Vai latviešu valodas bēres

Pirmssvētku brīvdienās iedarbojās tā nevienas struktūras neorganizētā un nedefinētā trauksmes sistēma, ko darbina cilvēku iniciatīva brīžos, kad viņi sajūt apdraudējumu.

Iemesls savā ziņā fantastisks. Valsts 101. gadadienas svinību priekšvakarā sociālo tīklu dzīlēs noplūda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ar 12.11.2019. datēts dokumenta projekts Konceptuālais ziņojums «Par konceptuāli jauna doktorantūras ietvara un jauna promocijas procesa ieviešanu Latvijā». Tas piedāvā atteikties no latviešu valodas kā doktora promocijas darbu valodas un pāriet uz angļu valodu.

Jāpaskaidro, projekts, kāds tas iekrita manā elektroniskajā pastā, ir nepabeigts, tam trūkst virknes nodaļu. Situācijas apraksts par doktorantu gatavošanu ir precīzs, pret daļu, kura aplūko tagadējo nabadzībā grimstošo doktorantu apmācības sistēmu, nav nekādu iebildumu. Svarīgi piebilst, dokumenta sākumā atrodama norāde, ja teksts projektā ir iekrāsots dzeltens, tas nozīmē, ka tā autori nav vienojušies par tā redakciju.
Trauksmes cēlonis meklējams 29. lappusē, un tas pagaidām ir iekrāsots dzeltens, tātad maināms. Citēju dokumenta projektu: «Ņemot vērā, ka jaunais promocijas process paredz divu ārvalstu recenzentu dalību promocijas padomē, promocijas darbs jāizstrādā angļu valodā vai citā starptautiskā zinātnes valodā atkarībā no veiktā pētījuma jomas, kā arī nodrošina, ka promocijas padomes ārvalstu recenzenti spēj izvērtēt promocijas darbu. Ja promocijas darbs izstrādāts svešvalodā, tā kopsavilkumam jābūt latviešu valodā. Šī prasība neattiecas uz doktorantiem no ārvalstīm.

Promocijas darbu izstrādā latviešu valodā, ja to pieprasa pētījuma joma un tēma, nodrošinot, ka promocijas padomes ārvalstu recenzenti spēj izvērtēt promocijas darbu. Ja promocijas darbs izstrādāts latviešu valodā, tā kopsavilkumam jābūt citā ES valodā.

Zinātniskā institūcija izstrādā un apstiprina kritērijus promocijas darba izstrādei latviešu valodā. [..]

Promocijas padome tiek sasaukta uz promocijas darba aizstāvēšanas procedūru, un to organizē attiecīgās zinātniskās institūcijas doktorantūras skola. Aizstāvēšanās notiek angļu valodā un ir atklāta. Īpašos gadījumos, ar promocijas padomes un doktorantūras skolas piekrišanu, aizstāvēšanās var notikt citā Eiropas Savienības (ES) valodā.»

Cilvēku sašutums par dokumentā pausto atteikšanos no latviešu valodas kā zinātnes valodas turklāt vēl valsts svētku laikā bija likumsakarīgs. Gan jau domstarpības par šo priekšlikumu valda arī starp tā izstrādātājiem. Ne velti projekts noplūdināts no IZM apcirkņiem, visticamāk, lai apturētu zinātnes piespiedu anglifikāciju. Tomēr nevar arī nepamanīt, ka sociālajos tīklos dokumentam ir savi atbalstītāji, kuriem liekas, ka angļu valoda, tas ir tikai dabiski – tā ir visur.

Ja domā par zinātnes attīstību un nākotni Latvijā, skaidrs, ka šī ir viena no sfērām, kas visstraujāk internacionalizējas, unificējas un atsakās no nacionālā it visur pasaulē ātrākas un vieglākas komunikācijas vārdā. Turklāt tā nav joma, kur katrs pēc patikas var lietot collas vai centimetrus un puslitrus vai pintes. Spiediens, lai viss notiktu maksimāli vienkārši un angļu valodā, ir liels. Tam redzami gan objektīvi priekšnoteikumi – minētā prasība pēc ātrākas informācijas aprites -, gan subjektīvi – globālais zinātnes reitingu (citējamības) bizness, kas dažām izdevniecībām ienes fantastisku peļņu.

Prasībai pēc angļu valodas ir sava loģika, kas visticamāk eksaktajās zinātnēs pārāk lielas problēmas neradīs, jo saziņai nepieciešamais vārdu krājums tajās nav diezin cik liels. Ja cilvēks apguvis angļu valodu tā, kā to prasa vidusskolā, apgūt speciālo terminoloģiju nav problēmu. Kā teica leģendārā angļu valodas pasniedzēja manā doktorantūrā Antonija Ahero – matemātikas vai fizikas formulas visās valodās ir vienādas. Tāpat var pieņemt, ka uzņēmīgāks eksakto zinātņu doktorants, kurš vēlēsies karjeru turpināt labākos zinātņu centros nekā Latvijā atrodamie, pats gribēs rakstīt promocijas darbu angliski, jo tas uzlabos karjeras iespējas.

Dokuments paredz to, ka promocijas padomē obligāti iekļaujami ārvalstu recenzenti. Tas ir pareizi, jo dod skatu no malas. Skaidrs, ka recenzenti komunicēs labākā vai sliktākā angļu valodā un promocijas teksts viņiem būs nepieciešams angliski. It kā viss loģiski virzās uz to, lai arī promocijas darbi globālās ērtības labad taptu angļu valodā, jo nabadzīgajiem Latvijas doktorantiem un augstskolām nav līdzekļu apmaksāt tulkotāju un tulku pakalpojumus.

