“Velve” komentē Stradiņa slimnīcas paziņojumu par līguma laušanu ar uzņēmumu

SIA “Velve” nepiekrīt SIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” (PSKUS) lēmumam par vienpusēju līguma izbeigšanu un uzskata to par prettiesisku. Secīgi būvkompānija šobrīd turpina veikt darbus tādā apjomā, kādā tos objektīvi ir iespējams veikt neesošās būvprojekta dokumentācijas apstākļos. “Velve” joprojām sagaida arī atbildīgo valsts amatpersonu iesaisti šī sabiedrībai nozīmīgā objekta problēmjautājumu risināšanā, jo PSKUS nepārdomātās rīcības rezultātā sabiedrības interesēm tiek radīts būtisks kaitējums, par ko maksās visa Latvijas sabiedrība.

Būvkompānijas ieskatos tai nav saistošs PSKUS paziņojums par vienpusēja līguma izbeigšana, jo tas ir prettiesisks. Līguma izpildes kavējums, pie kā galvenokārt apelē pasūtītājs, ir radies no SIA “Velves”, kā būvdarbu veicēja, neatkarīgu iemeslu dēļ.

Līgums par būvdarbu izpildi bija noslēgts ievērojamu laiku pirms Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, un neapšaubāmi kara radītās sekas atstāja būtisku ietekmi arī uz konkrētā līguma izpildi, kā dēļ iepriekš mainījās gan būvdarbu izpildes laiks, gan izmaksas, līdzīgi kā tas ir noticis daudzos citos valsts pasūtījuma līgumos, aptverot dažādas tautsaimniecības jomas.

Tādēļ pārmest šobrīd “Velvei” nespēju iekļauties termiņos ārkārtas apstākļos, kurus neviens ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un pasaulē kopumā nevarēja paredzēt, ir nekorekti un nepamatoti. Tas norāda uz slimnīcas jaunās vadības, viņiem vien zināmu iemeslu dēļ, nevēlēšanos iedziļināties objektīvi pastāvošajos un viegli pārbaudāmajos faktos, kas raksturo līguma izpildi. Tiek noklusēts arī tas, cik ilgi pasūtītājs pieņēma lēmumus saistībā ar nepieciešamajiem grozījumiem līgumā, kuru nepieciešamība bija pamatota ar ārkārtas apstākļiem Krievijas uzsākta kara Ukrainā dēļ. Un tieši šis apstāklis neapšaubāmi radīja tālāku ķēdes reakciju, jo slimnīcas būvniecībā būvdarbu izpildē bez “Velves” piedalās arī daudzi citi Latvijas darbuzņēmēji un piegādātāji, kuriem visiem bija jāpieskaņojas un jāpārplāno sava darbība atbilstoši jaujamiem apstākļiem.

Bez tam, noslēgtā līguma un būvdarbu izpildi būtiski apgrūtināja vai atsevišķos gadījumos padarīja pat neiespējamu daudzi neatrisinātie būvprojekta neatbilstības un/vai trūkumu jautājumi, kuri pilnībā nav atrisināti līdz pat šai dienai.

No 2021.gada ir reģistrēti vairāk nekā 400 šādi problemjautājumi, ir nosūtītas vairāk nekā 50 vēstules, kur būvnieks norādījis uz projekta nepilnībām un lūdzis pēc iespējas drīzāk sniegt kvalitatīvus risinājumus. Autoruzraudzības žurnālā ir veikti vairāk nekā 500 ieraksti par izmaiņām būvprojektā un izsniegti vairāk kā 200 izmaiņu rasējumi, kas aptver visas būtiskās būvprojekta sadaļas. Tostarp pašlaik pilnībā ir pārstrādātas būvprojektu daļas, kas saistītas ar ugunsdzēsības signalizāciju, sprinkleru sistēma, māsu izsaukuma sistēmu, dūmu aizsardzības sistēmu u.tt.

Būvprojekta inženiertīklu daļai joprojām nav veikta inženiertīklu piesaiste – nav norādīts precīzs tīklu novietojums. To savā būvprojekta audita atzinumā norādījis arī Latvijas Būvinženieru savienības eksperts, secinot: “Konstatēts, ka nav veikta inženiertīklu savietošana un sistēmu tehnisko risinājumu savstarpējā salāgošana.”; “…..Piezīmes uz būvprojekta apliecina to, ka Būvprojekts tiks papildināts autoruzraudzības kārtībā.”

Tādejādi tieši pasūtītāja bezdarbība, ilgstoši nespējot atrisināt būtiskus jautājumus, no kuriem, atbilstoši pastāvošajam būvniecības procesa normatīvajam regulējumam, ir atkarīga būvdarbu izpildes iespējamība, ir aizkavējusi līguma izpildi, tādējādi arī apdraudot arī ES fondu līdzekļu apguvi.

