Valsts pārvaldei būtu jādomā par to, kā radīt pēc iespējas labāku vidi biznesam un iedzīvotājiem
Valsts pārvaldē pietrūkst mērķu un motivācijas efektīvākam darbam ar redzamiem un izmērāmiem rezultātiem, tādēļ nereti problēmu risinājuma vietā tiek meklēts iemesls, kādēļ problēmu risināt nav vērts. Ja vēlamies, lai dzīves līmenis Latvijā uzlabotos un notiktu ekonomikas attīstība, valsts pārvaldei būtu jādomā par to, kā radīt pēc iespējas labāku vidi biznesam un iedzīvotājiem.
Biznesa vides apstākļu uzlabošana, ekonomikas attīstība un Latvijas iedzīvotāju labklājības vairošana nav iespējama bez efektīvas un pārdomātas valsts pārvaldes un tās veiksmīgas sadarbības ar uzņēmējiem, lai kopīgiem spēkiem veidotu labvēlīgus apstākļus uzņēmumu attīstībai, eksportam un investīcijām. Valsts iestāžu darbiniekiem būtu jādomā par to, kā radīt pēc iespējas labāku vidi biznesam un iedzīvotājiem. Nereti saskaramies ar situācijām, kad valsts pārvaldē nodarbinātie nevis palīdz rast risinājumus identificētajām problēmām, bet meklē argumentus, kamdēļ risinājumus meklēt nemaz nav vērts. Tas ne tikai neveicina radošu domāšanu un veiksmīgas biznesa vides attīstību, bet arī sekmē nevajadzīgas birokrātijas attīstību un iedzīvotāju un uzņēmēju neuzticību valsts pārvaldei. Jāņem vērā, ka tā lielā mērā ir nevis iestāžu vadītāju atbildība, bet tieši kopēja valdības un Saeimas atbildība, dodot gan konkrētus uzstādījumus, gan palīdzot rast praktiskus risinājumus šādas problēmas risināšanai. Divas lielākās uzņēmēju organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) rekomendācijās politisko partiju vēlēšanu programmām ir iekļāvušas ieteikumus efektīvākas un uzņēmējiem draudzīgākas valsts pārvaldes īstenošanai.
Viena no publiskās pārvaldes problēmām Latvijā ir neskaidri noteikti mērķi un sasniedzamie rezultāti. Līdz ar to nav iespējams izmērīt kā vēlamie rezultāti tiek sasniegti. Bieži vien uzmanība tiek koncentrēta atsevišķām detaļām, nevis lielajai problēmai kopumā. Tiek pieņemts, ka grozot kādu pantu kādā likumā situācija mainīsies un problēma pazudīs, bet tam nav nekāda sazobe ar realitātē notiekošo. Tāpat mēs redzam, ka arī lielie plānošanas dokumenti, kā piemēram, Nacionālās attīstības plāns, sevī iekļauj visu un tajā pašā laikā neko konkrētu. Latvijai trūkst viena fokusa, trūkst plāna kā attīstīt mūsu valsts stiprās puses. Tas attiecas arī uz publisko investīciju efektivitāti – uz to jāskatās caur konkrēti definētiem mērķiem un izmērāmiem sasniedzamajiem rezultātiem, tikai tādā gadījumā tās būs jēgpilnas un no tām var sagaidīt atdevi. Tāpat ir arī ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi. Latvijā šis process ir politizēts un tam arī trūkst skaidra fokusa, lai pieejamos ES fondu līdzekļus maksimāli mērķētu nepieciešamo rezultātu sasniegšanai.
Efektīvas valsts pārvaldes nodrošināšanai neiztikt bez birokrātijas sakārtošanas un samazināšanas. Lai gan par šo tiek runāts jau ilgi, Valsts kontroles ziņojumos joprojām redzami atzinumi, ka reformas šajā jomā netiek īstenotas pēc būtības. Tas sasaucas arī ar iepriekšminēto problēmu noteikt skaidrus mērķus un izmērāmus rezultātus, lai reformas netiktu īstenotas vienkārši īstenošanas pēc, bet būtu arī sasniegti reāli rezultāti. Tāpēc LTRK un LDDK piedāvā ļoti ambiciozu mērķi – Latvijas publiskā pārvalde kā 5. mazākā pārvalde Eiropā. Bieži vien pārvaldes problēmas tiek saistītas ar ierēdņu motivācijas trūkumu un nepietiekamo atalgojumu. Un šobrīd ir redzams, ka tik plaša valsts pārvalde nespēj nodrošināt darbiniekiem šos motivējošos apstākļus. Tāpēc to samazinot, būtu iespēja arī veidot motivējošāku atalgojuma sistēmu, kas paaugstinātu ierēdņu darba kvalitāti un efektivitāti, tādā veidā ļaujot izvairīties no liekiem papīru kalniem un gariem termiņiem, un sadarbībā ar nozari orientētos uz rezultātu nevis procesu.
Biznesa vides attīstībai nepieciešams risināt problēmu ar negodīgas konkurences apstākļu radīšanu. Latvijā ir lielākais valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību skaits Baltijā. Tas ir novedis pie situācijas, ka nodokļu maksātāju nauda bieži tiek izlietota tam, ko var nodrošināt uzņēmēji brīvajā tirgū. Valsts uzņēmi piedāvā tos pašus produktus ko privātie uzņēmēji, kropļojot godīgu konkurenci. Valsts budžeta līdzekļi valsts uzņēmējiem tirgū ļauj piedalīties ar deformētām cenām, tādā veidā radot apstākļus, ar kuriem privātajiem uzņēmumiem ir grūti konkurēt. Valstij būtu jāiesaistās uzņēmējdarbībā tikai apstākļos, kad brīvais tirgus nespēj nodrošināt iedzīvotāju vajadzības.
Nākamai valdībai valsts pārvaldes efektivizēšanas jomā netrūkst veicamo uzdevumu, taču bez tā nevar iztikt, jo mērķu un motivācijas trūkums, līdzekļu nelietderīga izlietošana, birokrātijas līkloči un garie izpildes termiņi bremzē uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstību.