Vaidere: Brexit varētu radīt 11–13 miljardu eiro “caurumu” ES budžetā

Par paveikto deputātes statusā Eiropas Parlamentā un par gatavību darboties tajā turpmāk, par Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanām un eirokomisāra izvēli, reģionālo reformu Latvijā saruna ar Eiropas Parlamenta deputāti, Dr.oec. Inesi Vaideri (Jaunā Vienotība).

– Jūs strādājat Eiropas Parlamentā jau trīs sasaukumus, kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Kā jūs raksturotu sevis paveikto šajā laikā EP Latvijas labā?

– Sākot strādāt EP, galvenais uzdevums bija iepazīstināt pārējo ES dalībvalstu deputātus ar Latviju, arī pārliecināt viņus, ka mēs esam tādi paši eiropieši kā «veco» dalībvalstu pilsoņi. Mums bija jāpaskaidro, ka Latviju valsts attīstībā ir aizkavējuši 50 okupācijas gadi un, ja to nebūtu, mēs jau sen būtu kā Luksemburga vai Beļģija. Latvijas sarežģītās vēstures skaidrošanas darbs bija ļoti nozīmīgs. Panācu EP līdzfinansējumu filmai Padomju stāsts, līdzdarbojos tās veidošanā. Piecatā ar kolēģiem no Apvienotās Karalistes, Vācijas, Ungārijas un Igaunijas savācām vairāk nekā 400 deputātu parakstu, panākot, ka 23. augusts visā Eiropā kļūst par staļinisma un nacisma upuru kopīgu piemiņas dienu. Tas nebija viegli, jo ne jau visi vienkārši nāca un parakstījās – tas bija liels pārliecināšanas darbs. Daudz prasīja arī Krievijas impērisko plānu un politikas izskaidrošana. 2008. gadā bija jāatjauno Krievijas kā ES stratēģiskās partneres statuss, tomēr iebildu pret to kopā ar citiem Baltijas valstu deputātiem, un tas nav atjaunots vēl šobrīd, jo Krievijai Eiropas vērtības ir svešas. Taču pārliecināt par to toreiz nebija viegli. Reāli Eiropai par Krieviju ilūzijas beidzās pēc Gruzijas notikumiem un jo vairāk – pēc Krimas okupācijas un karadarbības Ukrainā. Taču visu laiku bija jāskaidro.

Kopumā var teikt, ka jaunās ES dalībvalstis, Baltijas valstis ienesa EP darbā jaunu dinamiku. Pirmās diskusijas par kopīgu drošības un aizsardzības politiku Eiropā sākās tieši pēc mūsu iniciatīvas, jo mūsu iedzīvotāji vēlas Eiropā justies droši.

EP esmu strādājusi gan Ārlietu komitejā divus sasaukumus, gan Vides komitejā, gan Starptautiskās tirdzniecības komitejā, un allaž man ir laimējies strādāt tur, kur patiešām notiek nozīmīgāko EP lēmumu sagatavošanas darbs. Piemēram, Starptautiskās tirdzniecības komitejā no 2009. līdz 2014. gadam notika vairāku nozīmīgu brīvās tirdzniecības līgumu sagatavošana, piemēram, ar ASV un Kanādu.

– Un šajā, pēdējā sasaukumā – kādi bija nozīmīgākie darbi?