Tiktāl par angļu valodu. Kādi ir argumenti pret?

Mūsdienīgā garā izlaižot nacionālo patētiku, kas progresīvajiem 21. gs. latviešiem apriebusies un šķiet pliekana veco laiku atpakaļrāpulība, arguments vienalga ir ļoti nopietns. Ja valsts kādā jomā atsakās no valsts valodas lietošanas par labu kādai svešvalodai, tas ir precedents ar tālejošām sekām. Gribētāju nerunāt latviski netrūkst. Ārvalstu investoru padome jau pirms vairākiem gadiem nāca klajā ar skaļu prasību valsts pārvaldē līdzās latviešu valodai ieviest angļu valodu. Jau tagad Rīgas kebabnīcās pasūtīt ēdienu latviski ir grūtāk nekā angliski. Gandrīz 30 gadus pēc neatkarības, iepērkoties Daugavpils vai Rīgas veikalos, pārdevēja joprojām var nesaprast latviešu valodu, jo runā tikai krieviski.

Vai mums vajag vēl kādu jaunu nelatvisku latviskās Latvijas sfēru? Kas tā ir par politisku stratēģiju – klaigāt par latviskumu, bet praksē dot signālu cittautiešiem, ka viņi var neprast valsts valodu? Jo īpaši tagad, kad briti ļoga Eiropas Savienību, uzsēsties uz angļu valodas kā vienīgās pareizās būtu diezgan netuvredzīgi. Ej nu zini, kādas būs vēsmas no Briseles pēc gadiem pieciem, īpaši tad, ja Francija neizbalsos Makronu vai Vācijai tomēr nebūs klibais periods pēc Merkeles.

Normāli tracis ap promocijas valodu varētu tikt elementāri atrisināts, doktorantam atstājot izvēli, kādā valodā promocijas darbu rakstīt. Ja nu latviešu doktorants vēlas rakstīt angliski – uz priekšu! Nav taču atcelts iespaidīgs kopsavilkums dzimtajā valodā. Savukārt, ja runā par augstskolu biznesu, apmācot cittautiešus, no viņu promocijas darbiem jēga Latvijai būs vienā gadījumā no miljona. Tā nav zinātne, bet augstskolu bizness.

Zinātnes sfēra, kas ļoti cietīs no piespiedu anglifikācijas, ir humanitārās un droši vien arī sociālās zinātnes. To es labprāt gribētu redzēt kādā absurda izrādē, ne dzīvē, kā promocijas padome lauzītā angļu valodā apspriež sēlisko izlokšņu specifiku vai Aspazijas dzejas poētikas elementus. Valstij vajadzētu gādāt par humanitāro zinātņu promocijas darbu iespējami biezākiem kopsavilkumiem labā angļu valodā, kaut tas nebūs vienkārši, jo humanitārajā jomā angļu zinātnes valodā vārdu krājums ir vismaz trīs četras reizes lielāks nekā eksaktajās jomās un ne katram ir tāds ķēriens uz valodām.

Ja piesauc padomju laikus, 20. gs. 80. gados Latvijā bija maz filoloģijas doktoru gan valodniecībā, gan literatūrzinātnē. Pamatā visi apstājās pie kandidāta grāda, jo doktora disertāciju vajadzēja rakstīt krievu valodā un aizstāvēt Maskavā. Tas bija dārgi un sarežģīti. Bet tad vismaz bija kandidāti. Tagad piespiedu anglifikācija varētu beigties ar to, ka humanitārās zinātnes vienkārši nīkuļos, jo maģistru diezin vai var uzskatīt par nopietnu pētnieku. Humanitārajai jomai nozīmīgs ir arī kompetentu recenzentu jautājums – ko vidusmēra slovāku zinātnieks (es nerunāju par Janu Tesaržovu) jēdz no latviešu valodas un literatūras? Neko! Kāda jēga no šādiem ekspertiem?

Saprātīgs lēmums būtu pasludināt latviešu valodu par zinātnes valodu humanitārajā jomā, nodrošinot kvalitatīva tulkojuma iespējas visiem labākajiem pētījumiem angļu vai citās lielajās valodās. Savukārt eksaktajās zinātnēs dot izvēles iespējas promocijas darbu autoriem, nodrošinot pamatīgu latviešu kopsavilkumu tapšanu labā un literārā latviešu valodā.

Kaut patiesībā viss šis plāns ir tukša un smieklīga utopija. Kā norādīts ziņojuma projekta 11.-12. lappusē: «Valsts stipendijas apmēra dotācija katrai pilna laika doktora studiju programmas vietai ir 990,32 eiro gadā jeb 90,03 eiro mēnesī. Saskaņā ar 2004. gada 24. augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 740 Noteikumi par stipendijām doktoranta minimālā stipendija ir 113,83 eiro mēnesī, savukārt pretendenta – 85,37 eiro. Tas nozīmē, ka valsts maksā mazāk nekā noteikts Ministru kabineta noteikumos un augstskolas piemaksā trūkstošo.» Visdrīzāk pa skuju taku aizies nevis latviešu valoda, bet latviešu zinātne, jo ar tādu bomža atalgojumu doktorantu jau tagad ir liels deficīts.