VARAM: no 2025. gada pašvaldībām pakāpeniski būs jāievieš līdzdalības budžeti
Saeimai apstiprinot nākamā gada valsts budžetu, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa vērš uzmanību uz līdzdalības budžeta ieviešanu visās pašvaldībās no 2025. gada. Ir plānota pakāpeniska līdzdalības budžeta plānošana, ar katru nākamo gadu paredzot apmēra pieaugumu. Vienlaikus VARAM turpinās darbu pie reģionu un Rīgas metropoles areāla attīstības, Nacionālā Mākslīgā intelekta centra izveides un Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla paplašināšanas, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas.
Ministre Inga Bērziņa: “Esošās fiskālās telpas ietvaros mēs turpinām finansēt ministrijas galvenās prioritātes: Latvijas reģionu attīstību, digitālās vides drošību un inovācijas, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un atjaunošanu. Šīs jomas ir būtiskas, lai uzlabotu dzīves kvalitāti reģionos, stiprinātu pierobežas drošību, veicinātu ērtas un pieejamas e-pakalpojumu sistēmas attīstību un saglabātu dabas līdzsvaru nākotnes paaudzēm. Arī 2025. gadā mēs turpināsim rūpīgi izvērtēt iekšējās izmaksas, lai efektīvi novirzītu finansējumu šīm prioritātēm un maksimāli izmantotu pieejamos resursus.”
Atbilstoši Pašvaldību likumam no 2025. gada visās pašvaldībās stājas spēkā obligāta prasība par līdzdalības budžeta ieviešanu. Gadskārtējā pašvaldības budžetā 2025. gadam jāparedz finansējums līdzdalības budžetam ne mazāk kā 0,1 procenta apmērā no pašvaldības vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem. Līdzdalības budžets sniedz iespēju pašiem iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek iztērēta daļa no pašvaldības budžeta teritorijas attīstības jautājumos, iesniedzot projektus un balsojot par to īstenošanu, pašvaldībai īstenojot projektu.
Vienlaikus nākamajā gadā VARAM turpinās darbu pie Latvijas reģionu stiprināšanas, nodrošinot atbalsta programmas investīcijām, uzņēmējdarbības attīstībai, mobilitātei, krīzes situāciju novēršanai un dzīves kvalitātes uzlabošanai. Tiks stiprināta pierobežas drošība un iedzīvotāju noturība pret krīzēm. Tā, piemēram, šobrīd izstrādē ir rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027. gadam, apkopojot arī citu nozaru ministriju ieplānotās aktivitātes, kā arī jaunas iniciatīvas. Rīcības plāns iekļauj virkni iniciatīvu tādās reģiona ilgtspējīgai attīstībai būtiskās jomās kā drošība, ekonomika un cilvēkresursi.
Tāpat starp VARAM prioritātēm ir Rīgas metropoles konkurētspējas paaugstināšana Ziemeļeiropā un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošana. Līdz ar to šobrīd VARAM izstrādā likumu, kas ietvertu konkrētāku pārvaldības modeli, kas balstīts līdzšinējās darba grupās izdiskutētajos priekšlikumos.
Rūpējoties par drošu un inovatīvu digitālo vidi Latvijas iedzīvotājiem, VARAM izstrādāja un Ministru kabinets konceptuāli apstiprināja Nacionālā mākslīgā intelekta centra izveidi 2025.gadā. Tā mērķis ir veicināt uzticama un droša mākslīgā intelekta pielietošanu sabiedrības labā produktivitātes un konkurētspējas celšanai. Centrs būs viens no instrumentiem, lai attīstītu Latviju kā draudzīgu valsti uzticama mākslīgā intelekta pielietojumu attīstībai un ieviešanai Latvijā. VARAM turpinās paplašināt Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīklu, kas ir nozīmīgs atbalsta punkts arī tiem iedzīvotājiem, kuriem nepieciešama palīdzība digitālo pakalpojumu pieteikšanai un saņemšanai, tostarp, konsultācijas atbilstošākā valsts pakalpojuma izvēlei.
Vienlaikus VARAM turpinās darbu pie bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un atjaunošanas, kas ir būtiska dabas līdzsvara un veselīgu ekosistēmu nodrošināšanai, kā arī dabas kā nākotnes kapitāla saglabāšanai, lai veicinātu cilvēku labklājību un dzīves kvalitāti. Līdz ar to VARAM gatavojas Dabas atjaunošanas regulas ieviešanai Latvijā, kur nepieciešama ārkārtīgi cieša un rūpīga sadarbība ar citām ministrijām. Vienlaikus tiek strādāts pie Biotopu kartēšanas informatīvā ziņojuma saskaņošanas jeb tā dēvētās Dabas skaitīšanas. Tā ļauj apzināt Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu izplatību un kvalitāti, uz kā pamata nākotnē veidot jaunas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un uzlabot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.