Viena pilsēta divās valstīs

Valka ar savu ģeogrāfisko novietojumu nenoliedzami ir unikāla pilsēta – vienā pusē dzīvo igauņi, otrā latvieši, vienā pusē Igaunijas, otrā Latvijas likumi. Vairāk stāsta Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

– Ģeogrāfiskā atrašanās vieta – attālu no Rīgas, uz citas valsts robežas – nezinātājam šķiet visai eksotiska. Kā ir dzīvot robežpilsētā – kur ir saskarsmes punkti, un kas ir traucējošie faktori?

– Nemaz tik tālu no Rīgas Valka neatrodas. Ciemiņi, kuri brauc pirmo reizi, ļoti bieži ierodas agrāk par plānoto laiku. Valka ir tuvāk Rīgai nekā Ventspils, Liepāja vai Daugavpils – pilsētām, kurp dodas biežāk. Diemžēl mums nav izdevies mainīt mītu, ka Valka atrodas kaut kur aiz trejdeviņiem kalniem, taču tie, kuri līdz mums atbrauc, visbiežāk kļūst par Valkas draugiem un atgriežas vēl un vēl.

Unikālā situācija, ko ir radījusi ģeogrāfija, vēsture un politika, ir izveidojusi pilsētu, ko droši varam saukt par vienu pilsētu divās valstīs. No administratīvā un likumdošanas viedokļa, protams, esam nodalīti, taču no ekonomiskā, sadzīves un sajūtu viedokļa tā ir viena pilsēta. Robežpilsētas, kas līdzīgas Valkai, Eiropā ir tikai sešas, bet tādas, kas sadarbojas tik cieši kā mēs ar Valgu, nav nevienas citas. Esam spējuši tikt pāri vēsturiskajam aizvainojumam – zinām, ka vēsture ir jāpatur atmiņā, taču, kopā strādājot, izdarīt var daudz vairāk.

Latvijas daļa ir salīdzinoši neliela – ap 5000 iedzīvotāju, savukārt Igaunijas pusē ir vairāk nekā 14 tūkstoši iedzīvotāju. Tātad kopā mēs esam ap 20 tūkstošiem. Iedzīvotāju skaits Valku un Valgu padara par vērā ņemamu spēlētāju reģionā, radot iespējas un izaicinājumus. Dzīvot šeit ir interesanti – mums ir trīs muzeji, astoņi lielveikali, neskaitot piecus specializētos alkohola veikalus, kopā mums ir gandrīz 20 dažādas sabiedriskās ēdināšanas iestādes, sākot ar klasisko bistro, beidzot ar japāņu un korejiešu restorāniem un ukraiņu kafejnīcu.

Valkā – Valgā ir neticami laba sporta infrastruktūra, tostarp septiņas sporta halles, divi stadioni, peldbaseins, apgaismoti veloceliņi padsmit kilometru garumā, gājēju promenāde, skaista estrāde.

– Vai nosauktie objekti tapuši sadarbībā ar Igauniju?

– Ļoti daudzi objekti ir tapuši kopā ar igauņiem, izmantojot dažādu pārrobežu projektu iespējas. Pēdējos gados sadarbība kļūst arvien ciešāka – ja vienā pusē tiek plānots kāds objekts, konsultējamies ar kaimiņvalsts kolēģiem, lai objekts būtu interesants arī kaimiņvalsts iedzīvotājiem. Cenšamies, lai Latvijas un Igaunijas puses objekti viens otru nedublētu, bet radītu vairāk iespēju. Piemēram, Valkas Mākslas skola ir šim procesam izcils piemērs – apmēram puse audzēkņu ir no Igaunijas. Piebildīšu, ka šajā skolā mācības norit trīs valodās – latviski, igauniski un krieviski. Savukārt igauņu studijā JOY darbojas daudzi valcēnieši. Arī sporta aktivitātes tiek attīstītas ciešā sadarbībā. Spilgtākais piemērs ir Latvijas – Igaunijas basketbola līgā startējošais un labi zināmais basketbola klubs Valka/Valga, ko finansējam kopīgi. Kopā būšana dod daudz iespēju.

