Vai valdībai Latvijā PVO ieteikumi kā pīlei ūdens?
Pasaules veselības organizācijas (PVO) eksperts Tamāšs Evetovits uzskata, ka Latvijai pareizais solis būtu atteikties no idejas par divu grozu sistēmu veselības aprūpē, aizstājot to ar vienotu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, no kura nebūtu izslēgti sociāli neaizsargātie iedzīvotāji. PVO eksperts aizvadītajā nedēļā viesojās Latvijā un aicināja politiķus palielināt veselības aprūpes budžetu, norādot, ka Latvija var sasniegt vidējo Eiropas Savienības līmeni.
PVO eksperts Latviju apmeklēja Latvijai interesantā laikā, kad par veselības aprūpes nākotni valda pietiekami liela neskaidrība: joprojām ir spēkā Veselības aprūpes finansēšanas likums, kas teorētiski paredz valsts obligāto veselības apdrošināšanas sistēmu, tostarp divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu ieviešanu. Tiesa, likuma punkts, kas paredz ieviest divus pakalpojuma grozus, ir atlikts līdz šāgada 1. jūlijam. Veselības ministrija plāno atteikties no diviem veselības apdrošināšanas groziem, tā vietā veselības apdrošināšanu veicot caur sociālās apdrošināšanas iemaksām. Sistēmu attiecinātu arī uz alternatīvajiem nodokļu režīmiem, vienlaikus ieviešot jaunu sociālās apdrošināšanas veidu veselības apdrošināšanai cilvēkiem, kas neveic nekādu sociālo apdrošināšanu. Šī apdrošināšana būtu obligāta. Ar šo priekšlikumu veselības ministre Ilze Viņķele aprīļa sākumā iepazīstināja valdību veidojošo partiju koalīciju. Tomēr, tā kā izmaiņas attieksies arī uz nodokļu sistēmu (iespējamām mikrouzņēmuma nodokļa režīma izmaiņām), valdības vēlme ir šos jautājumus atrisināt līdz 2021. gadam. Tas nozīmē, ka – ja ne pats finansēšanas likums, tad vismaz normas, kas attiecas uz tiesībām saņemt veselības aprūpi un diviem pakalpojumu groziem, nestāsies spēkā. Tam nepieciešami likuma grozījumi, un tam Saeimai ir aptuveni mēnesis laika.
Saeimas sēdē par veselības aprūpes finansēšanu pagājušajā nedēļā ministre I. Viņķele vēlreiz akcentēja apņemšanos neieviest divu grozu veselības aprūpes sistēmu, kā arī nodrošināt veselības apdrošināšanu – valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visiem Latvijas rezidentiem. Tāpat ministre uzsvēra, ka veselības apdrošināšana jārealizē, izmantojot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet izmaiņas valsts obligātajā veselības apdrošināšanā jārealizē vienlaikus ar izmaiņām nodokļu sistēmā.
Veselības ministrijas pašreizējam viedoklim piekrīt arī PVO eksperts. «Pareizais solis būtu atteikties no idejas par divu grozu sistēmu veselības aprūpē,» teica T. Evetovits, uzsverot, ka veselības aprūpei jābūt pieejamai visiem iedzīvotājiem. Otrs jautājums, par ko runāja PVO eksperts, bija finansējums veselības aprūpei. Viņa prezentācija Saeimas deputātiem saturēja daudzus un dažādus datus, tabulas, līknes un pat uzsaukumus – līdzīgus tiem, kādus vecāki velta saviem bērniem sacensībās: «Tu to vari!», «Tev tas izdosies!» un tamlīdzīgus. «Yes, you can! It is a political choice,» teica eksperts (Jā, jūs varat! Tā ir politiskā izvēle.). Ņemot vērā valsts ekonomisko izaugsmi, Latvija var atļauties lielākas investīcijas veselības aprūpē, sacīto pamatoja T. Evetovits. Viņaprāt, tieši tagad ir laiks, lai panāktu politisko vienošanos un veselības aprūpi padarītu par vienu no valsts prioritātēm. Latvija var sasniegt vidējo Eiropas Savienības līmeni, tie ir apmēram 7% no iekšzemes kopprodukta (Latvijā – ap 3%). Veselības finansējumu vērtē arī attiecībā pret valsts kopējiem izdevumiem, un minimums, uz ko norāda visi ārvalstu eksperti, ir 12 procenti. Latvijai pašlaik šie izdevumi ir ap deviņiem procentiem. Gan Igaunijā, gan Lietuvā valdības izdevumi jau sasnieguši vai pat pārsniedz šo 12% slieksni.
Te gan jāatgādina, ka šī reize nebūt nav pirmā, kad Latvijā viesojas PVO eksperti, un tieši T. Evetovits. Viņš Latvijas veselības aprūpi vērtējis jau kopš 2010. gada, bet pēdējoreiz Latvijā oficiāli viesojies 2016. gadā, kad ar tieši tādu pašu saukli «12% – skaitlis, kas jums jāatceras!» apelēja pie politiķu sirdsapziņas. Ar šo saukli eksperts uzrunāja deputātus arī tagad. Uz nepietiekamo finansējumu veselības aprūpei PVO norādījusi jau vismaz desmit gadus. Veselības nozarei pēdējos pāris gados patiešām ir piešķirts papildu finansējums, tomēr tas ne vienu gadu nav ļāvis sasniegt visu valdību solījumu kopš 2009. gada – veselības aprūpei atvēlēt vismaz 4% no IKP, gluži pretēji – kāpjot ekonomikas rādītājiem, veselības nozares finansējums attiecībā pret IKP samazinās. Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikts, ka veselības budžets, sākot ar 2020. gadu, veido vismaz 4% no IKP.
Pasaules veselības organizācijas ieteikumi Latvijai
Atcelt pacientu līdzmaksājumus pensionāriem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām
Samazināt līdzmaksājumu maksimālo apjomu līdz 100 eiro
Līdzmaksājumu griestu noteikšanā iekļaut arī izdevumus par recepšu zālēm
Atcelt līdzmaksājumu par primārās veselības aprūpes vizīti
Samazināt gaidīšanas rindas, palielinot publisko finansējumu valsts apmaksātiem pakalpojumiem