Valsts ieņēmumu bedre padziļinās

Valsts nodokļu ieņēmumu samazinājums nevis apslāpē, bet uzkurina ministriju un citu iestāžu prasības 2021. gadā piešķirt tām kopumā par 1,8 miljardiem eiro vairāk, nekā tām atļauts iztērēt šogad.

2020. gada pirmā puse par gada beigām un gadu kopumā radījusi mazāk skaidrības, nekā citos gados jau radīt spēja ja ne gada pirmais mēnesis janvāris, tad gada pirmais ceturksnis noteikti. Pat ja tagadējie politiskie un militārie konflikti nepārvērtīsies īstos karos, ja netiks izsludināta Covid-19 otrā, trešā un piektā atnākšana un Latvijai būtisko valstu iekšzemes kopprodukta rādītāju izmaiņas iekļausies intervālā no -5% līdz -10%, pat šādu nenotikušu notikumu gaidas rada diskomfortu un palielina varbūtību, ka kaut kas no negatīvā tomēr notiks.

Ja gribas vismaz kaut kādu skaidrību vai stabilitāti, tad jālūkojas uz līknēm, kas parāda Latvijas valsts nodokļu ieņēmumu samazināšanos attiecībā pret plānu un arī pret pagājušā gada ieņēmumiem tajos pašos laika nogriežņos. Šā gada janvārī plāns tika pārsniegts par 5,2%, bet sešu mēnešu kopējais iztrūkums veido 7,2%. Šā gada ieņēmumi attiecībā pret pagājušā gada ieņēmumiem sarukuši no +13,4% janvārī līdz -1,5% sešos mēnešos kopā. Te gan atzīmējams zigzags, ka piecu mēnešu rādītājs ir bijis – 2%. Skaidrojums varētu būt tāds, ka savu efektu devuši tie simti miljonu eiro, kurus valdība pabalstu un aizdevumu veidā laidusi apgrozībā Covid-19 dēļ. Tiklīdz šāda nauda apgrozībā palaista, tā valsts sāk to vākt atpakaļ ar nodokļu procentiem no katra legāli veikta darījuma savā teritorijā. Pērn šāda papildresursa nebija, tāpēc tā parādīšanās jūnijā pavērsusi līkni uz augšu, pirmkārt, kaut tikai pa pusprocentpunktu un, otrkārt, tikai pret to līknes punktu, kāds bija sasniegts ar lejupeju piecu mēnešu garumā.

Slīdējuši uz leju ir ieņēmumi gandrīz visos nodokļu veidos. Kopējam iztrūkumam lielāko masu devis pievienotās vērtības nodoklis ar samazinājumu par 110 miljoniem attiecībā pret ieņēmumiem 2019. gada pirmajā pusē.

Savukārt nodokļu ieņēmumi pievērš sev uzmanību ar to, ka sākuši samazināties pēc ilgstoša pieauguma perioda. Sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summa samazinājusies par 30 miljoniem eiro jeb par 1,5% pret 2019. gada attiecīgo periodu, sakrītot ar kopējo samazinājumu šim rādītājam. No ieņēmumu plāna reālie ieņēmumi atpaliek par 5,3%. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu iztrūkums nepilni 27 miljoni eiro jeb -3,1% pret salīdzinājumu periodu un +2,7% pret plānu.

Akcīzes nodokļa ieņēmumu samazinājums gadu salīdzinājumā kopā ar 31,5 miljoniem. Lielāko iztrūkumu devuši alkohola akcīzes ieņēmumi, t.i., ieņēmumu neesamība. Tādējādi Krišjāņa Kariņa valdība paklausīgi pilda Māra Kučinska valdības novēlējumu Latvijai ciest sakāvi akcīzes likmju karā ar Igauniju. Akcīzes ieņēmumu kopējo iztrūkumu pret plānu izsaka -14,7%, pamanāmi pārsniedzot vidējo samazinājumu.

Ja nepievēršas ieņēmumu veidiem, kuru apjoms pēc definīcijas nestabils to mazā apjoma u.c iemeslu dēļ, ieņēmumus glābis uzņēmumu ienākuma nodoklis kā apliecinājums tēzi jo sliktāk, jo labāk. Iepriekšējā gadā Valsts ieņēmumu dienests (VID) pamanījās šo nodokli summāri neiekasēt gandrīz nemaz, tāpēc lēciens no 10 līdz 110 miljoniem eiro ir izcils rezultāts, neskaitot to, ka iekasēt bija uzdots 153 miljonus eiro.

Ar publiski pieejamu atskaiti par naudas Valsts kasei sagādāto naudu VID nāca klajā pagājušas nedēļas sākumā, bet nedēļas beigās Finanšu ministrija (FM) paziņoja, ka saskaitījusi 1,8 miljardus kā ministriju u.c. iestāžu kopējo pieprasījumu palielināt tām 2011. gadā piešķirtās naudas daudzumu. Visticamāk, pieprasījumi bija atdoti FM jau pirms VID datu paziņošanas, bet nojaust par valsts izdevumu virzību nevis palielinājuma, bet samazinājuma virzienā ministrijas varēja jau iepriekš. Rīkojušas tās tieši pretēji šim nojausmām, kam iespējami divi skaidrojumi.

Labākajā gadījumā tas ir pārvaldes gājiens, mēģinot tikt pie naudas ar iespējami skaļākiem brēcieniem, kuru skaļums dokumentos fiksējams kā pieprasītās summas apmērs. Aprēķins šeit tāds, ka izdevumu samazināšanas laikā brēcieni darbosies labāk nekā racionāli skaidrojumi par tiem izdevumu posteņiem, kurus samazināt valsts tiešam nevar atļauties bez acīm redzami ļaunām sekām.

Sliktākajā gadījumā pieprasījumi atspoguļo tikai izmaksu pieaugumu, lai noturētu iestāžu dzīvi ierastajā līmenī. Protams, ka noturēt šo līmeni 2021. gadā kopumā neizdosies, taču katra ministrija un to savā aizbildnībā ņēmušās koalīcijas partijas joprojām cer zaudēt mazāk tāpēc, ka piespiedīs citas ministrijas un partijas zaudēt vairāk.