Viktors Valainis: Pārkāpjot demokrātiju, Latvija soļo vienā ritmā ar Krieviju

Par administratīvi teritoriālās reformas kļūdām un pretrunām, par vīrusa ietekmi uz ekonomiku un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Saeimas deputātu Viktoru Valaini (ZZS).

– Par administratīvi teritoriālo reformu jūs esat visaktīvākais debatētājs Saeimā. Vai vajag reformu kā tādu?

– Reformu vajag, bet problēmas ir ar izpildījumu.

Reformu vajadzētu, lai no valsts pārvaldes puses un no pašvaldību puses tiktu pārskatīts pakalpojumu grozs – ar ko nodarbojas pašvaldības un ar ko valsts. Jo nevar teikt, ka pašlaik ir pilnīga izpratne par to, kam ar ko jānodarbojas. Reformu vajag kaut vai tikai tāpēc, ka tie, kas nodarbojas ar pašvaldību lietām, ir aizmirsuši, kas ir pašvaldība. Un paši nezina, ko grib sagaidīt no teritorijām, kāds ir reformas politiskais mērķis. Viņi runā, ka vēlas spēcīgas teritoriālās vienības, un tāpēc tiek veikta reforma, taču jau tagad ir skaidrs, ka tā tas nenotiks – tik un tā no pašlaik piedāvātajām 40 teritoriālajām vienībām 37 būs dotējamas. Nu varbūt ne 37, bet kādas 35 noteikti. Par ekonomiski spēcīgajām teritorijām nav pat jēgas runāt. Jēga runāt ir par to, ko gaidām no teritorijām. Pašvaldības jau nav pret reformu, bet uzskata, ka reformai var būt citas versijas. Taču šīs versijas valdība spītīgi negrasās izskatīt.

– Cik priekšlikumu jūs esat izteicis?

– Aptuveni pusi no vairāk nekā 300 priekšlikumiem.

– Saeima likumprojektu izskatīja vairākas dienas, un jūs neskaitāmas reizes kāpāt tribīnē par to diskutēt un izteikt savus priekšlikumus, taču tie visi tika noraidīti, pat neiedziļinoties to būtībā. Vai jūsu darbam ir kāda jēga?

– Atrodoties opozīcijā, nereti zūd entuziasms, jo priekšlikumus neņem vērā, taču es arī jūtu, ka tomēr šādi tādi rezultāti ir. Ja desmito un divdesmito reizi atkārto kādu domu, politiķi sāk ieklausīties. Pašlaik rezultāti nav nekādi lielie, taču es domāju, ka trešajā lasījumā varbūt kaut kas sāks mainīties. Dažos jautājumos koalīcijā jau sāka parādīties nevienprātība.

Ir problēma, ka šis nav tas vienkāršākais likums. Latvijā ir maz ekspertu par pašvaldību lietām. Pašlaik notiek tikai teritoriju pārzīmēšana, bet diskusijas par pašvaldībām kā tādām pašlaik pēc būtības nenotiek. Līdz ar to ir ļoti grūti debatēt par teritoriju pārvaldību, jo pretī sēž tikai un vienīgi robežu pārzīmētāji.

– Jelgavu un Ventspili Saeima otrajā lasījumā ir izsvītrojusi no lielo pilsētu skaita. Jelgavā ir divreiz vairāk iedzīvotāju nekā Rēzeknē, taču Rēzekne ir iekļauta lielo pilsētu skaitā. Ko tas nozīmē?

– Šis ir viens no spilgtākajiem glupības piemēriem reformā. To ir visvieglāk pamanīt, bet tam apakšā slēpjas vēl daudzi jo daudzi apstākļi.

Lielās pilsētas netika iepriekš izceltas ārā tāpēc vien, ka tā gribējās. Būtiska ir pilsētas kapacitāte, kas tai dod pilnīgi citas iespējas, un arī valsts kopējai attīstībai tā ir milzīgs dzinējspēks atsevišķai teritorijai. Lielās pilsētas ir ar jaudu. Jelgavai ietekme ir no Talsiem līdz Jaunjelgavai. Pilsēta nekad nav kalpojusi tikai kādai šaurai teritorijai.

Ļaunākais, kas varētu notikt – ja Latvijas valdība attīstību saskatītu tikai no Eiropas investīcijām. Taču izskatās, ka pašlaik šīs reformas bīdītājiem citu ideju nemaz nav. Teritoriju attīstību viņi redz tikai balstītu uz fondiem. Tas jebkuram reģionam, jebkurai teritorijai ir pats ļaunākais, kas var notikt. Uzņēmēji runā par to, ka vajag tikt nost no fondu «adatas», bet tikmēr valdība cenšas reģionus uzspraust uz šīs «adatas». Jo nekādas valsts investīciju programmas pašlaik netiek piedāvātas. Ja mēs skatāmies uz struktūrfondu investīcijām, tad tās turpmāk būs ievērojami mazākas.

Pilsēta ir vienmēr bijusi tā, kur investīcijas ir maksimāli koncentrētas. Ja, piemēram, skatās uz pakalpojumu sfēru Ventspilī. Vai koncertzāle Latvija Ventspilī ir tikai ventspilniekiem? Nē. Tā fiziski atrodas Ventspilī, bet ir visai Latvijai. Tāpat arī Jelgavas slimnīcas, Lauksaimniecības universitātes un citas izglītības iestāžu ietekmes spiežas tālu aiz pilsētas robežām.

Tā ideoloģija, ko piedāvā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), ir paņemt it kā Īrijas modeli, it kā Dānijas modeli. Taču es esmu šos modeļus rūpīgi izpētījis. Tur ir vairāki pārvalžu līmeņi, arī parlamenta ievēlēšana norit pēc pavisam atšķirīgas sistēmas. To nevar pat salīdzināt.

Pats trakākais, ka kartes pārzīmētāji paši nav devuši savu vērtējumu teritoriju apvienojumam, bet tikai stāsta, ka tā būs labāk. Jelgavai un Ventspilij pievieno apkārtējās teritorijas, bet Rēzeknei nepievieno. Vai Rēzeknei tas būs labāk, tāda izvērtējuma nemaz nav. Ministrija balstās uz pieņēmumiem un piemēriem no valstīm, kurās ir pavisam citāda pārvalde, kas absolūti nav salīdzināma ar Latviju. Par pilsētām jautājums nav pārdomāts un ir pat ar kaitīgu raksturu. Kas notiks pēc tam, kad reforma būs iedzīvināta? Vai Jelgavas slimnīca fokusēsies tikai uz Jelgavas, Ozolnieku un Jelgavas novada iedzīvotāju apkalpošanu? Vai tai būs jākļūst par lokālo slimnīcu? Bet tā nekad nav bijusi tikai lokālā slimnīca.

Ir arī dažādas nianses, daudzi nenoskaidroti jautājumi, piemēram, novadā sabiedrisko transportu uztur valsts, bet pilsētā – pašvaldība. Kā tas tiks salīmēts kopā? Kā teritoriju apvienošana ietekmēs skolu tīklu? Tāda nepārdomāta apvienošana ir pat bīstama valsts attīstībai.

– Vai kartes zīmēšana nenotiek ar mērķi uzzīmēt sev izdevīgākus politiskās spēles noteikumus un arī ieriebt tām pašvaldībām, kurās pie varas nav valdošās koalīcijas partijas?

– Tāda kartes zīmēšana šā vai tā ir politisks lēmums, taču pastāv kārtība, kā līdz lēmumam jānonāk. Pastāv dažādu starptautisku dokumentu regulējums, piemēram, Eiropas vietējo pašvaldību harta, kuru Latvija ir ratificējusi. Tās ir starptautiskās saistības, kuras valdošā koalīcija pilnībā ignorē, izliekoties, ka tās uz viņiem neattiecas. Ir arī Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas eksperti, kuri ir ieteikuši reformu atlikt, norādot uz demokrātijas pārkāpumiem un pretrunām. Krievija savulaik tika izslēgta no Eiropas Padomes, un Latvija soļo tieši tajā pašā virzienā. Tas var atstāt negatīvu ietekmi uz Latvijas kredītreitingu. Tas noteikti atstās ietekmi uz Latvijas reputāciju, ja reforma tiks virzīta, balstoties tikai politiskos argumentos. Tā nav vienkārši iestāžu tīkla reorganizācija, bet vēlētas vietvaras. Līdz ar to nedrīkst vadīties tikai no politiskiem motīviem, veicot šo vietvaru pārveidi. Ir jārespektē iedzīvotāju viedoklis.

