Tirgū nostiprinās cigarešu alternatīvas – bezdūmu produkti

Tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa ikgadējais kāpinājums smēķēšanas mazināšanā Latvijā līdz šim lielu labumu nav devis – joprojām teju puse smēķētāju, kas vēlas atmest šo ieradumu, to nespēj izdarīt, pat neraugoties uz to, ka nodokļa likme sešu gadu laikā pieaugusi par 40 procentiem. Par tabakas izstrādājumu alternatīvu – bezdūmu produktiem (e-cigaretēm, karsējamo tabaku), kas palīdzētu to īstenot vai vismaz samazināt tabakas kaitīgo ietekmi, daudziem trūkst informācijas.

Latvijā sevi pie smēķētājiem pieskaita 24 procenti iedzīvotāju. No tiem lielākā daļa lieto dedzināmus tabakas izstrādājumus, tajā skaitā cigaretes – 88 procenti no smēķētājiem, tinamo tabaku – 15 procenti un cigārus – 4 procenti. Savukārt 6 procenti patlaban lieto elektroniskās cigaretes, bet 3 procenti – karsējamo tabaku, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sadarbībā ar Bezdūmu nozares asociāciju šā gada sākumā veiktā aptauja.

Piedāvā alternatīvu

Aptuveni 40 procenti no smēķētājiem būtu gatavi atmest šo kaitīgo ieradumu, un daļa to ir mēģinājuši darīt pat vairākkārt, piemēram, atmest ar rāvienu, kā tas tiek Latvijā propagandēts. Diemžēl vairumam smēķētāju ar šo metodi tā arī neizdodas atteikties no šī kaitīgā ieraduma. «Jārēķinās, ka cilvēks nav robots, kuram atliek piespiest vienu podziņu, lai mainītu tā ieradumus. Protams, ir gadījumi, kad no kaitīgā ieraduma izdodas tikt vaļā šādā veidā, bet šī recepte neder visiem. Un, ja smēķētājs nevar atteikties no tabakas cigaretes ar parastām metodēm, tad viņam ir jābūt pieejamai vismaz informācijai par alternatīvām iespējām, kādas mūsdienās ir radītas. Tās ļauj cilvēkiem, kuri vēlas atteikties no tabakas, bet to nevar izdarīt, izmēģināt alternatīvus produktus, piemēram, elektroniskās cigaretes vai karsējamo tabaku, kas nav veselībai tik kaitīga,» Neatkarīgajai skaidro Bezdūmu nozares asociācijas valdes locekle Olga Silakaktiņa.

Zinātniskajā žurnālā New England Journal of Medicine publicēts pētījums, kas liecina, ka elektroniskās cigaretes ir divreiz efektīvākas par citām smēķēšanas atmešanas metodēm. Arī Latvijā ir pieejami alternatīvie tabakas izstrādājumi. Saskaņā ar pētījuma datiem, šobrīd aizstāt cigaretes ar bezdūmu nikotīnu saturošiem produktiem izvēlējusies salīdzinoši neliela daļa Latvijas iedzīvotāju, proti, 6 procenti patlaban lieto elektroniskās cigaretes, bet 3 procenti – karsējamo tabaku. «Salīdzinot ar piecu līdz desmit gadu periodu, progress, protams, ir, taču ne legālo tirgotāju pusē. Aptuveni 50 procenti no Latvijā lietotajām e-cigaretēm ir iegādātas nelegālā ceļā. Diemžēl, ja likuma spēku iegūs jaunais regulējums, kas paredz paaugstināt akcīzes nodokļa likmi šiem produktiem, situācija nākotnē varētu kļūt vēl bēdīgāka, nelegālajai daļai pieaugot vēl vairāk. Bezdūmu nozares asociācijā mums ir radies iespaids, ka Veselības ministrijai nav svarīgs rezultāts – bez tabakas dūmiem brīva Latvija, bet gan tas, lai uz papīra viss atbilstu vai pat pārspētu Pasaules veselības organizācijas ieteikumus. Ja valstij un likumdevējiem tiešām rūp Latvijas iedzīvotāju veselība, tad ir jānovērš iemesli, nevis jācīnās ar sekām. Paaugstinot akcīzes nodokli bezdūmu produktiem, ieguvēju nebūs. Smēķētāju skaits nesamazināsies, bet pieaugs nelegālais tirgus. Cietīs arī valsts budžets, jo akcīzes nodokļa ieņēmumi atpaliks no plānotā. Šāda situācija Latvijā jau bijusi ne reizi vien,» sacīja O. Silakaktiņa.

Viņa ir pārliecināta, ka nepieciešams sabiedrību un likumdevējus vairāk un biežāk informēt par tabakas izstrādājumu alternatīviem produktiem, to lietošanu un ietekmi. Tāpēc 26. novembrī Bezdūmu nozares asociācija organizē konferenci ar mērķi veicināt diskusiju par mazāk kaitīgiem alternatīviem bezdūmu produktiem. Uz šo konferenci ir aicināti arī valdības pārstāvji. Konferenci varēs vērot tiešraidē Facebook, Bezdūmu nozares asociācijas lapā.