– Kādas ir kopā būšanas vājās puses?

– Neapšaubāmi, ir arī mazāk tīkamās puses. Pēdējos gados pilsēta piepildās ar cilvēkiem no visas Latvijas. Iemesls ir mājokļa un darbavietas pieejamība, bet trešā komponente ir dzīves vide, tostarp labas izglītības pieejamība visu vecumu bērniem. Līdz ar to arī Valkā aug nekustamā īpašuma cenas. Bija laiks, kad Valkā dzīvokli varēja nopirkt par 200 eiro, tagad to pašu var iegādāties par 10 000 eiro.

Šeit ir pieejamas arī labi atalgotas darba vietas, diemžēl atšķirīgās nodokļu politikas dēļ ražošanas uzņēmumiem Igaunijā ir priekšrocības. Likumsakarīgi, ka daudzi Valkas iedzīvotāji strādā Igaunijas pusē, kur par to pašu darbu var saņemt vidēji par 100 eiro vairāk nekā Latvijā. Tradicionāli viens no ģimenes locekļiem ir deklarēts Igaunijā, otrs Latvijā, kas viņiem dod iespēju saņemt arī lielākus bērnu pabalstus. No vienas puses skatoties, Latvija ir zaudētājos, jo vismaz viens no ģimenes locekļiem rada pievienoto vērtību kaimiņvalstij, bet priecē, ka viņi neaizbrauc uz Norvēģiju vai Angliju, bet paliek Latvijā.

Ir pilnīgi skaidrs, ka tik daudz cilvēku, cik šobrīd pieprasa ražošana, uz vietas nav, tāpēc rodas darbaspēka plūsma no apkārtējām pašvaldībām un pat visai attāliem reģioniem.

– Kāpēc ir tik lielas atšķirības atalgojumā?

– Igaunijā uzņēmējiem ir izdevīgāks nodokļu režīms – samaksāt, piemēram, 1000 eiro atalgojumu uz rokas Igaunijas uzņēmumam sanāk krietni lētāk nekā Latvijas uzņēmējam. Zināmā mērā atalgojuma līmeni ietekmē arī Somijas algu spiediens, jo igaunim nav grūti iemācīties somu valodu un strādāt Somijā. Arī Valgā ir cilvēki, kuri piecas dienas nedēļā strādā Somijā, bet nedēļas nogalēs brauc mājās. Iepriekšteiktais par algu jautājumu stipri liek domāt arī Latvijas puses uzņēmējiem, it īpaši ražošanas nozarēs, jo labus darbiniekus var noturēt ar labu atalgojumu.

Ir Valkas uzņēmēji, kuri reģistrē uzņēmumus Igaunijā, jo tur nodokļu politika ir daudz draudzīgāka. Ir gadījumi, kad igauņu uzņēmēji izvēlas Latviju, jo dažās specifiskās darbības jomās mūsu valsts likumdošana ir izdevīgāka.

Nenoliedzami, ka ekonomisko aktivitāti beidzamajos gados ir veicinājis arī alkotūrisma stāsts, bet tas nebūt nav noteicošais uzņēmējdarbības veids Valkā. Protams, sava ietekme tam ir arī Valkai, bet galvenokārt tas izdevīgi visai Latvijas valstij.

– Vai ir attaisnojies Latvijā realizētais akcīzes nodokļa samazinājums?

– Jā – ieguvējas ir abas valstis. Igauņi ar akcīzes nodokļa samazināšanu par 25% ieguva to, ko vēlējās – atjaunojās somu alkohola pircēju plūsma. Atgādinu, ka stāsts jau nebija par latviešiem, bet gan par somiem. Ja var ticēt Igaunijas finanšu ministram, akcīzes ieņēmumi pēc tās samazināšanas pieauga par 40%. Latvijā jūlijā kritums bija apmēram 15% līdz 20% un tādā līmenī saglabājas arī augustā. Šā vai tā, Latvija būs būtiskā plusā, jo provizoriskajos aprēķinos, ņemot vērā visu multiplo efektu, ieskaitot ne tikai akcīzi, bet arī PVN, Latvijas ieguvums ir 150 miljoni eiro – sarūkot apgrozījumam, Latvijas pluss būs ap 120 miljoniem. Esošā situācija rāda, ka nebūtu prātīgi 1. martā paaugstināt akcīzes nodokli un izjaukt esošo balansu.