SIA “Velve” uzskata, ka pērn neapgūtie ES līdzekļi ir tikai un vienīgi pasūtītāja atbildība, jo tieši pasūtītājam, nevis būvkompānijai, pastāv līgumiskās attiecības ar būvprojekta izstrādātāju. Attiecīgi tikai pasūtītājs var prasīt būvprojekta izstrādātāja līguma un normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildi.

Vēl jo vairāk – šī brīža retorika, ka ES līdzekļi pērn nav apgūti būvnieka vainas dēļ ir klaji meli. To apliecina gan “Velve” sarakste ar pasūtītāju, gan arī PSKUS pērn augustā sagatavotā prezentācija Attīstības koordinācijas un uzraudzības komitejai (ietilpst pārstāvji no Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas, CFLA u.c.) par projekta gaitu, kurā cita starpā norādīts: “23,6 milj. EUR ERAF 2014.-2020. neapguve 2023.gadā, pārcelšana uz 2024.gadu, ERAF 2021.-2027.” un rīcība – “Lēmuma virzīšana Ministru kabinetā par finansējuma pārdali 2024.gadam (2023.gadā neapgūtā finansējuma apmērā).”

Tātad PSKUS un ministrijas jau 2023. gada augustā zināja, ka netiks apgūti ERAF līdzekļi pilnā apjomā, bet, lai tos nezaudētu, PSKUS bija jāsagatavo lēmums MK par līdzekļu pārdali. Apstāklis, ka šie līdzekļi tomēr netika pārdalīti ir tikai un vienīgi pasūtītāja tieša atbildība.

Svarīgi arī saprast, ka Būvniecības likumā ir skaidri un nepārprotami noteikts, ka būvniecībā ir vairāki dalībnieki katrs ar savām funkcijām un atbildību. Šie dalībnieki ir – pasūtītājs, būvdarbu veicējs, būvuzraugs un būvprojekta izstrātājs/autoruzraugs. Ar “Velvi” līgums ir noslēgts par būvdarbu izpildi. Tātad būvkompānjas kā būvdarbu veicēja atbildība ir veikt būvdarbus atbilstoši izstrādātājam būvprojektam, ko tam būvdarbu izpildei nodevis pasūtītājs.

Arī Būvniecības valsts kontroles birojs ir tieši un nepārprotami norādījis, ka: “tikai būvprojekta izstrādātājs saskaņā ar Būvniecības likuma 19.panta ceturto daļu ir atbildīgs par būvprojekta apjoma un satura atbilstību pasūtītāja, šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām. Attiecīgi tikai būvprojekta izstrādātājs (autoruzraugs) var veikt izmaiņas, tajā skaitā novērst kļūdas, būvprojektā. Savukārt Būvdarbu veicējam, saskaņā ar Būvniecības likuma 19.panta piekto daļu nav noteikta atbildība par būvprojekta atbilstību normatīvo aktu prasībām, līdz ar to būvdarbu veicējs nedrīkst veikt izmaiņas būvprojektā.”

Tādejādi šajos apstākļos “Velve” uzskata, ka PSKUS vadības rīcībā ir novērojams tiesiskais nihilisms, jo pasūtītāja un projektētāja atbildība, pretēji normatīvajos aktos noteiktajam, tiek “pārnesta” uz būvdarbu veicēju. Būvkompānijai ir grūti rast objektīvu izskaidrojumu šādai PSKUS padomes un valdes rīcībai, vēl jo vairāk pie apstākļiem, ka “Velve” līguma izpildes mērķu vārdā izteica priekšlikumu pārņemt būvprojektēšanu. Tāpēc viss notiekošais šobrīd liek secināt, ka PSKUS jaunajai vadībai acīmredzot ir citi būvniekam nezināmi uzdevumi un mērķi saistībā ar līguma izpildi un iespējamajiem būvdarbu turpinātājiem.

Attiecībā uz konstatēto pelējuma sēnes klātbūtni PSKUS jaunā korpusa būvobjektā, sākotnēji jānorāda, ka pēdējo pāris nedēļu komunikācija publiskajā telpā no pasūtītāja puses ir bijusi apzināta sabiedrības maldināšana un klaji meli. Pasūtītāja pārstāve Gundega Vārpa ir izplatījusi pāris gadus vecas bildes, lai gan vienlaikus zināja, ka situācija objektā ir pilnīgi cita.

Bojātie materiāli jau sen kā ir demontēti, vairākkārt veikti dezinfekcijas pasākumi un pēdējie 23. janvāra testēšanas rezultāti parāda, ka šīs darbības ir bijušas efektīvas. Tāpēc pēkšņā prasība no pasūtītāja demontēt pilnīgi visu pagrabstāvu ir ārpus jebkādiem racionāliem apsvērumiem. Šis ir kārtējais apliecinājums absurdajai komunikācijai, ar ko “Velve” kā būvuzņēmējs saskaras visā projekta laikā – meli, dezinformācijas izplatīšana, faktu sagrozīšana, pārmērīga birokrātija, nevēlēšanās uzņemties atbildību.

