Uzņēmējs Dzenītis norāda uz krimināllietas pasūtīšanas iespējām prokuratūrā

Prokuratūrā iespējams pasūtīt krimināllietu pret personu – pie šādiem secinājumiem, analizējot tiesvedībā atklāto, nonācis pirmajā instancē kriminālprāvu uzvarējušais ekspolitiķis uzņēmējs Māris Dzenītis.

Pie skarbajiem secinājumiem bijušais Jūrmalas vicemērs nonācis, analizējot pašu krimināllietas uzsākšanu pret viņu, tās izbeigšanu, atjaunošanu un tiesvedības gaitā klāt nākušos faktus. Uzņēmējs norāda, ka skaudrajai netaisnībai pagaidām punktu pielikusi tiesa, objektīvi un rūpīgi izvērtējot krimināllietas materiālus un liecinieku liecības.

Īsi pirms Lieldienām Rīgas Centra rajona tiesas tiesnesis Imants Dzenis pasludināja attaisnojošu spriedumu krimināllietā, kurā par krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā bija apsūdzēti M. Dzenītis, kā arī uzņēmēji Gints Lazdiņš un Kristaps Grantskalns.

Lietuviešiem ir, latviešiem – nekā

Sarunā ar Neatkarīgo M. Dzenītis konspektīvi izklāstīja krimināllietas priekšvēsturi. Viņš kopīgi ar citiem uzņēmējiem 2004. gadā sācis investīciju projekta Kāpa gatavošanu. Piecu hektāru platībā bijušā ūdens atrakciju parka Nemo vietā Vaivaros bija plānots uzbūvēt aktīvā sporta centru, tajā skaitā vissezonu slēpošanas trasi. «Tas bija Baltijā pirmais projekts ar slēpošanas trasi zem jumta. Mums šī kriminālprocesa dēļ to realizēt neizdevās, bet lietuviešiem gan izdevās. Druskininkos ir šāda trase, un tā veiksmīgi darbojas,» stāstīja M. Dzenītis.

2009. gada maijā M. Dzenītis noslēdzis līgumu ar G. Lazdiņu un citām personām, kuru uzdevums bija strādāt ar investoriem un piesaistīt investīcijas. Septembrī G. Lazdiņš ziņojis, ka investors ir piemeklēts – tajā laikā Latvijā vēl mazpazīstams miljonārs Boriss Teterevs. Latvijā investora vārdā darbojusies B. Tetereva pilnvarotā persona Jeļena Lapsa. Viņa B. Tetereva vārdā un interesēs jau bija veikusi neskaitāmus darījumus ar nekustamajiem īpašumiem. Lai arī darījumos patiesā labuma guvējs bija B. Teterevs, viņa darījumus formējusi uz sava un savas meitas vārda.

«Tā kā pilnvara bija likumīga, 2009. gada 13. oktobrī pie zvērinātu notāru padomes vadītājas Ilzes Pilsētnieces noslēdzām līgumu un parakstījām zemesgabalu atsavināšanas lūgumus Zemesgrāmatai. Investīciju apmaksas termiņu pēc notāres ieteikuma noteicām 30 dienas. Tad arī viss sākās. Tobrīd biju Jūrmalas domes deputāts. Pēkšņi saņēmu ziņu no žurnālistiem, ka Teterevs netaisās neko investēt. Sapratu, ka kaut kas nav kārtībā. Turpināju centienus sazināties ar Teterevu. Tajā brīdī starp mani un Teterevu kā siena nostājās viena kredītiestāde. Pēc kāda laika viņiem pieslēdzās advokāts Romualds Vonsovičs. Viņi iesniedza tiesā prasību par investīciju līguma atcelšanu un vienlaikus vērsās ar iesniegumu Ekonomikas policijā par krāpšanas mēģinājumu – lai būtu pamats uzsākt kriminālprocesu, iesniegumu pamatoja ar melīgu apgalvojumu par viltotu pilnvaru. Mēģināju tikties ar Teterevu Latvijas valsts dzimšanas dienas pasākuma laikā Latvijas vēstniecībā rīkotajā pasākumā Maskavā. Kā multiplikācijas filmā Toms un Džerijs skraidīju Teterevam pakaļ. Viņš nevēlējās kontaktēties un no manis muka. Vienlaikus no Rīgas zvanīja kredītiestādes pārstāvis un uzstāja, ka man nav jātiekas ar Teterevu. Uz mani tika novirzīti trīs šaubīga izskata cilvēki, kuri mēģināja mani iebiedēt,» atminējās M. Dzenītis.