– Pēdējā sasaukumā laimējās strādāt EP Budžeta komitejā – tas ir nesalīdzināmi grūtāks darbs nekā jebkurā citā komitejā, jo šeit jebkura, pat īsākā ziņojuma gatavošana prasa ievērojamu iedziļināšanos un izpēti. ES budžets pēdējos gados un īpaši šobrīd ir visu uzmanības centrā – gan saistībā ar ES daudzgadu budžetu, gan Brexit. Šajā sasaukumā ir pavirzījies jautājums par ES robežapsardzības aģentūras Frontex palielināto finansējumu – mūsu jau iepriekš minēto ideju virzība par vienoto drošības politiku ir devusi arī finansiālu ieguldījumu. Frontex un aizsardzības industrijas pārorientācija uz vienotiem ražošanas standartiem Eiropā var rēķināties ar daudzmiljonu budžeta pienesumu. Es visos priekšlikumos esmu aizstāvējusi mazo un vidējo uzņēmumu iespējas piedalīties aizsardzības industrijas pārkārtošanā. Tas ir nozīmīgi Latvijas uzņēmumiem. Ja visa ES palīdzība aizietu lielo valstu militārajai rūpniecībai, tad tam nebūs nekādas ietekmes uz Latvijas ekonomiku, bet mazo un vidējo uzņēmumu iesaiste ļaus šajā procesā piedalīties arī Latvijas uzņēmumiem. Tas ir svarīgi.

Mums ir vajadzīgas drošas robežas un kontrolēta migrācija – esmu iestājusies par to darbā EP, un tagad lielākā daļa ES dalībvalstu deputātu arī atbalsta šādu pieeju, arī atbalstot ievērojamu ES budžeta līdzekļu piešķīrumus. Frontex tuvāko gadu laikā paredzēts darbinieku skaita palielinājums no 600 līdz 10 tūkstošiem cilvēku, kas nozīmē, ka Baltijas valstīs iespējamu problēmu uz ārējās robežas rezultātā var tikt sniegta operatīva un nozīmīga palīdzība. Un arī mūsu cilvēki atradīs darbu šajās struktūrās.

Mans pienesums Latvijai no ES budžeta ir 17,7 miljoni plūdu seku novēršanai. Savām acīm redzēju to postu, ko zemniekiem 2017. gadā nodarīja plūdi. Man izdevās mobilizēt Latvijas Zemkopības ministriju un citas atbildīgās institūcijas nekavējošu kompensāciju prasījumam no ES, un galu galā nauda arī tika piešķirta no ES Solidaritātes fonda. Pati uzņēmos ziņojumu par to Parlamentā, ko apstiprināja praktiski vienbalsīgi. Mana iniciatīva veiksmīgi īstenojās.

Esmu panākusi, ka 2017.-2019. gada budžetos ir piešķirti līdzekļi cīņai ar Krievijas propagandu un viltusziņām. Kopā ar kolēģiem no Horvātijas un Slovākijas panācām, ka Eiropā atzīst, ka eksistē pārdoto preču kvalitātes atšķirības Austrumeiropā un Rietumeiropā, un arī to novēršanai izdevās panākt finansējumu. Uzsākām arī likumu pārveidi, lai negodīgās kompānijas varētu saukt pie atbildības.

– ES budžetu draud sašķobīt Brexit. Vai tas var nest pārmaiņas Latvijai ES fondu jomā?

– To, vai Brexit reāli notiks, zina tikai Dievs. Ne britu premjere Terēza Meja, ne Mišels Barnjē (Brexit sarunu vedējs no ES), neviens. Rēķināmies tomēr, ka Brexit var notikt un tas varētu radīt 11-13 miljardu eiro caurumu ES budžetā. Tā kā Budžeta komitejā esmu vienīgā no Latvijas, savu nostāju nācās paust visai skaļi un uzstājīgi. Esmu uzsvērusi, ka no ES gaidām gan drošību, gan materiālo atbalstu, līdz ar to jāsaglabā Kohēzijas fondu finansējums līdzšinējā apmērā, jāturpina tiešmaksājumu izlīdzināšana lauksaimniecībā. Eiropas Parlaments tam ir piekritis. Ja Brexit notiks, tad esam vienojušies, ka aizstāvēsim ES fondu nesamazināšanu tām dalībvalstīm, kas vēl nav sasniegušas vidējo ES attīstības līmeni. Esam izvirzījuši prasību, ka Brexit gadījumā jāpalielina dalībvalstu iemaksas no viena procenta no NKP uz 1,3% no NKP. Baltijas valstīm šis piedāvājums ir izdevīgs, jo no katra iemaksātā eiro mēs saņemam 3-4 eiro pretī no ES fondiem. Pagaidām gan dalībvalstis, piemēram, Austrija, Somija, Zviedrija, Nīderlande, iebilst šim priekšlikumam. Ja tas izdotos, Brexit robs būtu nosegts. Diskusijas ar Eiropas Komisiju un dalībvalstīm turpinās.