Atšķirīgi produkti

Latvijā bezdūmu produkti ir pieejami jau diezgan ilgu laiku. Aptuveni desmit gadus apritē ir elektroniskās cigaretes un nedaudz mazāk – karsējamā tabaka. Tomēr joprojām lielai daļai sabiedrības ir maldīgs priekšstats par šiem produktiem.

O. Silakaktiņa uzver, ka elektroniskajām cigaretēm nav nekā kopēja ar tabakas cigaretēm – atšķirīga ir gan to ražošanas un lietošanas tehnoloģija, gan arī ietekme uz cilvēka veselību, taču sabiedrībā bieži šos produktus liek vienā katlā. «Tā ir liela problēma, jo sabiedrība tiek dezinformēta par produktiem, par to atšķirībām, par lietošanas veidiem, par produktu lietošanas drošību un iespējamām sekām. Atšķirībā no tabakas cigaretes, kuru lietojot izdalās un tiek ieelpoti dūmi, elektroniskā cigarete ir elektroniska ierīce, kas ražo tvaiku. Ieelpots un izelpots tiek tvaiks. To nevar salīdzināt ar dūmiem, kas ir radušies degšanas procesā, ar tajos esošajām kaitīgajām vielām,» skaidro O. Silakaktiņa.

Bezdūmu produktu piedāvājums Latvijā ir gana plašs – šobrīd ir pieejamas gan e-cigaretes (ar vai bez nikotīna, ar dažādām garšām), gan karsējamā tabaka. Abus šos produktus no tradicionālajām tabakas cigaretēm atšķir tas, ka tie neveido ne dūmus (un līdz ar to nesatur kancerogēnās vielas, kas parasti veidojas dūmos), ne pelnus. Elektroniskajās cigaretēs tiek karsēts šķidrums, bet, izmantojot karsējamo tabaku, speciālā ierīce sakarsē tabaku līdz noteiktai temperatūrai, piemēram, IQOS sakarsē tabaku līdz 350 grādiem pēc Celsija, nededzinot to. Rezultātā tabakas garša ir, bet nav nekādas liesmas, nekādu dūmu, nekādu pelnu.

Akcizēti gan dūmu, gan bezdūmu produkti

Latvijā akcīzes nodoklis tiek piemērots gan dūmu, gan bezdūmu produktiem. Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka šā gada pirmajos deviņos mēnešos tabakas izstrādājumu akcīzes nodoklī iekasēti 172 miljoni eiro, par 12,2 procentiem vairāk nekā pērn tādā pašā laika posmā. Lielāko daļu jeb aptuveni 96 procentus no tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa veido ieņēmumi no cigaretēm. Šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušo gadu, Latvijā patēriņam nodoto cigarešu apjoms nav būtiski mainījies, cigāru un cigarillu apjoms nedaudz samazinājies (par 14 procentiem), bet smēķējamās tabakas apjoms pieaudzis teju par 45 procentiem. Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi gan cigaretēm, gan par cigāriem un cigarillām, gan par smēķējamo tabaku pērn ir pieauguši. Piemēram, akcīzes nodoklī par cigaretēm šogad iekasēti jau 163 miljoni eiro, bet pērn visa gada laikā tika ieņemti aptuveni 205 miljoni eiro, kas bija par 11 procentiem vairāk nekā 2017. gadā.

Latvijā arī bezdūmu produktiem tiek piemērots akcīzes nodoklis. Karsējamai tabakai kopš šā gada 1. janvāra tā likme ir 70 eiro kilogramā (neskaitot PVN), kas ir par 6% augstāka nekā pērn. Kopumā trīs gadu laikā akcīzes nodokļa likme šim produktam ir kāpusi par 13 procentiem. VID akcizēto preču pārvaldes dati liecina, ka šā gada deviņos mēnešos Latvijā patēriņam nodots 21 tūkstotis kilogramu karsējamās tabakas.

Latvijā akcīzes nodokli nacionālā līmenī kopš 2016. gada 1. jūlija piemēro arī elektroniskajās cigaretēs izmantojamajam šķidrumam. Kā liecina VID dati, šā gada pirmajos sešos mēnešos patēriņam Latvijā nodoti 4,4 miljoni mililitru elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma – par 91 procentu vairāk nekā pērn tādā pašā laika posmā. Tajā pašā laikā aprēķinātais akcīzes nodoklis proporcionāli nav tik strauji pieaudzis. Šā gada sešos mēnešos tika aprēķināts 125 tūkstošus eiro liels akcīzes nodoklis, kas ir par 39 tūkstošiem eiro jeb 45 procentiem vairāk nekā 2018. gada 6 mēnešos. VID to skaidro ar patēriņam nodoto preču strukturālām izmaiņām atbilstoši nikotīna saturam produktā – 2019. gada 6 mēnešos patēriņam tika nodoti vairāk beznikotīna elektroniskajās cigaretēs izmantojamie šķidrumi.