Pašlaik karte tiek pārzīmēta tikai politisku motīvu dēļ, un tas ir acīmredzami – to jau pat neslēpj. Mēģina ieriebt ZZS, bet ieriebj vienā gadījumā 80 tūkstošiem, otrā 55 tūkstošiem iedzīvotāju, kuriem reformas kļūdas mainīs ikdienas paradumus un mainīs viņu dzīves. Tāda pieeja ir ačgārna, un tāpēc notika protesti.

– Pēc pēdējās Saeimas plenārsēdes plašsaziņas līdzekļos parādījās ziņas, ka panākts kompromiss un likums otrajā lasījumā pieņemts. Bet Jaunā konservatīvā partija paziņoja, ka nav piedalījusies kādu vienošanos slēgšanā. Kas notika?

– Ejot iekšā Saeimā, deputātiem mērīja temperatūru. Deputāti vairs absolūti nespēja fokusēties uz administratīvi teritoriālo reformu. Valstī iestājies ārkārtas stāvoklis koronavīrusa dēļ, un kādas vairs šādā brīdī diskusijas par teritoriālo reformu? Ieejot plenārsēžu zālē, bija jūtams, ka viss darbs būs bezjēdzīgs. Jo uztvertspēja un spriestspēja par tik svarīgu jautājumu bija zudusi. Es izteicu priekšlikumu par to, ka grozījumu izskatīšanu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā šajā brīdī vajag pārtraukt. Mēs atsaucām savus priekšlikumus un virzīsim tos uz trešo lasījumu. Trešajā lasījumā debatēsim par priekšlikumiem pēc būtības.

Diemžēl starp koalīcijas partijām ir tādas, kurām nav plašas pārstāvniecības pašvaldībās, tāpēc arī nav izpratnes, kas vispār ir pašvaldība. Īpaši tas redzams pie Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un KPV LV. Šīs partijas nav gatavas sarunai pēc būtības. Pēc būtības sarunai gatava ir Nacionālā apvienība un Jaunā Vienotība (JV), taču premjers Krišjānis Kariņš ir no šīs partijas, un, lai noturētu valdību, tā balso kopā ar pārējo koalīciju, pat ja saprot, ka likumprojektā tiek iebalsotas kļūdas. Katrai partijai ir savas intereses, taču tās ir ļoti šauras. Mums tagad Latvijā tiks izveidoti Eiropā lielākie novadi, kuriem jēgpilna skaidrojuma nav. Internetā kāds ir ievietojis Baltijas valstu karti, lai demonstrētu, cik lieli ir novadi Lietuvā un Igaunijā un cik maziņas, sadrumstalotas pašvaldības ir Latvijā. Taču tur ir misēklis – ir sajauktas dažādu līmeņu pašvaldības, Igaunijas un Lietuvas kartē redzamas otrā līmeņa pašvaldības. Tā ir iedzīvotāju maldināšana.

Pirmā līmeņa pašvaldības ir tās, kas nodarbojas ar tiem pakalpojumiem, kas iedzīvotājiem ir vistuvākie. Bet mums pašlaik ir tikai viena līmeņa pašvaldības un visi pakalpojumi ir salikti kopā. Tāpēc ir tādi stāsti, ka viena pašvaldība nevar uzturēt skolu un ņem pakalpojumu no citas pašvaldības. Pirmā līmeņa pašvaldības nodarbojas ar sociālo palīdzību, ar bērnudārziem, ar komunālo saimniecību.

Otrā līmeņa pašvaldībām jautājumu loks ir daudz lielāks – tās strādā daudz lielākās teritorijās, lemj, piemēram, tādus jautājumus kā sabiedriskā transporta organizēšana, skolu tīkli, reģionālie ceļi.

– Likumprojekta izskatīšanas gaitā notika Varakļānu «mētāšana» te uz Vidzemi, te atkal atpakaļ uz Latgali. Kur beigu galā Varakļāni palika?