Vienlaikus būvkompānija apliecina, ka izturas pret situāciju ar konstatēto sēnes sporu klātbūtni būvobjektā ar lielāko atbildību – ir piesaistīti arī ārvalstu eksperti un sabiedrība var būt droša, ka objekts atbildīs visām nepieciešamajām higiēnas prasībām, ja būvdarbus turpinās “Velve”.

Pašreiz PSKUS ir izvēlējusies situāciju objektā nerisināt. Taču šī rīcība nav izdevīga nedz valstij, nedz sabiedrībai – ja līgums ar “Velvi” netiek turpināts, būvniecība ievilksies uz 23 līdz 26 mēnešiem un visticamāk sadārdzināsies par aptuveni 20 līdz 30 miljoniem eiro. Turklāt problēmas, ar ko saskaras šobrīd objektā “Velve”, nekur nezudīs. Proti, lai kurš arī būvētu, būvprojektā būs jāveic izmaiņas un jānovērš neatbilstības/trūkumi. Tikai to šobrīd pasūtītājs izvēlas noklusēt, lai gan, to būs iespējams viegli pārbaudīt. “Velve” pārzina objektu, ir identificējusi nepilnības projektā, lai ekonomētu laiku, ir gatava tās pati uzņemties arī izlabot, ja pasūtītājs šādu pilnvarojumu dos un piedāvā objektu uzbūvēt 17 mēnešos no termiņa pagarinājuma brīža (kur 15 mēneši paredzēti būvdarbiem, un vēl divi objekta nodošanai pasūtītājam), neprasot papildu finanses.

Ne mazāk būtiski – pēdējās tikšanās laikā starp “Velve” un PSKUS valdi prokūriste Jūlija Stare cita starpā minēja, ka pasūtītājam šobrīd ir pārtraukta finanšu plūsma un jādod risinājumi ES struktūrfondu naudu finansējuma piesaistei, lai objektu pabeigtu. Tāpēc patlaban, atskatoties uz pāris nedēļu PSKUS publiskās telpas komunikāciju, apmelojot un graujot “Velve” reputāciju, un zinot reālo situāciju, šobrīd nākas izdarīt pieņēmumu, ka līguma laušanas patiesie iemesli, iespējams, vispār ir saistāmi ar laika novilcināšanu no PSKUS puses. Jauns iepirkums, tiesāšanās ar “Velve” ir papildu laiks. Un, iespējams, šis laiks PSKUS ir nepieciešams, lai saprastu, kur ņemt finansējumu būvdarbu turpināšanai. Vai šie līdzekļi jau ir pieprasījuši no ERAF fondiem, nav zināms. Nav zināms arī tas, vai un kādā termiņā nepieciešamos līdzekļus pasūtītājs varētu saņemt.

Tāpēc pašlaik neturpinot darbus, ir jautājums, kā un kurš garantēs atbildību par to, ka sabiedrībai ilgstoši netiek nodrošināta mūsdienīga medicīnas iestāde? Kas atbildēs par jaunu resursu izlietojumu, kurus varēja novirzīt citiem svarīgiem mērķiem, lai mazinātu mūsu valsts atpalicību salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm? PSKUS valde un padome? Veselības vai finanšu ministriju ierēdņi un ministri?

Ir acīmredzams, ka ierēdņu neefektīva rīcība un nepamatotie lēmumu noved pie situācijām, kas kavē ne tikai būvniecības nozares, bet visas valsts ekonomisko un sociālo attīstību. Pēkšņās politiķu iejaukšanās banku, apdrošinātāju, farmācijas u.c nozarēs patlaban rada nestabilitāti visā tautsaimniecībā un apgrūtina uzņēmējdarbības turpināšanu virknē nozaru. Taču šīs nozares nodarbina iedzīvotājus, maksā nodokļus. Kad tiks sasniegti kritiskie punkti, kuros nozares būs spiestas sākt darbinieku atlaišanas un biznesa likvidācijas, nevienam nav zināms, taču būvniecības nozare šo punktu sasniegs tuvākajā mirklī, ja šādi tiks plānoti un vadīti valsts lielie būvobjekti.

PSKUS būvobjektā “Velve”, kā projekta izpildītājs, ir gatavs uzņemties atbildību un rādīt piemēru konstruktīvai problēmu risināšanai un atklātai komunikācijai kopīgu mērķu sasniegšanai. Tomēr, lai veiksmīgi pārvarētu radušās grūtības un nodrošinātu sabiedrībai saprātīgā laikā un nepārmaksājot nepieciešamo medicīnas iestādi, nepieciešama visu iesaistīto pušu – gan pasūtītāja, gan atbildīgo valsts amatpersonu – aktīva iesaiste un vēlme rast sabiedrībai izdevīgākos risinājumus. Negribētos, ka šis būvprojekts kļūst par kārtējo piemēru, kurā sabiedrības intereses tiek upurētas neefektīvas pārvaldības un īstermiņa politisku ieguvumu vārdā.