Tiesībsargs: Veselības aprūpes finansēšanas likums ir “totāls brāķis”
“Veselības aprūpes finansēšanas likums, kas paredz divus dažādus valsts nodrošināto veselības aprūpes pakalpojumu līmeņus, ir “totāls brāķis”,” šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” atzina tiesībsargs Juris Jansons.
“Lai gan likuma nosaukumā ir minēta veselības aprūpes finansēšana, patiesībā šajā normatīvajā aktā par finansēšanu nekas nav teikts. Tur ir nošķirti divi grozi – mazais grozs, lielais grozs -, kas ir absolūti nepareizi. Vai tas [konkrētais likums] risina kaut kādu pieejamību veselības aprūpes sistēmai? Pilnīgi noteikti nē!” savus uzskatus pauda Jansons.
Viņš paskaidroja, ka šis veselības jomas likums ir īpaši netaisnīgs pret mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. “Bieži vien var sanākt tā, ka viņi [mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji] nomaksā nodokļos vairāk nekā uz pusslodzi strādājošs minimālās darba algas saņēmējs,” skaidroja Jansons, norādot, ka šajā gadījumā “lielo” veselības aprūpes pakalpojuma grozu saņems minimālās darba algas saņēmējs, par kuru nodokļos, iespējams, būs nomaksāts tikai viens eiro. Tiesībsargs uzskata, ka šāda cīņa pret nodokļu nemaksāšanu valstij izmaksās dārgāk. “Ar nodokļu nemaksātājiem ir jācīnās pavisam citādi,” pārliecināts Jansons.
Kā zināms, Veselības aprūpes finansēšanas likums tapa pagājušajā gadā, meklējot veselības nozarei nepieciešamo papildu finansējumu. Tajā tika pieņemts lēmums par valsts veselības apdrošināšanas ieviešanu. Tas paredz, ka no nākamā gada veselības aprūpes saņemšana tiks sasaistīta ar sociālo iemaksu veikšanu. Tas nozīmē, ka visiem iedzīvotājiem pienāksies valsts veselības aprūpes pakalpojumu minimums, bet pilna pakalpojumu klāsta saņemšana būs atkarīgā no tā, vai iedzīvotājs ir apdrošināts.
Foto: Twitter