Vai cilvēki sapratīs “čekas maisu” saturu?
“Cilvēkiem uztvert to [čekas maisu] saturu būs grūti, tāpēc ir prognozējama vilšanās,” šorīt intervijā Latvijas Radio izteicās Latvijas Nacionālā Arhīva (LNA) direktore Māra Sprūdža.
Viņa pastāstīja, ka arhīvs vēl šogad publicēs pirmo “čekas maisu” informāciju. LNA no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra ir saņēmis dokumentus, kas atbilstoši likumam jāpublicē. Pirmās lietas, kas tiks publiskotas, būs bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) telefongrāmata, alfabētiskā kartotēka un statistiskā kartotēka.
LNA jau strādā, lai gatavotos šo materiālu publicēšanai. Šobrīd darbs lielākoties notiekot ar tehniskām lietām, piemēram, eksperimenti ar failu izmēriem, lai tie ātri atvērtos, līgumu slēgšana par serveru uzturēšanu, lai arhīvs būtu gatavs iespējamai lielai cilvēku interesei u.c.
Plānots, ka pirmās publikācijas nāks klajā līdz Ziemassvētkiem, bet Sprūdža izteica cerību, ka to izdosies izdarīt vēl nedaudz agrāk. Dokumentu publiskošana notikšot vienlaicīgi, nevis pa daļām – LNA ielikšot visus publiskojamos dokumentus un tad par to paziņos sabiedrībai. Publicētajiem materiāliem būšot skaidrojošs ievads, kas ir katra kartotēka, kā tā veidojusies u.tml. Lai strādātu ar pieejamajiem dokumentiem, būs nepieciešama reģistrēšanās, taču tai pietikšot ar e-pastu un nebūs nepieciešama autorizēšanās, piemēram, caur banku sistēmām.
Sprūdža atklāja, ka VDK kartotēka ir sarakstīta krievu valodā, turklāt pārsvarā rokrakstā, tāpēc tiem, kas gribēs kaut ko pētīt, būs jāapbruņojas ar pamatīgu pacietību. Tādēļ eksperte pieļauj, ka pirmajā dienā par publiskotajiem materiāliem interese būs diezgan liela interese, tad interesenti secinās, ka pētīt tos ir grūti, palamāsies, ka ar kartotēku ir grūti strādāt, tajā nav meklētāja u.tml., un interese visai ātri noplaks.
VDK materiālus publicēt tieši šādā neizvērstā veidā lēma likumdevējs. Plašāka informācija un tās meklēšanas iespējas esot sagaidāmas nākamā gada maijā, kad arhīvs plāno “palaist” plašāku portālu ar bijušās VDK informāciju. Tiesa gan maijā nekas arī varot nesanākt, jo nauda budžetā šiem mērķiem ir tikai solīta, bet reāli iedalīta vēl nav.
Sprūdža izpauda, ka uz publicējamo materiālu bāzes izteikt pārmetumus cilvēkiem par sadarbību ar “čeku” nebūtu pamata, jo sadarbības faktu var pierādīt tikai tiesa.
“Mēs cenšamies pateikt, ka tie ir tikai vārdi un uzvārdi, bez nekādas informācijas, ko šie cilvēki reāli ir darījuši,” sacīja LNA pārstāve. Viņas vērtējumā, šīs kartotēkas vairāk dod ieskatu, cik plašas bija VDK intereses vervēt cilvēkus dažādās jomās – no apkopējām līdz ļoti augsta ranga zinātniekiem.
Arhīva vadītājai pašai šķiet, ka VDK materiālu publiskošanu nevajadzēja spiest veikt tik strauji un ka vajadzēja to darīt maijā, lai pamatīgāk sagatavotos un izskaidrotu, taču politiķi priekšvēlēšanu gaisotnē lēmuši citādāk.
Foto: Flickr