Vonsoviča interesēs

Abi procesi turpinājuši savu virzību. Kriminālprocesā M. Dzenītim piešķirts liecinieka statuss, bet civillietā tiesa atzinusi noslēgto līgumu par likumīgu un izpildāmu. Balstoties uz civillietas iznākumu, M. Dzenītis pat varējis no investora piedzīt 50 miljonus eiro, taču, ņemot vērā B. Tetereva un kredītiestādes vēlmi nešķirties no naudas, nolēmis, ka miers baro – nemiers posta. «Tagad pēc attaisnojošā sprieduma krimināllietā, analizējot tiesā redzēto un dzirdēto, secinu, ka, visticamāk, Teterevs vēlējās projektā investēt, bet 2009. gada krīze – tas bija sāpīgs jautājums tieši iesaistītajai kredītiestādei. Proti, ja investīciju projektam no kredītiestādes izņems 50 miljonus, tā bankrotēs. Lai to novērstu, Tetereva vietā uzsāka rīkoties kredītiestāde. Mēs piedāvājām mierizlīgumu un no savas puses parakstījām atcēlējlīgumu. Otra puse apņēmās necelt pretenzijas un samaksāt kompensāciju par nodarīto kaitējumu, kuru es joprojām neesmu saņēmis. Savukārt krimināllieta no policijas nonāca prokuratūrā. Tur nozieguma sastāva neesamības dēļ krimināllietu izbeidza. Taču advokāta Romualda Vonsoviča interesēs acīmredzot bija procesu turpināt. Acīmredzot viņš bija atradis sev slaucamu klientu un ar saviem sakariem panāca, ka prokuratūra šo kriminālprocesu atjauno.

2014. gadā R. Vonsovičs tika atzīts par lielāko nodokļu maksātāju (VID pat viņu apbalvoja) no ieņēmumiem, t.sk. no Tetereviem. 2014. gads sakrīt ar laiku, kad kriminālprocess tika atjaunots un tika uzrādītas apsūdzības. Atjaunoto lietu nosūtīja tai pašai izmeklētājai. Tā pati izmeklētāja ar to pašu lietu vērsās pie tās pašas uzraugošās prokurores Ludmilas Turkovskas. Ne viņa pati bija lēmēja par lietas atjaunošanu, bet gan viņas tiešā priekšniecība. Sākotnējo pieteikumu iesniedza advokāts Aleksandrs Laiviņš, tuvs Tetereva paziņa. Viņa sieva strādāja prokuratūrā un bija draudzīgās attiecībās gan ar virsprokuroru, gan ar mūsu lietu uzraugošo prokuroru. Lai arī krimināllieta tika atjaunota, nekādas procesuālas darbības netika veiktas. Es un Grantskalns, kuri bijām noslēguši mierizlīgumu, kļuvām nu jau par aizdomās turamajiem. Kad man uzrādīja apsūdzību, es prokurorei vaicāju: «Kas ir mainījies, ka krimināllieta tika atjaunota – vai ir kādi jaunatklāti apstākļi?» «Priekšniecība,» viņa atbildēja. Tādējādi viņa skaidri un gaiši lika manīt, ka ne pati šādu lēmumu pieņēmusi. Šāds lēmums viņai uzspiests no virsprokuroriem,» atminējās bijušais Jūrmalas vicemērs.

«Acīmredzot lai nepārkāptu izlīgumā panākto atteikšanos no savstarpējām pretenzijām, Teterevu ģimenes (kuriem pret mani pretenziju nav) pārstāvis R. Vonsovičs nevis pats, bet ar prokuratūras «rokām» iekļāva mani šajā kriminālprocesā. Es paredzu – ja būs tiesas sprieduma pārsūdzība, tad atkal R. Vonsovičs to nedarīs pats, bet izmenedžēs, lai to dara prokuratūra.»

