Tiesa t.s. Lemberga prāvā vēlas rediģēt debašu runas saturu

Jaunā Aivara Lemberga advokāte Olga Hincenberga nepaspēja pat kārtīgi iejusties debašu runas lasīšanā, kad tiesas sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone jau viņu pārtrauca, pārmetot atkārtotu kāda dokumenta pieminēšanu; turpretī aizstāve skaidroja, ka kāda dokumenta pieminēšana vairākkārt nav atkārtošanās, jo šis dokuments tiek atkārtoti pieminēts atšķirīgā kontekstā un sakarā ar citiem faktiem, vēsta NRA.lv.

Cita starpā, prokurori savas debašu runas laikā varēja atsaukties uz dokumentiem un citiem pierādījumiem, kā arī nolasīt vienas un tās pašas liecinieku liecības, cik vien reižu gribēja – neviens viņus nepārtrauca un nekādu atkārtošanos viņiem nepārmeta.

Jau 18. jūnijā, t.i., pirms spēkā stājās Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas ļautu tiesām ierobežot debašu runas ilgumu, tiesa t.s. Lemberga lietā paziņoja, ka līdz 7.septembrim tiek ierobežots debašu runas laiks par apsūdzību pēc Krimināllikuma 219. panta. A. Lembergam kopā ar advokātiem vasaras atvaļinājuma laikā jau sagatavoto aizstāvības runu šajā sadaļā nācās pārstrādāt. Līdzšinējais advokāts Māris Grudulis paziņoja, ka pie šādiem ierobežojumiem iepriekš minētajā apsūdzības sadaļā viņš aizstāvību nodrošināt nevar. Tādēļ tika izvēlēts cits aizstāvis ‒ O. Hincenberga.

Jau pirmajās advokātes debijas minūtēs Rīgas apgabaltiesā O. Hincenbergas runa tika aprauta. Tiesa pārmeta viņai atkārtošanos.

O. Hincenberga sāka analizēt Rudolfa Meroni liecības un valsts apsūdzības apgalvojumus par Aivara Lemberga it kā noslēgto līgumu ar kompāniju “Eurocom International Ltd.”. Šīs kompānija visticamāk pieder pašam Rudolfam Meroni.

Būtiski ir arī tas – viss, kas saistīts ar “Eurocom International Ltd”, šobrīd ir svarīgs jaunajam arestētās mantas glabātājam – Nodrošinājuma valsts aģentūrai ‒, lai varētu šo mantu pārņemt no R. Meroni, jo lielākai daļai no to ārvalstu kompānijām, kurās ir arestētas “patiesā labuma guvēja tiesības” u.tml. “manta”, juridiskais īpašnieks ir tieši “Eurocom International Ltd.”.

O. Hincenberga: “Kādā veidā ir slēgts līgums? Kurš Aivara Lemberga vārdā šo līgumu ir slēdzis? Kā redzams, jautājumu ir vairāk nekā liecinieka sniegtās atbildes. Šajā sakarā aizstāvībai ir pamatots jautājums valsts apsūdzības uzturētājiem ‒ kāpēc Rudolfa Meroni pieminētais līgums, ja reiz tas ir noslēgts rakstveidā, nav pievienots lietas materiāliem? Aizstāvība pamatoti izdara secinājumu, ka, ja reiz šāds līgums nav pievienots lietās materiāliem, tad šāda līguma vienkārši nav un nav pamata apgalvot par Aivara Lemberga un “Eurocom International Ltd.” it kā noslēgtu līgumu. Tā kā “Eurocom International Ltd.” ir juridiska persona, nav pamata vērtēt iespēju šādu līgumu slēgt mutvārdos. Juridiska persona savstarpējos līgumus nav tiesīga noslēgt mutvārdos …”

Pēc šiem vārdiem tiesa debašu runu pārtrauca.

Tiesas sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone: Aizstāve, es jūs nedaudz pārtraukšu. Jums ir vienošanās par 219. pantu, ja? Jūs tagad runājat par kuru epizodi? Par ko iet tagad runa?

O. Hincenberga: Lieta ir tāda, ka “Barnes Industries Ltd.” akcijas ‒ kā to norāda apsūdzība, kapitāldaļas ‒ ir reģistrētas uz “Eurocom International” vārda. Rūdolfs Meroni savās liecībās apgalvo, ka šīs akcijas nevis pieder “Eurocom International Ltd.”, bet tiek turētas par labu Aivaram Lembergam.

I. Jansone: Jā, to visu mums jau aizstāvis (Māris) Grudulis runāja jūnijā.

O. Hincenberga: Jā! Bet šobrīd …

I. Jansone: Mēs to dzirdējām, par kapitāldaļu skaitu, par “Moore Consulting”, “Eurocom International”, par visiem šiem te. Par ko jūs konkrēti tagad runājat?

