču, kad mājoklī ir nepieciešams skatīties video un lietot internetu vienlaikus vairākām ierīcēm vai kad liels datu centrs ir jāsavieno ar biroju, kurā ir liels datoru skaits, tad ir vajadzīgs optiskā kabeļa savienojums, kurš tiktu pieslēgts pie jaudīgām datu pārraides iekārtām.

– Kādi ir Tet lielākie panākumi interneta un televīzijas pakalpojumu jomā? Kuri no biznesa segmentiem 2019. gadā auga straujāk? Kā jūs raksturotu uzņēmuma izklaides un TV virziena segmenta attīstību 2019. gadā?

– Televīzijas segments ir sarežģīts, un konkurence ir ļoti liela. Pagājušais gads mums bija veiksmīgs, jo mums izdevās, pirmkārt, noturēt savas tirgus pozīcijas klasiskajos televīzijas pakalpojumos, bet, otrkārt, mēs esam strauji – dubultā – pieaudzējuši mūsu straumēšanas pakalpojumu Shortcut. Tāpēc mēs spējām noturēt tirgus līdera pozīcijas cīņā ar vietējiem pakalpojumu sniedzējiem, bet galvenokārt cīņā ar lielajiem starptautiskajiem straumēšanas servisiem. Šos panākumus nodrošināja divas komponentes. Pirmā ir tehniskais risinājums, ko mēs nepārtraukti uzlabojam, bet otrais ir saturs. Mēs esam ļoti daudz investējuši tieši vietējā saturā, un faktiski tieši vietējais saturs ir tas, kas nodrošina mums konkurences priekšrocības attiecībā pret lielajiem starptautiskajiem straumēšanas servisiem. Mēs pagājušogad savā piedāvājumā iekļāvām vairāk nekā 60 Latvijā ražotu filmu. Piedāvājām vairāk nekā 20 savu unikālu seriālu, šovu un raidījumu, kurus pēc tam esam iekļāvuši gan savā televīzijas kanālu piedāvājumā – 360TV un STV Pirmā!, gan arī Shortcut.

– Gada laikā Tet dubultoja apgrozījumu elektroenerģijas biznesā. Kas ļāva sasniegt tik izcilus rezultātus elektrības tirgū?

– Elektrības biznesā ir divas veiksmes komponentes. Kā pirmā ir jāmin pareizs piedāvājums – laba cena. Otrā ir klientu apkalpošana: klienta uzrunāšana, pārliecināšana un tālāk apkalpošana ar rēķinu izrakstīšanu un visu pārējo. Mums pagājušogad izdevās atrast labu kombināciju. Mums bija labs cenas piedāvājums, jo izdevās labi vienoties ar mūsu elektrības piegādātāju. Tāpat jāsaka, ka arī mūsu klientu apkalpošanas darbinieki ir labi strādājuši, gan uzrunājot klientus un informējot viņus par mūsu piedāvājumu priekšrocībām, gan arī apkalpojot tos, kas izvēlējās pirkt šo pakalpojumu pie mums.
– Vai panākumu pamatā ir arī tas, ka jūs varat piedāvāt elektrību komplektā ar jūsu pamata pakalpojumiem? Tas var jums radīt zināmas priekšrocības.

– Gan, gan, jo tas ir atkarīgs no tā, ko klienti izvēlas. Apmēram 30% no klientiem, kuri pie mums izvēlējās pirkt elektrības pakalpojumu, nebija citu mūsu pakalpojumu pircēji. Jā! Pēc tam mums bija iespēja viņiem piedāvāt citus pakalpojumus, kas deva papildu labumus mūsu galvenajam biznesa virzienam. Klienti izvēlas atšķirīgi. Ir klienti, kas izvēlas vienu rēķinu, ir klienti, kuri vēlas, lai rēķini būtu sadalīti.

Protams, mums patīk šī kombinācija, ka mēs varam vienā pakā piedāvāt klientiem vairāk dažādu pakalpojumu.

