Vai augstskolu akadēmiskajam personālam jāzina latviešu valoda?

Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru nepietiekamās latviešu valodas prasmes kā karstu kartupeli viļā jau kopš pērnā gada, kas bija par iemeslu, kāpēc viņi netika apstiprināti amatā. Nule likuma grozījumi, kas ietver arī atvieglotas valsts valodas prasības šo augstskolu vadībai, tiek skatīti parlamentā, un atbildīgā komisija tos virza pirmajā lasījumā.

Abās augstskolās pēdējos gados sarucis akadēmiskais personāls ar zinātnisko grādu un ir grūtāk piesaistīt kvalificētu ārvalstu personālu, jo to ierobežo obligātās prasības zināt latviešu valodu, tāpēc augstskolas rosina tās mazināt, pieņemot likuma grozījumus. Tas ļautu ne tikai pasniegt angļu valodā, bet arī bakalaura, maģistra un doktora grāda ieguvei vajadzīgos darbus izstrādāt un aizstāvēt un kvalifikācijas eksāmenu kārtot angliski. Tajā pašā laikā dokumentu aprite un saziņa ar iestādēm un privātpersonām tiktu nodrošināta latviešu valodā. Savukārt rektoram būtu jāprot valsts valoda tādā līmenī, lai viņš varētu veikt savus profesionālos pienākumus, vai arī nepieciešamības gadījumā tiktu nodrošināts tulkojums valsts valodā.

Šadurskis norādīja, ka patiesībā jau šis neesot jautājums par valodu: «Vai rektoram ir vai nav jāzina latviešu valoda ir kļuvis par tādu kā uzstādījumu – vai esat provinciāļi vai atvērti pasaulei?

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra iebilda pret atsevišķu likumprojektu virzīšanu. Lai arī abas mācību iestādes ir īpašā veidā radušās, tagad tās ir «normālas privātās augstskolas» un būtībā ne ar ko neatšķiras no pārējām. Tāpēc – vai nu būtu jāsagatavo atsevišķs likums, kas regulē šo augstskolu pārvaldību, vai tas jāiestrādā Augstskolu likumā. Viņš neredzot iemeslu, kāpēc rektoram būtu jātaisa kaut kādi izņēmumi. Jo, ja rektors paraksta diplomu, nesaprotot, kas tur rakstīts, tad īsti labi tas neesot, uzsvēra J. Vētra.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone arī rosināja nepieņemt izmaiņas, jo diez vai tas esot laiks, kad vajadzētu pieņemt konceptuālu likumprojektu, kas ir pretrunā ar vairākām normām Valodas un Augstskolu likumos. Arī viņa iesakot pieņemt izmaiņas attiecībā uz visām privātajām augstskolām, kurās šis jautājums nav noregulēts: «Pie šīs lietas jāpieiet sistēmiski un jāskatās jaunajā Saeimas sasaukumā, kad tas pilnvērtīgi sāks strādāt.» Gan Laimdota Straujuma, gan K. Šadurskis aicināja sākt vismaz ar šīm divām augstskolām, jo, ja «šo nogriežam, nav zināms, kad tas tiks atsākts». Ja šos likumprojektus noraidot, tad tos nekad nebūs iespējams uzlabot.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Aldis Adamovičs aicināja deputātus atbalstīt grozījumu virzīšanu uz 1. lasījumu, jo iesniegums jau gana iegūlis plauktā, proti, parlamentā tas nonācis 13. jūnijā. Viņš neaicinot steidzamībā skatīt, un, visticamāk, šis jautājums būs nākamās Saeimas kompetencē. Komisijā ar balsu vairākumu (pret bija Nacionālās apvienības divi deputāti) nobalsoja par šo priekšlikumu.

Jāatgādina, ka Rīgas Ekonomikas augstskola (REA) ir privāta ekonomikas augstskola, kas izveidota 1994. gadā kā Stokholmas Ekonomikas augstskolas filiāle Baltijas valstīs. Kopš 2010. gada tā pieder Stokholmas Ekonomikas augstskolas, Latvijas Universitātes (LU) un REA absolventu asociācijas izveidotam fondam. Apmēram puse tajā ir ārvalstu studentu, studijas notiek angļu valodā.

Rīgas Juridiskā augstskola (RJA) ir privāta juridiskā augstskola, ko 1998. gadā izveidoja Zviedrijas un Latvijas valdības kopīgi ar Sorosa fondu. Kopš 2005. gada RJA ir neatkarīga LU sastāvdaļa, kas pieder LU (76%) un Sorosa fondam – Latvija (24%).

Aisma Orupe, NRA.lv

Foto: F64