O. Hincenberga: Es runāju par to, ka nav lietā neviena pierādījuma tam, ka būtu kāds tiesisks pamats, kāds darījums, kas liecinātu par šādu līgumisko attiecību esamību starp Aivaru Lembergu un “Eurocom International”, uz kā pamata “Eurocom International” būtu tiesīgs turēt …

I. Jansone: Jā, bet par kuru apsūdzības daļu jūs runājat? Es tagad īsti nesaprotu!

O. Hincenberga: Par apsūdzību pēc Krimināllikuma 219. panta, kurā Aivars Lembergs tiek apsūdzēts par “Barnes Industries Ltd.” kapitāldaļu nedeklarēšanu. Apsūdzība apgalvo, ka Aivaram Lembergam pieder kapitāldaļas, uz kā pamata viņam šīs kapitāla daļas bija jādeklarē savās amatpersonas deklarācijās visā apsūdzības periodā no 1999. gada līdz 2007. gadam. Šajā gadījumā ir būtiski tieši tas, ka “Eurocom International” ir persona, kuras īpašumtiesības, aizstāvības ieskatā, ir pierādītas ar šīm kapitāla daļām. Savukārt, Rūdolfa Meroni un apsūdzības versija par to, ka tās nav īpašuma tiesības, bet kādas citas tiesības, ko Aivars Lembergs it kā esot piešķīris “Eurocom”. Svarīgi noskaidrot, vai līgums ir, un ko tas līgums nosaka. Šajā gadījumā es runāju par to, ka tāda līguma nav.

I. Jansone: Bet to jau mēs visu dzirdējām. Mēs jau visu dzirdējām no aizstāvja Gruduļa, ka tikai līgumā Anrijs Lembergs ir “Barnes” akciju īpašnieks. Kāpēc tas viss tiek atkal runāts?

O. Hincenberga: Mans kolēģis …

I. Jansone: Jūs varbūt nezināt, ka tiesu kolēģija bija noteikusi ierobežojošo …

O. Hincenberga: Es zinu, ka tāds …

I. Jansone: … laiku līdz 7. septembrim. Uz jums arī tas attiecas.

O. Hincenberga: Jā! Jā, es saprotu un visu savu aizstāvības runu pārveidoju tā, lai šajā termiņā iekļautos.

I. Jansone: Jūs iekļausities par visu šo 219-to?

O. Hincenberga: Tieši tā!

I. Jansone: Labi, tad turpiniet!

Pēc divām dienām 19. augusta tiesas sēdē aizstāve atkal tika pārtraukta brīdī, kad viņa tiesai skaidroja patiesību par īpašuma tiesībām uz uzņēmumu “Electrotech Europe Limited”.

O. Hincenberga: “Lietā nav neviena pierādījuma tam, ka Aivaram Lembergam piederētu apsūdzībā norādītais kapitāla daļu skaits vai vispār jebkāds kapitāla daļu skaits. Arī neviens liecinieks nav apgalvojis, ka Aivaram Lembergam piederētu kaut viena kapitāla daļa. Bet kāds vispār ir “Electrotech Europe Limited” pamatkapitāla lielums? Lietas materiālos ‒ 84. sējums, lapaspuses 193.‒194. ‒ atrodas 1998. gada 17. jūlija “Electrotech Europe Limited” apliecība Nr.1, kas izdota par vienu tūkstoti parastajām kapitāla daļām. Arī Rudolfa Meroni tabulā figurē tieši tāds skaits, savukārt, Līga Lemberga savās 2017. gada 3. novembra liecībās ‒ 231. sējums 108.‒114. lapaspuse ‒ min, ka Rudolfs Meroni viņas un Anrija Lemberga uzdevumā iegādājās katram 25 000 “Electrotech Europe Limited” akciju, kas pilnībā atbilst 2007. gada 19. decembra lēmumā par mantas arestu norādītajam, arestam pakļautajam akciju skaitam ‒ 50 000 akciju. Arī 2007. gada 19. decembra protokolā par aresta uzlikšanu mantai ir apgalvots, ka fiksētas tika 50 000 akciju. 2008. gada 2. jūlija lēmumā par aresta uzlikšanu mantai atcelšanu daļā redzams, ka tika atcelts mantas arests Līgai Lembergai piederošajai mantai, tai skaitā 16 666 uzņēmumā “Electrotech Europe Limited” ….”

Šajā brīdī tiesa aizstāvi pārtrauca.

I. Jansone: Aizstāve, es jūs pārtraukšu! Jūs atkal atkārtojaties. Tas, ka jūs iepriekš neminējāt konkrētu akciju skaitu un tagad minat konkrētu akciju skaitu, bet nosaucat tos pašus divus dokumentus, kurus jūs jau citējāt minūtes 20 atpakaļ, norāda uz to, ka jūs vilcināt procesu!

