Uzraugošās iestādes atsakās publiski runāt par iespējamo “Vienotības” aplokšņu algu lietas pārbaudi

Par partijas “Vienotība” iespējamajām aplokšņu algām diskutēts visu nedēļu. Pati partija to nosaukusi par politiski motivētu uzbrukumu tās reputācijai. Tikmēr konkrētus pierādījumus neviens nav ieguvis, lai arī uzraugošo iestāžu rīcībā informācija ir jau vairākus mēnešus. Esot izdarīti pirmie secinājumi, bet tos atsakās publiskot. Nevienā iestādē arī neuzskata, ka šī lieta būtu pelnījusi īpašu uzmanību.

Kopš partijas “Vienotība” vecbiedrs cēla trauksmi par iespējamu aplokšņu algu maksāšanu birojā, VID jau trīs mēnešus bez vērā ņemamiem rezultātiem veic datu pārbaudi. Iestādē neuzskata, ka lieta būtu jāizmeklē primāri un cik ilgi pārbaudes varētu aizņemt, atsakās prognozēt.

Ar iesniegumiem par dažādiem pārkāpumiem partijas darbībā KNAB, VID un citās valsts institūcijās “Vienotības” vecbiedrs Normunds Orleāns vērsās jau 6. decembrī. Viņš birojam nodevis visu savā rīcībā esošo informāciju. Sūdzējies arī par aplokšņu algām.

“(NP: Jūs jau līdz šim esat vērsies uzraugošajās iestādēs. Reakcija ir sekojusi?) Jā, ļoti nopietni KNAB pie tā strādā, prasa papildu paskaidrojumus. Tāpat arī Valsts darba inspekcija un Valsts datu aizsardzības inspekcija. Vienīgais ir Valsts ieņēmumu dienests, kas nav izrādījis nekādu interesi.”

Arī “Vienotība” iesniegusi KNAB savu apkopoto informāciju. Lai gan publiski partija stāsta, ka vērsusies birojā jau 16.novembrī, oficiāli informācija reģistrēta 7. decembrī. Pirms rakstiskā ziņojuma par notiekošo partijā, kāds no “Vienotības” vadības novembrī esot zvanījis uz biroju.

Finanšu ministrs, “Vienotības” valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens norāda: “Attiecībā uz Orleāna kungu. Pavasarī valde saņēma pirmo dokumentu, uz kuru mēs veicām pārbaudi. Tad beidzās ētikas komisija un tad viņš rakstīja jaunus papīrus. Mēs sapratām, ka tā mūsu izmeklēšana nav pietiekama un tad jau mēs paralēli bijām informējuši KNAB, bet tad mēs nodevām visus tos dokumentus.”

Partija atkārto, ka veikusi savu iekšējo izmeklēšanu un pasūtījusi ārēju auditu. Iekšējo pārbaudi veikusi ētikas komisija,- un nekādus pārkāpumus neesot atklājusi.

Ārējam auditam piesaistīts zvērināts revidents. Partija prasījusi pārbaudīt, vai birojā tiek maksātas aplokšņu algas. “Nekā personīga” bija iespēja ieapzīties ar audita ziņojumu, un tajā izvērtēta partijas oficiālā grāmatvedība. Ar dokumentiem viss esot kārtībā. Partija uzskata, ka tas pierāda, ka aplokšņu nav bijis.

Pārbaudot Orleāna sniegto informāciju, KNAB intervēti bijušie un esošie “Vienotības” biroja darbinieki. Raidījumam zināms, ka starp iztaujātajiem ir arī aizgājušais ģenerālsekretārs Artis Kampars. Kampars bija galvenais atbildīgais par algu maksāšanu birojā, viņš bijis tas, kurš algas pārskaitījis. Ilggadīgais partijas ģenerālsekretārs noliedz, ka pats vai kāds cits būtu maksājis biroja darbiniekiem aplokšņu algas.

Apskatot Orleāna amatpersonas deklarācijas, redzams, ka viņa vidējā alga partijā “uz papīra” bijusi ap 740 eiro mēnesī. Ne viņam, ne citiem biroja darbiniekiem algas ilgstoši nemainījās. Kad partija tika pie lielā valsts finansējuma, darbiniekiem 2023. gada sākumā algas paceltas. Partija “Nekā personīga” solīja parādīt algu dinamiku biroja darbiniekiem pēdējo gadu laikā, taču informāciju tā arī nesaņēmām. Algu palielināšana bijusi Kampara ideja.

“Tas, ka cilvēki ir jautājuši un gribējuši algu palielinājumu, ir bijis. Un ne tikai no Orleāna kunga, tas ir saprotami. Bet visi ir sapratuši un ir izskaidrots, ka tādu resursu un iespēju algu palielināšani partijai nav bijis. Tas, ka varbūt kaut kad ir iespējams, bet konkrētajā manā gadījumā nebija iespējams palielināt,” sacīja Kampars.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume neuzskata, ka šī lieta būtu jāizmeklē prioritāri. Neesot svarīgi, ka nopietni apvainojumi vērsti pret valdošās koalīcijas lielāko partiju, no kuras nāk finanšu, tieslietu, iekšlietu, ārlietu, izglītības, veselības un vides ministrs, kā arī ministru prezidente.