Nesen ieguvu interesantus datus, kas pierāda, ka Latvijā ir ļoti dārgs alkohols. Piemēram, ja rēķina tikai akcīzi, Latvijā par vidējo algu var nopirkt 98 litrus 40 grādus stipra alkohola, Vācijā 350 litrus, Spānijā 321, Austrijā 437, Igaunijā 105 litrus. Tādēļ nav nekāda pamatojuma teikt, ka samazinātā akcīze veicinās alkoholismu un dzeršanu.

– Vai igauņu ietekme nepavisam nedod iespēju Latvijas pusē attīstīt ražošanas uzņēmumus?

– Nevar teikt, ka Valkā uzņēmējdarbība neattīstās – mēs kā pašvaldība to veicinām ar dažādiem instrumentiem. Piemēram, izmantojot degradētās vides revitalizācijas programmā pieejamo ES līdzfinansējumu, esam uzbūvējuši jaunu ražošanas korpusu ar kopējo platību vairāk nekā 4000 kvadrātmetru, kas atrodas bijušās Lauktehnikas teritorijā. Nomas tiesības tam ir ieguvusi SIA PEPI RER, kas ir inovatīvs, eksportspējīgs un augošs vietējā kapitāla uzņēmums. Nesen ir noslēgusies nomas tiesību izsole vēl vienai ražošanas ēkai. Tajā plāno sagatavot kokogles. Mums ir spēcīgi metālapstrādes uzņēmumi, mēbeļu ražotne, kā arī cita veida rūpniecība.

– Teritoriālā reforma ir aktualitāte, kas izsauc daudz diskusiju. Kā tā ietekmētu Valku?

– Vēsturē Valkas teritoriālā vienība nekad nav bijusi tik maza kā tagad. Tā bija Latvijas kļūda, ka izveidojām tik daudz mazu, sadrumstalotu pašvaldību. Jau pirmās reformas laikā es skaļi paudu, ka bijušo rajonu apjoms ir optimāls, bet politiskā tirgus dēļ reforma īstenojās ar daudzām kļūdām. Agri vai vēlu bija jānāk reformas kļūdu labojumam. Vai VARAM piedāvājums ir ideāls? Laikam nē, jo uztaisīt kaut ko ideālu ir ļoti sarežģīti. VARAM izstrādājusi modeli, kurā apvienoti tiek novadi esošajās robežās – ja šai pieejai piekrīt, tad es teiktu, ka karte ir tuvu optimālajai. Man labāk patiktu, ja jaunos novadus veidotu nevis esošajās robežās, bet gan no pagastu teritorijām.

Valkas gadījumā, atmetot emocijas, saredzama gan ģeogrāfiska, gan interešu un problemātikas kopība. Es domāju, ka ieplānotais Valkas novads var labi attīstīties, ar nosacījumu, ja visi nāk kopā ar labu gribu. Es nesaskatu problēmu Naukšēnu un Rūjienas pievienošanai Valkas novadam – ja cilvēki ir pieraduši kārtot dažādus jautājumus Rīgā vai Valmierā, tad viņi to varēs turpināt darīt – nekas jau netiek uzspiests. Ja mēs skatāmies no problēmu risināšanas iespējām, tad ir jāsaprot, ka Rūjienai un Valkai ir daudz vairāk kopīga nekā ar Valmieru. Abas pašvaldības robežojas ar Igauniju; to galvenais uzdevums ir radīt jaunas darba vietas un mājokļus, lai cilvēki šurp pārceltos uz dzīvi. Valmierai ir lielo pilsētu problēmas – tās nav tās pašas, kādas ir mums. Protams, lielam centram prioritāte nebūs sadarbības veicināšana ar igauņiem vai biznesa piesaiste. Man šķiet, ka rūjienieši savus iebildumus pret būšanu Valkas novadā vairāk balsta uz emocijām.