– Kad mēs runājām pirms gada, es uzdevu jautājumu par nodokļu sistēmas izmaiņām. Jūs toreiz teicāt, ka atbildēt vēl ir pāragri un ka vajadzētu šo jautājumu atkārtot pēc kāda laika. Es tagad atkārtošu šo jautājumu. Kā nodokļi sistēmas reforma uzlaboja investīciju iespējas 2019. gadā? Vai tā veidos iespaidu uz attīstības plāniem 2020. gadā?

– Tet tas neietekmē, jo mēs jebkurā gadījumā izmaksājam simt procentus no peļņas akcionāriem. Līdz ar to mūs tas neietekmē. Tomēr Latvijas biznesam kopumā tas ir labi. Lai gan uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir paaugstināta, taču tā tiek maksāta, tikai sadalot peļņu. Manuprāt, tas ir labi, un tas ir labs režīms. Jautājums, cik ilgi Eiropas spiediens mums ļaus uzturēt šādu režīmu? Manuprāt, neatrisināta problēma ir darbaspēka nodokļi. Palielinātie, progresīvie darbaspēka nodokļi padara Latviju nekonkurētspējīgu tieši jauno tehnoloģiju jomā, īpaši tāpēc, ka IT joma aug un IT pakalpojumu eksports aug ļoti strauji. Šīs augošās nozares, kas dod labu pienesumu uz pārējā tradicionālā biznesa krituma fona, tiek sodītas ar darbaspēka nodokļu režīmu, jo tur nekas nav mainījies.

Viena gada griezumā pateikt, vai izmaiņas uzņēmuma ienākuma nodoklī ir labas vai sliktas, manuprāt, nav iespējams. Ir jāvērtē pilns ekonomiskais cikls, un tie ir pieci līdz astoņi gadi. Tad mēs varēsim saprast, kādā veidā nodokļu politika ietekmēja lēmumus, kurus pieņem uzņēmumi, vai rodas jaunas darba vietas, vai mēs radām jaunas tehnoloģijas, vai mēs vairāk investējam utt. Viens gads mums neko neparādīs.

– Mākoņpakalpojumu biznesa apgrozījums pieaudzis par vairāk nekā divām reizēm, un tas rada jaunus izaicinājumus ar IT drošības riskiem. Kāda ir Tet nostāja, veidojot sadarbību ar IT uzņēmumiem, kuri ir iekļauti paaugstināta drošības riska grupā – Huawei u.c.?

– Drošības risku vadīšana vienmēr bijusi mūsu prioritāte. Uzņēmumā ir speciāla struktūrvienība, kas ar šo jautājumu nodarbojas. Uzbrukumi notiek katru dienu, ar to jārēķinās. Piemēram, šomēnes vienam no mūsu klientiem bija vērojams vēsturiski vislielākais uzbrukums, kāds jebkad līdz šim Latvijā bija novērots.

Sniegt drošus pakalpojumus mums ir gan izaicinājums, gan biznesa iespējas. Mēs ievērojam visas valsts prasības attiecībā uz infrastruktūras drošību un sekojam līdzi ģeopolitiskajai situācijai, lai jebkurā brīdī būtu gatavi ņemt vērā visus iespējamos riskus un izaicinājumus.

– Kādi ir šā gada ieplānotie attīstības virzieni?

– Mēs turpināsim attīstīt eksporta virzienu, īpaši mākoņpakalpojumus un Citrus Solutions darbību ārpus Latvijas. Izklaides jomā plānojam turpināt atbalstīt vietējā satura ražošanu un piedāvāšanu mūsu klientiem. Šajā segmentā konkurence saasinās gan globāli, gan Latvijā, un būs vērojami gan apvienošanās, gan pārņemšanas gadījumi, jo globālie straumēšanas servisi agresīvi raugās uz jaunu tirgu iekarošanu.

Protams, mēs pievērsīsim daudz lielāku uzmanību automatizācijai un robotizācijai. Mūsu robots Anete šī gada otrajā pusē sāks runāt. Šogad fokusā ir uzņēmuma digitālā transformācija, kas nozīmē uzņēmuma maiņu gan no pakalpojumu, gan iekšējo IT sistēmu un biznesa procesu, gan darba metožu viedokļa, lai uzlabotu klientu pieredzi, ievērojami paātrinātu klientu apkalpošanu, un tas ļaus tālāk efektivizēt uzņēmuma darbību.

Foto: F64