“Es nedomāju, ka vajadzētu kaut kādā veidā šķirot partijas. Jebkurai partijai ir pienākums rīkoties likumīgi, jebkura partija likuma priekšā ir vienādi atbildīga. (NP: Bet šobrīd nekas vēl nav atklāts? Cik ilgi apmēram varētu būt izmeklēšana?) Šobrīd nebūs par to komentāru, paldies.”

Neskaidra ir lietas virzība Valsts ieņēmumu dienestā. Kad dienests saņēma Orleāna iesniegumu, tur savus pēdējos mēnešus amatā vadīja ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Viņa krēslu atstāja februāra vidū. Pēc amata termiņa beigām, neraugoties uz ilgstošajām domstarpībam ar ministru Reiru un disciplinārlietu pret Jaunzemi, viņa saņēma gan Finanšu ministrijas pateicības rakstu, gan 22 000 eiro lielu kompensāciju. Par Orleāna iesniegumu viņa zināja. Par to, vai sākta kāda izmeklēšana, viņa nav interesējusies.

Jaunzeme sacīja:“Nu, atvainojiet, man jau, kā teikt, tajā brīdī bija ļoti mazs laiks palicis līdz manām pēdējām darba dienām. (NP: Bet mēs te runājam par lielāko koalīcijas partiju. Vai tiešām tas ir tik mazsvarīgi?) Ģenerāldirektors nav politiski ietekmējama persona. Viņi jebkuru iesniegumu nodod atbilstoši administratīvā procesa likumam.”

“Es novērtēju ļoti augstu Jaunzemes kundzes ieguldījumu korupcijas apkarošanas muitā. Es tiešām to novērtēju. (..) Manuprāt, valsts pārvaldē strādājošie cilvēki, kuriem ir pietiekama drosme saņemties un cīnīties ar šādiem jautājumiem ir pietiekami novērtējami,” norādīja Ašeradens.

“Nekā personīga” zināms, ka “Vienotības” biroja ilggadīgā sekretāre, kas amatu atstājusi vien pirms dažiem gadiem, ir Ievas Jaunzemes māte. Jaunzeme noliedz, ka tas būtu kādā veidā ietekmējis viņas attieksmi pret Vienotību vai darbu VID ģenerāldirektores amatā.

Tagad VID vadību pārņēmusi Baiba Šmite-Roķe. Viņa raidījumam atteicās atklāt, vai dienests ir sācis administratīvo procesu. Orlēna sniegtā informācija esot bijusi vispārīga un dienests veicot faktu pārbaudi.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe pauda: “Šajā gadījumā, ņemot vērā, ka pirmais adresāts bija Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un ka šeit ir runa par partiju iespējamu nelikumīgas naudas apriti, tad arī visu mūsu izanalizēto informāciju arī sniegsim KNAB. (..) Konkrētajā situācijā informācijas apjoms nebija tik liels, ko mums pārbaudīt. Tātad darba devējs un darba ņēmējs ir VID rīcībā pieejamā informācija. Mums ir labas analītiskās bāzes, mēs to saliekam kopā ar šo informāciju. Principā, kā es sapratu no kolēģiem, secinājumi jau ir izdarīti.”

Visu informāciju dienests nodošot KNAB, jo šajā lietā VID esot tikai atbalsta funkcija. Plašāku sabiedrību dienests neplāno informēt, jo tam esot nepieciešama Orleāna piekrišana.

“Vienotība” šonedēļ vairākkārt uzsvērusi, ka jāgaida tiesībsargājošo iestāžu atzinumus. Tomēr tā pasteigusies izslēgt no savām rindām veobiedru-trauksmes cēlēju.

Valsts prezidents atteicās komentēt “Vienotības” lēmumu, distancējoties no partijas, kuras biedrs viņš bija šo notikumu laikā. Vai kādam būtu jāuzņemas politiska atbildība, prezidentam nebija viedokļa.

“Mēs šobrīd neesam nonākuši līdz tādai fāzei, kad būtu kaut mazākie pārbaudes rezultāti. Es domāju, ka tas, kas noteikti šobrīd ir jādara, visām atbildīgajām valsts amatpersonām, kas kaut kādā veidā pārrauga un uzrauga šo izmeklējošo iestāžu darbu, tām gan ir maksimāli skaidri jāpasaka, ka tās nedz interesēsies, nedz jebkādā veidā kavēs šo pārbaudes procesu. (..) Kas attiecas, kuram un kad vajadzēs uzņemties politisku atbildību, tas jau ir jautājums, kas varētu būt diskutējams brīdī, kad parādīsies kaut kādi fakti, kas parādīs, ka acīmredzami ir bijusi taisnība. Ja nebūs bijusi taisnība, ja tas arī pierādās, tad atkal būs diskusija, kā mēs vispār nonākam līdz šādiem elementiem, par kuriem mēs runājam.”

“Nekā personīga” sazinājās ar trim Vienotības biroja darbiniekiem, kuri varētu būt saņēmuši aplokšņu algas. Viens uz jautājumu par aplokšņu algām atbildēja ar “nē”, bet pārējie divi teica, ka par šo jautājumu nevēlas runāt.