Vēl būtu jāievieš digitālais nodoklis, lai arī lielās interneta platformas, kas strādā un pelna arī Eiropā, te maksātu, kā arī finanšu transakciju nodoklis, lai bankas būtu spiestas dalīties milzīgajā peļņā. Patērētāju tas neskartu.

– Sliktie signāli par ES fondu samazinājumu gan nāk – Rail Baltica finansēšanā esot pārrāvums.

– Varbūt Transporta komitejai vajadzēja labāk izskaidrot, kāpēc nedrīkst samazināt finansējumu. Bet jārēķinās, protams, ka, piemēram, rumāņu un bulgāru lielākās delegācijas vilka finansējuma deķīti uz savu pusi. Un viņus jau Rail Baltica neinteresē. Vēl cīņa nav beigusies, tā turpināsies nākamajā EP sasaukumā.

– Manuprāt, Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņā Latvijā vēlētājam varētu rasties krietni liela neizpratne, ar ko vispār nodarbojas EP. Jo piedāvājuma izkliede ir milzīga, deputātu kandidāti stāsta brīnumu lietas – vieni cīnīsies par rīdzinieku interesēm, citi «apturēs Ušakovu», citi vēl nez ko. Tāds iespaids, ka neviens īsti nezina, ko darīs. Ko darīsiet jūs, ja tiksiet ievēlēta EP? Kādi būs EP pirmie uzdevumi?

– Manuprāt, 90% EP deputātu kandidātu patiešām nesaprot, ar ko nodarbojas Eiropas Parlaments. Bet daži cilvēkus ar nereāliem solījumiem maldina apzināti. Esmu dzirdējusi stāstus par skolotāju un mediķu algu, pensiju palielinājumu, kultūras atbalstu u.tml. Uzreiz jāpasaka – EP par to nelemj, un tā ir vistīrākā vēlētāju maldināšana.

Ja vēlētāji man uzticētu šo mandātu atkal, es vēlētos strādāt Budžeta komitejā, kur tiks veidots ES 2020. gada budžets un 2021.-2027. gada daudzgadu budžets. Tas ir ārkārtīgi svarīgi Latvijai, un būtiski, lai šajā sarežģītajā komitejā strādātu deputāti ar pieredzi, lai panāktu kohēzijas un lauksaimniecības fondu finansējuma nesamazināšanos. Jāturpina strādāt arī pie produktu divējādās kvalitātes novēršanas nosacījumiem, lai Austrumeiropā netiktu tirgoti zemākas kvalitātes produkti ar rietumvalstu analogiem zīmoliem. Likumdošana daļēji jau ir sakārtota, bet jāturpina nosacījumu sakārtošanu.

Vides politikas jautājumu risināšana ir ļoti būtisks uzdevums – tas ir būtiski ne tikai Eiropai, bet visai pasaulei. Vēl būtiski jautājumi ir pārtikas produktu atkritumu samazināšana – mainot nosacījumus derīguma termiņu marķēšanai, kā arī iepakojuma atkritumu mazināšana. Varbūt varētu veidot pat kampaņu to uzņēmumu boikotam, kuri nevajadzīgi, pārmērīgi iesaiņo savus produktus. Tad, kad panācām dažādu plastmasas izstrādājumu lietošanas aizliegumu, daudzi arī sākumā neticēja, ka tas izdosies. Izdevās.

