Turpmāk visiem Ukrainas bēgļu bērniem jāmācās arī Latvijas skolās
No jaunā mācību gada, šā gada 1. septembri visiem obligātās izglītības vecumu sasniegušiem nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, būs pienākums iegūt obligāto izglītību Latvijā reģistrētā izglītības iestādēs klātienē. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie “Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta” likuma grozījumi, kas šodien, 2024. gada 11.jūnijā, apstiprināti valdībā.
Lai nodrošinātu Ukrainas bērnu labbūtību, veicinātu viņu integrāciju un risinātu izglītības apguves jautājumus, IZM piedāvā vairākus risinājumus, kurus īstenot skolās, lai veiksmīgāk iekļautos Latvijas izglītības sistēmā. Viens no modeļiem paredz prioritizētu latviešu valodas apguvi grupā vai individuāli, nosakot mācību priekšmetu stundu skaitu individuālai izglītības programmas apguvei, apgūstot visus plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus. Tāpat iespējams paredzēt pielāgotu stundu plānu intensīvai latviešu valodas apguvei grupā vai individuāli un to mācību priekšmetu apguvei, kuros izglītības posma noslēgumā (matemātika, latviešu valoda, svešvaloda) noteikti valsts pārbaudes darbi. Savukārt, trešā modeļa īstenošana prioritāri nodrošina intensīvu latviešu valodas apguvi individuāli vai grupā. Šādu atbalsta pasākumu īsteno ne ilgāk kā vienu mācību gadu. Citu mācību priekšmetu apguve var tikt īstenota daļēji.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības jautājumos Kristīne Niedre – Lathere pauž: “Tālmācība nesniedz bērniem tik ļoti nepieciešamos sociālos kontaktus un cieš bērnu labbūtība, psihoemocionālais stāvoklis. Tādēļ ir svarīgi, ka visi bērni mācās skolās Latvijā, kur varam nodrošināt arī visu nepieciešamo atbalstu gan mācībās, gan palīdzot iekļauties sabiedrībā.” Mācības klātienē sniedz arī atbalstu latviešu valodas apguvē, kā arī iespējas individualizētam atbalstam mācību priekšmetu apguvē. Lai mazinātu lingvistiskās barjeras ietekmi un veicinātu pilnvērtīgu saziņu valsts valodā, ir jānodrošina iespējas gan pirmsskolā, gan skolā izglītību iegūt klātienē, pauž K. Niedre – Lathere.
Sākot ar šo mācību gadu, Latvija ir ieviesusi iekļaujošo mācību gadu jaunpienācējiem no Ukrainas, kur tiek piedāvāta iespēja apgūt valodu, pirms uzsāk regulārās mācības.
Lai nodrošinātu sekmīgu Ukrainas bēgļu bērnu iekļaušanos Latvijas skolu vidē, IZM īsteno ciešu sadarbību ar citām, Ukrainas bēgļu integrācijā iesaistītām institūcijām un organizācijām – Labklājības ministriju, Iekšlietu ministriju, Kultūras ministriju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.
Atbalstu mācībām klātienē paudusi arī ANO Bēgļu aģentūras pārstāvji, uzsverot, ka mācības klātienē ir būtisku priekšnosacījumu bērna labbūtībai un psihoemocionālajam stāvoklim un atzinīgi novērtēja IZM piedāvātos risinājumus Ukrainas bēgļu integrācijai Latvijas izglītības
sistēmā, uzsverot daudzveidīgos risinājumus, lai pēc iespējas veiksmīgāk bērni iekļautos gan skolas vidē, apgūtu latviešu valodu, kas palīdzēs arī sekmīgai izglītības programmas apguvei.
Pašlaik, respektējot Ukrainas pusi, Latvijā nodrošināta liberāla pieeja, ļaujot izvēlēties atbilstošāko mācību veidu – klātieni vai attālinātās mācības Daudzi Ukrainas bērni izvēlās tālmācību, taču šāda pieeja nesniedz dokumentētu informāciju par to, vai bērni ir iekļauti Ukrainas izglītības sistēmā. Saskaņā ar PMLP datiem, Latvijā ir 1842 Ukrainas bēgļu bērni, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē un provizoriski šie bērni izglītību iegūst tālmācībā Ukrainā. Svarīgi ir apzināt, vai izglītojamie apmeklē skolu, un gūt pārliecību, ka viņi ir iesaistīti izglītības procesā un mācību satura apguvē.