Kontrabandas cigaretes pērk lētuma dēļ

Latvijā kontrabandas cigarešu apjoms 2018. gadā veidoja 19,5 procentus no kopējā patēriņa, radot vismaz 61 miljona eiro zaudējumus valsts budžetam neieņemto nodokļu veidā. Tiesa, cigarešu kontrabandas īpatsvars Latvijā ar katru gadu samazinās (2014. gadā tas veidoja pat 29,8 procentus no patēriņa), bet joprojām tas ir trešais augstākais Eiropas Savienībā.

Pētījumu centra SKDS šā gada maijā veiktais pētījums liecina, ka visvairāk pirktā kontrabandas prece Latvijā ir tabaka. Aptuveni 11% aptaujāto norāda, ka paši pirkuši kontrabandas cigaretes, un vēl 11% norāda, ka to dara viņu draugi un paziņas. Kontrabandas cigaretes Latvijā ieplūst galvenokārt no Baltkrievijas – 2018. gadā 66 procenti no kontrabandas cigaretēm bija ar šīs mūsu kaimiņvalsts akcīzes markām. Tas skaidrojams ar ievērojamo cenu atšķirību – Latvijā pērn vidējā svērtā cigarešu paciņas cena bija 3,2 eiro, bet Baltkrievijā – tikai 59 centi. Savukārt 6,5 procentu kontrabandas cigarešu izcelsmes valsts 2018. gadā bija Ukraina, 5,5 procentu – Krievija, bet 7,5 procenti jeb 37 miljoni cigarešu nelegālajā tirgū pārdoto cigarešu bija viltojumi.

No tiem respondentiem, kuri pēdējā gada laikā ir iegādājušies kontrabandas preces, 93% atzīst, ka to dara tāpēc, ka tās ir ievērojami lētākas nekā legālās preces, 18% norāda, ka tās ir tikpat kvalitatīvas kā legālās, 9% domā, ka kontrabandas preces ir vieglāk pieejamas, savukārt 8% kontrabandas preces pērk, lai iespītētu valstij un tā nesaņemtu nodokļos viņu naudu.

To, ka kontrabandas preču iegāde ir izdevīga, apliecina respondentu norādītais ietaupījums – 17% no tiem, kuri pēdējā mēneša laikā iegādājušies kontrabandas preces, norāda, ka ir ietaupījuši līdz 19 eiro, 23% kontrabandas preču pircēju ietaupījuši 20-50 eiro, bet 9% ietaupījuši pat vairāk nekā 50 eiro pēdējā mēneša laikā.

Tabakas nozares pārstāvji ir satraukti, ka iedzīvotāji ir ļoti labi informēti par kontrabandas preču tirdzniecības vietām – trešā daļa (31%) iedzīvotāju zina, kur iegādāties kontrabandas cigaretes, 22% – kur iegādāties kontrabandas alkoholu, savukārt katrs desmitais (12%) ir informēts par vietām, kur tirgo kontrabandas degvielu.

Viens no iemesliem, kas sadārdzina legālās cigaretes, ir akcīzes nodokļa likmes ikgadējs kāpums. Šogad akcīzes nodokļa likme cigaretēm un citiem tabakas izstrādājumiem tika paaugstināta par aptuveni 6 procentiem. Savukārt četru gadu laikā šī likme jau ir kāpusi par aptuveni 45 procentiem. Arī nākamgad daļai tabakas izstrādājumu ieplānots akcīzes nodokļa kāpums aptuveni 8 procentu apmērā. Var tikai minēt, kā tas ietekmēs tirgu un cik daudz spēka un resursu prasīs kontrabandas cigarešu apkarošana.

Problēma ES mērogā

To, ka akcīzes preču kontrabanda ir Eiropas līmeņa problēma, apliecina starptautiskās auditoru kompānijas KPMG neatkarīgais pētījums Project Stella par cigarešu kontrabandas apjomiem Eiropā. 2018. gadā Eiropā kopumā nelegālo cigarešu (kontrabanda un viltojumi) apjoms bija 8,6 procenti no kopējā patēriņa, un, kā liecina aplēses, kopējie zaudējumi neieņemto nodokļu veidā Eiropas valstu budžetiem bija 10 miljardi eiro. Tas ir tikpat, cik kopā legālajā tirgū tiek pārdotas cigaretes Lielbritānijā, Austrijā un Dānijā.

Daļa nelegālo cigarešu no Latvijas pērn aizplūda arī uz Igauniju (30 miljoni cigarešu), Zviedriju (11 miljoni cigarešu) un Apvienoto Karalisti (8 miljoni cigarešu).