Valdība beidzot sakārto Gērnsijā strādājošo jautājumu

Lai nodrošinātu šobrīd, kā arī iepriekš Gērnsijā dzīvojošo un strādājošo Latvijas valstspiederīgo sociālās tiesības, valdība lēma par Latvijas un Gērnsijas līguma sociālās drošības jomā parakstīšanu un iesniegšanu apstiprināšanai Saeimā. Lafboro universitātes lektore un Latvijas Universitātes pētniece Aija Lulle, kura pētījusi tieši Gērnsijas kopienu, Neatkarīgajai norādīja, ka šis likumprojekts ir ļoti liels panākums un ir būtiski, ka šo jautājumu risināšana nonākusi valdības dienas kārtībā.

Gērnsijā liela latviešu kopiena

Gērnsija ir britu kronim tieši pakļauta teritorija (crown dependency ‒ angliski), bet tā nav Apvienotās Karalistes daļa, tāpēc, kad no 1973. līdz 2020. gadam Apvienotā Karaliste bija Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, uz Gērnsijas teritoriju neattiecās ES tiesību akti sociālās drošības jomā. Līdz ar to starp Latviju un Gērnsiju sadarbība sociālās drošības jomā līdz šim netika regulēta. Eksperti norāda, ka attiecībā uz Gērnsiju un tur strādājošajiem Latvija attiecās kā uz trešās pasaules valsti un uz trešās pasaules valstīs strādājošiem mūsu pilsoņiem.

Gērnsijā ir ap 60 000 iedzīvotāju, un šajā teritorijā ir ļoti aktīva latviešu diaspora. Latvijas darbaspēks ir sniedzis atzīstamu pienesumu viesmīlības, lauksaimniecības un citām pakalpojumu nozarēm, lai gan precīzu datu par Latvijas valstspiederīgo skaitu Gērnsijā nemaz nav.

Kā savā pētījumā par ģeogrāfisko mobilitāti no Latvijas Gērnsijā norādījusi ģeogrāfijas zinātņu doktore Aija Lulle, 2010. gadā, pēc darba devēju un nevalstisko organizāciju pārstāvju intervijās uzsvērtā, Latvijas iedzīvotāji bija izteikti lielākā austrumeiropiešu kopiena, lēšot, ka ik gadu salā varētu uzturēties ap 1500 līdz 2000 iedzīvotāju no Latvijas. Taču vienlaikus eksperti norādījuši, ka šādi dati nav statistiski pamatojami. Tieši apstāklis, ka Gērnsija nav Eiropas Savienības valsts, ir iemesls, kāpēc tur strādājošie Latvijas valstspiederīgie ir sociāli neaizsargāti un tur nostrādātais laiks netiek ieskaitīts pensiju apdrošināšanai. Šo jautājumu Latvijas atbildīgās iestādes centušās risināt vairāk nekā piecus gadus.

Sociālā drošība arī agrāk Gērnsijā strādājušajiem

Sarunā ar Neatkarīgo pētniece A. Lulle stāsta, ka, sākot doktora darba pētījumu 2010. gadā, viņas rīcībā bijusi informācija, piemēram, par Portugāli, kurai bija šāds līgums, kas regulēja salās strādājošo cilvēku sociālās tiesības, pateicoties aktīvām arodbiedrībām un portugāļu, pārsvarā no Madeiras salas, kopienām. “Tolaik tikos ar Latvijas vēstniecības pārstāvjiem Londonā, norādot uz sociālās neaizsargātības situāciju Latvijas valstspiederīgajiem, kas strādā Gērnsijā, bet tālāk darbu turpināja ļoti aktīvā latviešu kopiena Gērnsijā,” saka A. Lulle. Likumprojekts ir paraugs tam, kā valsts un diaspora sadarbojas, lai sasniegtu nozīmīgu mērķi, šajā gadījumā sociālo aizsardzību vecumdienās.

“Īpaši vēlos uzsvērt divas lietas,” turpina A. Lulle, “likumprojekts paredz sakārtot pensiju tiesības arī tiem, kas ir strādājuši arī agrāk. Tas ir ārkārtīgi būtiski, jo cilvēku mainība Gērnsijā ir ļoti liela. Otrkārt, paredzēts sakārtot perioda pārklāšanās maksājumus viena gada laikā. Šis otrais punkts ir ļoti nozīmīgs arī daudziem Eiropas Savienības teritorijās strādājošiem. Ceru, ka šis likumprojekts rosinās domāt un meklēt risinājumus šajā ziņā visā Eiropas Savienībā.”

Būs pensija

Ko nosaka likumprojekts? Labklājības ministrijā skaidro, ka tajā iekļautās normas Latvijas valstspiederīgajiem paredz tiesības uz vecuma pensiju un ar to saistītajiem pabalstiem. Piemēram,

tie, kas jau ir atgriezušies Latvijā, bet iepriekš ilgāk par gadu veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas Gērnsijā, varēs Latvijā saņemt vecuma pensiju no Gērnsijas,

jo līgums ļaus summēt apdrošināšanas periodus tiesību noteikšanai uz vecuma pensiju. Tas nozīmē: ja katrā no iesaistītajām pusēm atsevišķi cilvēkam, sasniedzot pensijas vecumu, vēl nerodas tiesības uz vecuma pensiju, tad būs iespēja abās valstīs uzkrātos periodus summēt kopā. Gērnsija un Latvija katra savu vecuma pensiju maksātu proporcionāli veiktajām iemaksām. Līguma noslēgšana ir Labklājības ministrijas un Ārlietu ministrijas iniciatīva, ievērojot diasporas intereses.

Slēdz divpusējus līgumus

Ar valstīm, kuras nav Eiropas Savienībā, bet kurās dzīvo pietiekami liels Latvijas valstspiederīgo cilvēku skaits, Latvija noslēgusi sociālās drošības līgumus. Tie ir divpusēji. Latvija pašlaik ir noslēgusi vairākus šādus divpusējos līgumus sociālās drošības jomā – ar Ukrainu par sadarbību sociālās drošības jomā, ar Kanādu – sociālās drošības līgumu, ar Amerikas Savienotajām Valstīm ‒ valdības līgumu par savstarpēju pensiju izmaksu. Tāpat līgums par sadarbību sociālās drošības jomā noslēgts ar Baltkrieviju, Austrāliju un Krieviju. Izstrādes stadijā ir arī Latvijas un Moldovas līgums sociālās drošības jomā. Savukārt Eiropas Savienības teritorijā sociālās drošības jomu regulē 2004. gada Eiropas Parlamenta un Padomes regula par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu.

Jāuzsver, ka likumprojekts sociālajā drošībā ar Gērnsiju vēl ir jāapstiprina Saeimai, kā arī abām valstīm tas ir jāparaksta.