Kas attiecas uz neizpildāmiem solījumiem no Latvijas deputātu kandidātu puses – nesen vienā diskusijā divi politologi, deputātu kandidāti, izteicās, ka viņi panāks, ka EP strādās nevis Strasbūrā un Briselē, bet tikai vienā darba vietā Briselē. Brīnums, ka pat viņi nav pamanījuši – EP jau daudzas reizes ir balsojis par vienu darba vietu, bet lieta tāda, ka nepieciešams vienbalsīgs visu dalībvalstu lēmums par to, un Francija nekad nepiekritīs šādam risinājumam. Tā ir vienkārši cilvēku muļķošana – stāstīt, ka darīs lietas, kas ir tikai dalībvalstu kompetencē.

– Vai ir vērojama Krievijas propagandas ietekme uz EP vēlēšanām? Iespējams, neesmu adresāts, bet kaut kā nav manīta.

– Savulaik panācām papildu finansējuma piešķiršanu STRATCOM, kas nodarbojas ar viltusziņu un propagandas ietekmes apkarošanu. Tas ir nesis augļus – uz Brexit, ASV un dažām citām vēlēšanām ietekme bija liela, bet tagad jau Eiropa ir guvusi mācību. Cilvēki daudz vairāk atšķir viltusziņas, spēj filtrēt informāciju. Šķiet gan, ka Ušakova un Amerika PR stratēģija šajās vēlēšanās tiek veidota ne mūsu valstī, bet ārzemēs, un šādi kampaņa, protams, tiek ietekmēta.

Krievijas propagandas ietekme ir mazinājusies, arī sociālajos tīklos, pateicoties arī Facebook stingrākajai kontroles politikai. Bet lielā mērā attieksme – vissirslikti.lv – tas ir viens no propagandas elementiem.

– Kā jūs vērtējat Eiropas Tautas partijas grupas, kurā ietilpst arī Jaunā Vienotība, kopējās izredzes EP vēlēšanās?

– Domāju, ka izredzes ir ļoti labas, ja cilvēki novērtēs pieredzi, darbus un izpildāmu, skaidru programmu. Populisma vilnis, protams, ir spēcīgs. Ar gandarījumu vēroju Manfrēda Vēbera, ETP grupas līdera EP un Eiropas Komisijas prezidenta amata kandidāta kampaņu – viņš sevi ir parādījis ne vien kā saprātīgu politiķi, bet arī harismātisku līderi. Nesen Atēnās viņš uzsvēra visu to, kas ir svarīgs arī Latvijai – piemēram, robežu drošība, kontrolēta migrācija, fondu atbalsts un Nordstream 2 projekta pārtraukšana.

– ETP kongresā Helsinkos, kur Manfrēds Vēbers tika izvirzīts kā ETP grupas līderis EK prezidenta amatam, viņam bija nozīmīga sacensība ar bijušo Somijas premjeru Aleksandru Stubu. Debašu sacensība nebija formāla, lai gan bija jau diezgan skaidrs, ka kongresa delegātu vairākums noslieksies par labu Vēberam. Tas bija cienījami un demokrātiski. Savukārt Latvijā drīz būs Valsts prezidenta vēlēšanas, un šeit nekādu debašu faktiski nav – ir viens kandidāts Egils Levits, par kuru vienojas koalīcija, un pārējie var pastāvēt pie ratiem. Ko tas izsaka par demokrātiju Latvijā?

– Manuprāt, situācija ir likumsakarīga: Levits ir ļoti laba Valsts prezidenta amata kandidatūra. Viņš ir zinošs, nekad nedarīs kaunu savai valstij, labi zina vairākas valodas, pārzina valsts pārvaldes mehānismu. Man nebūtu kauns par viņu nobalsot, ja es būtu Saeimas deputāte.

– Šīs īpašības, ko minējāt, var piedēvēt vēl vismaz 100 cilvēkiem Latvijā, jūs pašu ieskaitot. Kāpēc tad Levits?

