Vai pusi Dziesmu svētku biļešu atvēlēs dalībniekiem?
Šā gada Dziesmu un deju svētkos bija daudz jauninājumu. Tie kopumā bijuši ar plusa zīmi, taču devuši arī vielu pārdomām. Tas attiecas gan uz dalībnieku reģistrāciju, gan ēdināšanu norišu vietās, gan gājienu. Arī biļešu «politika» būtu jāmaina, pusi no tām atvēlot dalībniekiem, rosina Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāja Dace Melbārde.
Svētku gājiens šogad notika pirmajā dienā, un kopumā dalībnieki atzinīgi to novērtējuši, jo tas ļāvis bez steigas un stresa izbaudīt šo pasākumu. Taču pašvaldības vērsušas uzmanību uz to, ka tas prasījis papildu izdevumus – nācās koristus, kam nedēļas pirmajā pusē nebija ne mēģinājumu, ne koncertu, vest mājās, lai pēc tam vēlreiz brauktu atpakaļ uz Rīgu, Dziesmu un deju svētku padomē teica svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča. Jādomā arī par to, kas notiks, ja dalībnieku skaits vēl pieaug. Jau šogad tas pārsniedza 43 000, bet, ja to būs 55 000, tad rodas bažas, vai galvaspilsēta spēs tos visus uzņemt. Tāpat jāšaubās, vai ar astoņām stundām pietiks, lai visi gājienā izietu pa Brīvības ielu. Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde akcentēja: jādomā arī par sveicēju dežūrām šā pasākuma laikā, lai tribīnes nebūtu pustukšas līdz gājiena beigām, kā tas noticis šoreiz, vēsta NRA.lv.
Runājot par elektronisko reģistrāciju, kas kalpoja kā kontrole norises vietās, kā arī sabiedriskā transporta un ēdināšanas pakalpojumu saņemšanai, tās sniegtie dati arī devuši vielu pārdomām. Ja lielās nozares (kori, dejotāji, pūtēji) kopumā aptvēra 37 000 dalībnieku, tad mēģinājumus apmeklējuši tikai 88% no tiem, bet koncertus – 90%. Kur palikuši pārējie? Gluži veltīgi bijusi sacelta ažiotāža ap tiem, kas piedalās vairākos kolektīvos. Izrādās, ka divos vienlaikus ir tikai 1947 (4,5%), trijos – 235, četros – 30 cilvēku. Jāpilnveido arī ēdināšanas process (tam kopā ar izmitināšanu tika tērēts vairāk nekā miljons eiro). Ja kopumā tika sagatavota 150 591 porcija, tad realitātē izmantotas 98 952 (66%). Rodoties jautājums – kāpēc tā, jo tie ir lieki tēriņi, ko varēja izmantot citām vajadzībām. Nākamajā reizē visu šo mehānismu noteikti vajadzēs pilnveidot un atvieglot, sacīja E. Juhņēviča, piebilstot, ka galvenais klupšanas akmens – visi dati no pašvaldībām tika nodoti ar kavēšanos, kas traucēja izdarīt precīzākus aprēķinus. Veiksmīgs risinājums bijis elektroniskās ID kartes izmantošana, lai pārvietotos ar Rīgas sabiedrisko transportu. Izrādās, ka šis pakalpojums lietots autobusos, tramvajos un trolejbusos 354 144 reizes, bet vilcienos (A, B zonā) – 13 980.
Attiecībā uz apmeklētājiem, kuru bijis aptuveni pusmiljons (67 253 – noslēguma koncertā Mežaparkā), ļoti aktuāls ir jautājums par biļešu «politiku». D. Melbārde pauda viedokli, ka 50% biļešu būtu jādod pašiem dalībniekiem, pārējās – jālaiž kopējā pārdošanā. Vienīgi jādomā, kā to labāk izdarīt.
Svētku izpilddirektore informēja arī, ka no pašu ieņēmumiem, kas sasniedza 3,5 miljonus eiro, neizmantoti palikuši 708 000 eiro. D. Melbārde rosināja daļu no šīs summas Nacionālajam kultūras centram izlietot pētījumam par kolektīvu vadītāju pieejamību (ir reģioni, kur trūkst pat vairāku diriģentu). Vēl daļu varētu izmantot svētku virsvadītāju un virsdiriģentu «stiprināšanai» un jaunradei. Viņa arī norādīja, ka jārunā par atalgojuma skalu. Neapmierinot pašvaldību pieeja mērķdotāciju, kas paredzētas kolektīvu vadītājiem, sadalē. Viena daļa to izlieto, lai samazinātu paši savu daļu. Turklāt ir informācija, ka šī nauda aiziet pat tiem, kas nav iesaistīti Dziesmu un deju svētku tradīcijā. Būtu jāstimulē vietvaras, lai tās maksātu adekvātu summu. Diriģents Romāns Vanags mudināja to iezīmēt pašvaldību izlīdzināšanas fondā.
Foto: F64