– Bija vienošanās atlikt šo jautājumu uz trešo lasījumu, bet JKP izdomāja to neņemt vērā un radīja situāciju, kurā Varakļāni tagad ir iebalsoti gan Vidzemē, gan Latgalē. Trešajā lasījumā pie šā jautājuma būs jāatgriežas.

Tas arī parāda lēmumu pieņemšanas slikto kvalitāti. Sākumā bija jābūt izrunātiem lielajiem jautājumiem un pēc tam par detaļām, taču VARAM un Saeimas Administratīvi teritoriālā komisija rīkojas ačgārni – vispirms pārzīmē karti, un rodas muļķīga situācija, ka likumā tiek iebalsots pretrunu ķīselis – Varakļāni ir gan pie Madonas, gan pie Rēzeknes.

– Koronavīrusa dēļ pasaules un Latvijas ekonomika piedzīvo skarbu triecienu. Cik dziļa krīze draud?

– Laikam jau koalīcijas politiķi vēl nav sapratuši situācijas nopietnību. To liecina paziņojumi, kas nāk no tādām populistu partijām kā JKP. Būs ļoti smagi jautājumi par airBaltic, par eksportējošiem uzņēmumiem, par tūrisma nozari. Iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozes pilnīgi noteikti nepiepildīsies. Valsts pārvaldei jābūt gatavai savilkt jostas. Priekšā ir ļoti daudz izaicinājumu – kā tikt galā ar slimības lapām, kā kompensēt zaudējumus uzņēmumiem. Premjers Kariņš ir sacījis, ka uzņēmējiem būs miljards eiro, bet nekur jau nav sacīts, kas tas par miljardu un no kurienes tiks dabūts. Ir tikai nosaukts liels skaitlis, lai mēģinātu nomierināt sabiedrību. Ja būtu tāds viegli atrodams miljards, tad iepriekš nebūtu protestu pie Saeimas nama par mediķu algām. Tām nepietika tikai 60 miljonu.

– Jūs esat ZZS Rīgas mēra amata kandidāts. Jūsu konkurents Juris Jurašs ir solījis iestādīt Rīgā miljonu koku. Vai piedalīsieties stādīšanā?

– Ir grūti komentēt šādus solījumus, kuriem nav seguma realitātē. ZZS nemērīsies ar Jurašu, kurš iestādīs vairāk koku. Mums ir savas prioritātes, kuras piedāvājam – mikrorajonu attīstība, sociālo programmu paplašināšana.

– Ralfs Nemiro (KPV LV) ir zaudējis amatu, jo viņam vairs nav pielaides valsts noslēpumam. Kas notiks tālāk?

– Redzējām Nemiro aktivitāti – pret ko viņš vērsās. Viena no lietām bija viņa plāns likvidēt OIK.

Nav normāla situācija, ka ne pats Nemiro, ne premjers nezina par pielaides atņemšanu, bet žurnālisti to zina dienu iepriekš. Tad rodas jautājums, kā tiek noplūdināta šāda informācija? Šis jautājums būtu jāvērtē.

Nemiro vietā būs cits ministrs no KPV LV – Jānis Vitenbergs.

– Jau iepriekš ir bijis redzams, ka pastāv nesaskaņas starp JKP un KPV LV ministriem. JKP cenšas izstumt KPV LV no valdības. Vai šāda koalīcija vairs ir stabila?

– Bet vai šī valdība ir gatava strādāt kā mazākuma valdība? Diezin vai. KPV LV politiķiem ir sadoti visādi amati, un ar to ir panākta tāda kā lojalitātes nopirkšana pret valdību. KPV LV nesteigsies projām no valdības, jo šobrīd ļoti ērti jūtas tās sastāvā. Viņi gan kliedz, ka vajag atcelt OIK, un ir vienīgā partija, kas to saka, taču viņus neņem vērā.

Bet JKP darbojas kā populisti. Ar populismu viņi ienāca parlamentā un tādā pašā garā turpina. Neko viņi nav paveikuši, un vienīgais, ko redzam – ka JKP lobē atsevišķu uzņēmēju intereses.

Foto: F64