O. Hincenberga: Godātā tiesa, es kategoriski nepiekrītu, jo šajā gadījumā es tieši vēršu tiesas uzmanību …

I. Jansone: Uz ko?

O. Hincenberga: … uz to, ka, atbilstoši apsūdzības versijai, nav saprotams – cik tad kopā “Electrotech Europe Limited” ir bijušas akcijas. Vienā vietā tiek apgalvots, ka kopējais akciju skaits ir 1 000, bet tajā pašā laikā gan ar lēmumu par aresta piemērošanu, gan protokolos par aresta uzlikšanu un nodošanu, arestētas tiek 50 000 akcijas.

I. Jansone: Bet tad priekš kam jūs 20 minūtes atpakaļ lasāt tieši tos pašus lietas materiālus, norādāt to 85. sējuma lēmumu par aresta uzlikšanu mantai un norādāt, ka “Electrotech Limited” tika uzlikts arests akcijām nevis kapitāla daļām un noņemts arests. Tagad jūs atkal par tām, tieši konkrēti. Vai tiešām tas viss ir divas reizes jāstāsta mums, tikai nedaudz citiem vārdiem?

O. Hincenberga: Iepriekšējā 3.1. punktā es pamatoju ar to, ka apsūdzība ir nepamatota un neiespējama, jo nav tādu kapitāldaļu kā tādu, ka visos iepriekšējos procesuālajos dokumentos figurē akcijas. Tajā brīdī, kad …

I. Jansone: Priekš kam jūs tagad vēl kaut ko papildus tam skaidrojat

O. Hincenberga: Bet, godātā tiesa, viens dokuments satur pretrunas gan attiecībā par to, kas bija jādeklarē – kapitāla daļas vai akcijas, gan arī to – kāds tas kopējais akciju vai kapitāldaļu skaits ir bijis. Tie ir vienīgie procesuālie dokumenti, bet viņi satur ziņas par atšķirīgiem faktiem. Apsūdzība ir celta nevis par kaut ko abstraktu, bet par konkrētu kapitāldaļu skaitu; par konkrētu sabiedrību ar konkrētu nosaukumu, kur, kā mēs redzam, nesakrīt ar tiem, ar lietā esošajos procesuālajos dokumentos…

I. Jansone: Nu, tas ir skaidrs, labi!

O. Hincenberga: … adresi, reģistrācijas numurs.

I. Jansone: Tiesa jebkurā variantā jums nepiekrīt šajā sakarā, jo jūs citējat vienus un tos pašus dokumentus, faktiski par vieniem un tiem pašiem faktiem izsakoties.

O.Hincenberga: Tie nav vieni un tie paši fakti.

I. Jansone: Tie ir jūsu argumenti, un tas ir tiesas vērtējums saistībā ar jūsu izteikto. Un tas jums ir diemžēl jāpieņem. Paldies, lūdzu turpiniet!

Nākamajā tiesas sēdē 20. augustā advokāte tiesai plašāk skaidroja savu pozīciju saistībā ar debašu runu.

O. Hincenberga: Godātā tiesa! Atgriežoties pie vakardienas jautājuma par tiesas aizrādījumu par atkārtošanos; par atkārtotu atsaukšanos uz vienu un to pašu procesuālo dokumentu – lēmumu par mantas arestu.

Šodien es gribētu sākt ar īsu skaidrojumu par to, ka aizstāvības runā dažādu aizstāvības argumentu pamatošanai tik tiešām tiek izmantoti vieni un tie paši gan procesuālie dokumenti, gan lietā esošie pierādījumi, gan liecinieku liecības. Bet šajā gadījumā nekādā veidā nevar saistīt un nevar atzīt to par atkārtošanos, ja vienā sadaļā, kur es runāju par to, kas tad bija jādeklarē ‒ akcijas vai daļas, es atsaucos uz lēmumu un, pat nenosaucot konkrētu daļu skaitu, parādu to, ka lēmumā prokurori runā par akcijām, tad šajā sadaļā, kur es jau runāju par kapitāldaļu vai akciju skaitu, es tieši parādu to, kāds skaits ir atspoguļots. Bet, godātā tiesa, es lūgtu arī turpmāk ļaut aizstāvībai izmantot visas savas tiesības un iekļauties tiesas noteiktajā ierobežotajā debašu runas termiņā, un savu runu turpmāk izteikt tomēr tādā veidā, kā tā ir sagatavota, ievērojot tiesas noteikto ierobežojumu.

I. Jansone: Jūsu iebildumi bija absolūti lieki šobrīd izteikti, jo tiesas kolēģija jau vakar norādīja par apstākļiem, kāpēc viņa uzskata, ka jūs vilcināt tiesas procesu. Un kāpēc jūs, kādā veidā jūs atkārtojaties savā runā, un, ņemot vērā, ka jums ir jāpilda tiesas sēdes priekšsēdētāja rīkojumi, tad šāda te veida šodien paustie iebildumi netiek pieņemti. Lūdzu, turpiniet!