Zaudējumi un izpostītā karjera

M. Dzenītis neslēpa, ka uzsāktās civillietas, krimināllietas un plašsaziņas līdzekļos izvērstās nomelnošanas kampaņas dēļ viņa zaudējumi mērāmi vairākos simtos tūkstošu eiro, neskaitot morālos zaudējumus: «Tika izvērstas nomelnošanas kampaņas un manas reputācijas graušana, par ko rūpējas ar kredītiestādi saistīta PR kompānija. Man tas šķita dīvaini, jo kādreiz es pats biju šīs PR kompānijas klients. No šīs kampaņas cieta mana politiskā karjera. Varu tikai minēt, kādēļ man kā privātpersonai pa šo laiku ir bijuši divi Valsts ieņēmumu dienesta fiziskās personas auditi; kādēļ ar mani saistītiem daudzgadīgiem uzņēmumiem vienlaikus tika veiktas pastiprinātas pārbaudes, kas daļai no tiem rezultējās ar saimnieciskās darbības izbeigšanu. Šis bezjēdzīgais process tika uzturēts par nodokļu maksātāju naudu tikai tādēļ, lai tāds Vonsovičs no sava klienta varētu saņemt lielus honorārus. Es uzskatu, ka Vonsovičs savas alkatības dēļ uztur šo procesu. Ja tādi vonsovičveidīgie darbosies mūsu tiesībsargājošā sistēmā, tad par tiesisku valsti mums būs grūti runāt. Viņam ir gana lieli sakari politikā un tiesībsargājošajā sistēmā. Ja viņam ir bagāts klients, viņš spēs uztaisīt lietas, kādas vien ir vajadzīgas.»

Uzņēmējs skaidroja, ka, pateicoties tiesas rūpīgam darbam, vairāk nekā četru gadu garumā izdevies noskaidrot patiesību un vismaz pagaidām nejēdzībai pielikt punktu.

«Neskatoties uz Vonsoviča hiperaktīvo uzvedību tiesā, iztiesāšanas laikā noskaidrojās, ka kriminālprocess tika ierosināts uz melīga pamata un pats tā saucamo cietušo pārstāvis ir bijis nepatiess citās ar šo kriminālprocesu saistītās darbībās. Tiesnesis Dzenis, strikti ievērojot Kriminālprocesa likumu, sprieda taisnīgu tiesu. Es ticu tiesu sistēmai, un, pateicoties tiesneša skrupulozai iztiesāšanai, šādas vonsovičveidīgo pasūtījuma lietas ar prokuratūras un mediju iesaisti izbeidzās jau pirmajā tiesu instancē. Diemžēl Latvijā ir izveidojusies tāda prakse, ka cilvēku «notiesā» (sagrauj reputāciju) televīzija un citi mediji jau tad, kad pēc pamatota vai nepamatota iesnieguma tiek ierosināts kriminālprocess, lai gan vēlāk tiesa, izvērtējot visus apstākļus un pierādījumus, lemj pretēji. Bet kuru tas vairs interesē – neviens medijs labprātīgi sākotnējās ziņas neatsauc,» secināja M. Dzenītis.

Viņš arī piebilda, ka «patiesā labuma guvējs no šā kriminālprocesa ir R. Vonsovičs. Tomēr visā šajā nu jau gandrīz 10 gadu ilgajā sāgā var saskatīt arī pozitīvo. Proti, lai šajā civiltiesiskajā strīdā sabiedrību noskaņotu savā pusē, Tetereviem no mazpazīstamiem austrumu kaimiņzemes bagātniekiem Latvijā bija jākļūst par cienījamiem mecenātiem, un tas, manuprāt, ir tas pozitīvais, ko sabiedrība guva.»

Pēc aptuvenām aplēsēm vidējā tiesvedības intensitāte bijusi viena tiesas sēde divos mēnešos.

Šā gada 23. aprīlī Neatkarīgā nosūtīja jautājumus gan prokurorei, gan R. Vonsovičam ar lūgumu izskaidrot, kādu iemeslu dēļ šis kriminālprocess tika atsākts un kāda bijusi vaicāto personu loma kriminālprocesa atsākšanā. Līdz publikācijas brīdim atbilde netika saņemta. Līdz publikācijas brīdim no Ģenerālprokuratūras preses dienesta tika saņemta atbilde, ka situācija tiks noskaidrota, savukārt no R. Vonsoviča netika saņemta nekāda atbilde pat pēc atgādinājuma, ka Neatkarīgā gaida šīs atbildes.

LABUMA GUVĒJI UN NEGUVĒJI. Uzņēmējs Māris Dzenītis, analizējot gūto uzvaru pirmās instances tiesā, secina, ka arī kriminālprocesos var būt patiesā labuma guvēji – gan tie, pēc kuru iniciatīvas kriminālprocess tiek uzsākts, gan sabiedrība, kura gūst labumu no pēkšņa mecenātisma. Pēc uzņēmēja domām, zaudētājos jebkurā gadījumā paliek apsūdzētie ar sagrauto karjeru un tiesvedībā nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem.

Foto: F64