Tiesībsargs: Ja nepiedalies vēlēšanās, tad nākamos četrus gadus nevajag bubināt, ka viss ir slikti
“Jauniešu interese piedalīties vēlēšanās ir ļoti zema. Šogad publicētais Izglītības un zinātnes ministrijas pētījums parāda, ka tie ir tikai 20% jauniešu, kas vēlas doties vēlēt,” šorīt LTV raidījumā “Rīta Panorāma” savu uztraukumu pauda tiesībsargs Juris Jansons.
Šopavasar un vasarā Tiesībsarga birojs īstenoja Vēlēšanu pratības projektu ar mērķi noteikt, kāda ir skolēnu izpratne par valsti un demokrātijas pamatiem, un vairot šīs zināšanas. Augustā norisinājās arī vairāki semināri skolotājiem ar mērķi, lai viņi iegūtās zināšanas nodotu tālāk.
Tiesībsarga birojs vērsās skolās pie pašiem jauniešiem, lai uzzinātu, kāda ir viņu izpratne par vēlēšanu procesu, politiskām norisēm un partiju programmām un to, cik analītiski un kritiski viņi vērtē publiskajā telpā pieejamo informāciju. Lielākoties jauniešu ģimenēs politiku neapspriež, informāciju uztver ļoti vienkāršoti jeb kādu vienu virsrakstu vai teikumu pieņem par patiesību, stāstīja Jansons.
Projekta mērķauditorija nav tikai skolu jaunatne, bet gan visa sabiedrība, tādēļ projekts tika īstenots tieši vēlēšanu gadā. Tiesībsargs uzsvēra pilsonisko atbildību piedalīties valsts procesos. Jaunieši bieži nevēlas iet vēlēt, jo domā, ka neko nevar ietekmēt. “Katra balss ir no svara,” akcentē Jansons.
“Var nesaprast politiskās programmas un nezināt, par kuru partiju balsot, bet par [politisko] virzienu vajadzētu būt skaidrībai,” skaidro tiesībsargs. Viņš kā piemēru min austrumu virzienu vai rietumu virzienu. Ja vēlētājs ir orientēts rietumu vērtību telpā, bet neaiziet un nenodod savu balsi par jebkuru partiju, kas atbalsta rietumu vērtības, kopumā nozīmē zaudējumu pret tiem, kas raugās austrumu virzienā.
“Tā tikai nav tiesība, bet arī konstitucionālais pienākums, jo mēs visi esam līdzatbildīgi par to, kādā valstī dzīvojam un kāda būs tās attīstība nākotnē,” tā Jansons. Kā galveno problēmu cēloni viņš min zināšanu trūkumu un spēju analizēt un brīvi pieņemt lēmumu, nebalstoties uz populistiskiem saukļiem.
Viņaprāt šeit liela loma ir skolotājam, kas grib un var to izskaidrot, turklāt arī skolotāji paši ir ieinteresēti šajos semināros. Uz semināriem tika sapulcēti aptuveni 200 skolotāju, un lielākā daļa bija sociālo zinību, vēstures un tiesību zinību pasniedzēji. Tāpat arī eksperts atzina nepieciešamību sabiedrībā turpināt Vēlēšanu pratības projektu.
“Ja nepiedalies vēlēšanās, tad nākamos četrus gadus nevajag bubināt, ka viss ir slikti,” ir tiešs Jansons.
Foto: F64