– Jā, man ir teikuši, ka es varētu būt Valsts prezidente. Bet šoreiz nav runa par mani. Neredzu nopietnus argumentus pret Levitu. Ja runājam par demokrātiju izvēlē – Latvijā ir ļoti līdzīga valsts pārvaldes iekārta kā Vācijā, un Valsts prezidenta institūcijas funkcijas ir līdzīgas. Arī Vācijā prezidenta izvēlē partijas bez īpašām publiskām debatēm vienojas par Valsts prezidenta amata kandidātu. Ņemot vērā Valsts prezidenta ierobežotās funkcijas, iespējams rīkoties tāpat. Levita gadījumā – varbūt viņš sākotnēji tika pārslavēts, un tas izraisīja tādu kā pretsitienu. Bet atklātā balsošana par Valsts prezidentu – es domāju, ka tas deputātiem liks pieņemt atbildīgus lēmumus saskaņā ar to, ko solījuši un par ko vienojušies.

Manuprāt, Latvijā Valsts prezidenta uzdevums ir iedvesmot cilvēkus. Raimondam Vējonim, kurš ir ļoti labs cilvēks, pazīstu viņu vēl kā kompetentu Lielrīgas reģionālās pārvaldes priekšnieku, pietrūka tieši paša domas, lai vajadzīgajā brīdī pateiktu iedvesmojošus vārdus. Īstos vārdus arī grūtos brīžos. Levits, manuprāt, ir šīs lietas noformulējis, un viņš varētu to izdarīt.

– Vai koalīcijas vienošanās par Levitu nozīmē, ka ir panākta vienošanās par eirokomisāra amata kandidātu? Valdi Dombrovski?

– Es neredzu labāku kandidātu par Valdi Dombrovski. Pēc protokola eirokomisāra amata kandidātu izvirza Ministru prezidents. Valdis Dombrovskis ir vispiemērotākais šim amatam, un, starp citu, viņš ir arī pamanīts un atzīts ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā ir avīžu pirmajās slejās. Partiju vienošanās šeit nebūtu prioritāte, ja ir labs un pieredzējis kandidāts, ar milzīgu darba jaudu un zināšanām.

– Viens no lieliem izaicinājumiem Latvijā būs administratīvi teritoriālā reforma. Jūs esat veidojusi un pētījusi šo reģionālo politiku gan kā vides ministre savulaik, gan kā zinātniece, strādājot pie doktora disertācijas. Kā jūs vērtējat ministra Jura Pūces ieceres par pašvaldību skaita samazināšanu?

– Mana disertācija bija par Rietumvācijas reģionālo un ekonomisko politiku, un joprojām sekoju un pētu šos jautājumus. Iepriekšējo administratīvi teritoriālo reformu es vēroju ar sirdssāpēm, jo nevarēju to ietekmēt, tur prevalēja Tautas partijas intereses, un robežas tika savilktas bez jebkādas loģikas. Jebkura reforma, kas virzītos uz pakalpojumu pieejamību cilvēkam, būtu laba. Var jau runāt par pilsētas vai ielas identitāti, bet galvenais tomēr ir pakalpojumu pieejamība. Ja ir iespējams izveidot tādus centrus, kur infrastruktūra, ceļi ir nodrošināti, lai cilvēkam viss būtu pieejams, tad šāda reforma ir atbalstāma. Protams, par reformu ir jādiskutē. Pašreizējais ministrs enerģiski ķēries pie pārmaiņām. Atšķirībā no iepriekšējā ministra, tas ir solis uz priekšu. Ceru, ka ministrs ieklausīsies arī iebildumos. Bet atstāt situāciju, kurā attīstās tikai Rīga, nedrīkst – jābūt spēcīgiem reģionālās attīstības centriem, kas nodrošina visu pakalpojumu pieejamību cilvēkiem.