Vai skolas ir gatavas nodrošināt attālināto mācību procesu?
Nākamnedēļ skolas sāk attālināto mācību procesu. Patlaban izglītības iestādes apzina un apkopo datus par skolēnu nodrošinājumu ar datoriem, viedtālruņiem un interneta pieslēgumu. Ir skaidrs, ka izaicinājumi būs ne tikai tehnoloģiskajiem risinājumiem, bet arī skolēniem, skolotājiem un vecākiem.
«Šobrīd esam darba procesā. Apzinām, kāds ir skolēnu nodrošinājums ar datoriem vai viedtālruņiem un interneta pieslēgumu. Informācija par novada skolām tiks apkopota līdz trešdienai. Par daļu skolu jau tagad zinām situāciju. Piemēram, Balvu valsts ģimnāzijā tikai vienam skolēnam nav pieejamas modernās tehnoloģijas, un viņam mēs atradīsim risinājumu,» skaidroja Balvu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Inta Kaļva. Katrā ziņā izaicinājumu netrūkst – ne skolotājiem, ne vecākiem, ne skolēniem. Bet nekādā gadījumā nevajagot iedomāties, ka attālināta mācīšanās nozīmē, ka bērns varēs neko nedarīt vai mācību laikā staigāt pa āru. Šādā gadījumā lielāka atbildība gulsies uz vecākiem, jo viņiem būs jāseko līdzi notiekošajam, tostarp informācijai E-klasē. Lielākas grūtības būs tiem, kas nav līdz šim raduši patstāvīgi mācīties un kuriem vecāki neseko līdzi izglītības procesam. «Par visām mācību procesa detaļām vēl neesam tikuši skaidrībā, piemēram, vai strādāsim pēc stundu saraksta vai kā savādāk, taču tuvāko dienu laikā tas tiks izdarīts. Svarīgi ir arī saprast, kā strādās sākumskolas posma audzēkņi, jo viņi ir par mazu, lai brīvi rīkotos internetā, sacīja I. Kaļva, uzsverot, ka ar visu to galā tikšot – neesot jau nekāds Sūnu ciems.
Arī Rēzeknes novadā vēl notiek aptauja par skolēnu skaitu un tehnoloģisko nodrošinājumu. Izglītības pārvalde arī apkopo priekšlikumus par to, kā labāk organizēt mācību procesu. Komentējot Izglītības un zinātnes ministrijas attālinātā mācību procesa redzējumu, kas tika izklāstīts videokonferencē pagājušo piektdien, Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Guntars Skudra atzina, ka «tas bija ideālais variants, jo ne visas skolas ir gatavas vebināriem un vēl citiem tehnoloģiskajiem risinājumiem». Arī Rēzeknes novadā ir skolas, kas ir labāk sagatavojušās ārkārtas situācijai, jo tām ir pieredze videokonferenču rīkošanā. Taču ir skolas, kas to nekad nav darījušas. Kā galvenais resurss plānots E- klase, kur būs meklējama gan aktuālā informācija, platformas, materiāli. Liels pluss ir tas, ka digitālos resursus varēs izmantot bez maksas.
Savukārt Talsu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps nopietnākās problēmas saskata tehnoloģijās. Kā rāda pieredze, tās var rasties pēkšņi, tāpēc nākas tās risināt uzreiz un uz vietas. Ir vietas novadā, kur internets nestrādā ļoti labi – te tas ir un te nav. Tas attiecas ne tikai uz skolēniem, bet arī skolotājiem, kuru vairākums strādās no mājām, nevis skolas. Būtu arī ļoti labi, ja mobilo telefonu operatori skolēniem piedāvātu internetu par zemāku maksu vai arī par brīvu, jo tie, kam mājās nav datoru, saziņai ar skolu un mācību procesam izmantos telefonu. Daudziem interneta izmantošana ir limitēta, tāpēc var gadīties, ka pēc pāris video noskatīšanās tas vairs nav pieejams.
Vaboles vidusskola jau šobrīd ir tikusi skaidrībā ar savu audzēkņu nodrošinājumu ar datoriem vai viedtālruņiem. Izrādās, ka visiem ir piekļuve internetam. Skola jau vienojusies par to, kā organizējamas mācības. Diemžēl jau tagad radušās šādas tādas tehniskas ķibeles, piemēram, E-klasē ievietojot informāciju, atklājās, ka nav iespējams pievienot lielāku videofailu. Tātad jāmeklē citi risinājumi, visticamāk, tas tiks izdarīts ar «mākoņa» palīdzību, skaidroja Vaboles vidusskolas direktore Elita Skrupska. Viņa atzina, ka bērniem tas būs pārbaudījums, jo līdz šim šādā veidā zinību apguve nav notikusi, proti, pašvadīta, kas ir kompetencēs balstīta mācību satura sastāvdaļa. Attiecībā uz 1. līdz 4. klasēm – plānots, ka daļēji tiks izmantots interneta resurss uzdevumi.lv, daļēji – darba lapas. Pēc tam skolotāji vai nu internetā, vai pa telefonu sazināsies ar katru skolēnu. Par to, kā nogādāt darba lapas un tās savākt, vēl tikšot domāts. «Mazā skolā, kāda ir mūsējā, to visu iespējams izdarīt. Iespējams, ka lielākās tas būs daudz problemātiskāk,» teica E. Skrupska.