Viņķele apšauba dārgu iekārtu iegādi slimnīcās; politiskā izsaimniekošana vai gudra investīcija?

Lielākās Latvijas slimnīcas būtu jāuzrauga profesionālām padomēm, jo tikai tā būtu iespējams nodrošināt caurskatāmību lēmumu pieņemšanā, – arī tādu lēmumu, kas skar ievērojamus valsts budžeta līdzekļus un veselības aprūpes nozares finansējumu kopumā.

Sākot darbu, veselības ministre Ilze Viņķele atklājusi, ka vismaz viena no slimnīcām iepirkusi aparatūru, kas uzskatāma par eksperimentālu un ar kuru veiktus izmeklējumus valsts pašlaik nemaz neapmaksā. Iekārtu izmaksas mērāmas miljonos eiro, un, lai arī pastāv prasība visām slimnīcām – valsts kapitālsabiedrībām – obligāti saskaņot iepirkumus virs 140 000 eiro Veselības ministrijas Iepirkumu saskaņošanas komisijā, lēmums par šīs iekārtas pirkšanu Rīgas Austrumu slimnīcai, iespējams, sākotnēji pieņemts, apejot gan komisiju, gan ministriju. Nauda? Tā iebalsota Saeimā, pārdalot it kā pāri palikušo finansējumu hronisko pacientu aprūpei. Tiesa, vēlāk – jau gandrīz gadu pēc Saeimas sēdes, iepirkumu komisija saskaņoja ne tikai šo, bet arī citus iepirkumus.

Veselības ministre I. Viņķele šādu rīcību nosaukusi «par bezkaunīgu un amorālu», jo tā vietā par šo naudu būtu bijis iespējams saremontēt Latvijas Onkoloģijas centra saplīsušās kanalizācijas caurules. Savukārt Rīgas Austrumu slimnīcā uzsver, ka pārmetumi ir nevietā, jo, pirmkārt, ar Veselības ministriju konkrētās iekārtas iepirkums saskaņots, ministrija bijusi informēta un galu galā slimnīcai Nacionālais veselības dienests pieņēmis lēmumu apmaksāt veselības aprūpes pakalpojumus, kas veikti ar šo jauno iekārtu.

Pārdala naudu iekārtām par labu

Pagājušajā gadā veselības nozarē vairākkārt tika pārdalīta nauda, jo vienā izdevumu sadaļā tā bija palikusi pāri, citā tās pietrūka. Tieši tā notika ar jaunu programmu – hronisku pacientu aprūpei, kura, kā izrādījās, īsti nedarbojās un pāri palika vairāk nekā astoņi miljoni eiro. Par to spriests gan Ministru kabinetā, gan Saeimā. Tomēr, pat pastāvot šaubām par naudas izlietojumu citiem mērķiem, lēmumi pieņemti veikli un bez aizķeršanās. Iebildumus par, iespējams, nesaprātīgu naudas pārdali un konkrēti naudas novirzīšanu dārgu iekārtu iegādei izteica tikai daži politiķi (viens no tiem – bijušais Saeimas deputāts, Stradiņa slimnīcas neiroķirurgs Renārs Putniņš). Taču arī šie izteikumi, kā liecina tagad Neatkarīgās veiktā izpēte, bija kā pīlei ūdens, jo būtībā par dažādu iepirkumu nepieciešamību Veselības ministrijā netika pietiekami diskutēts. To, ka nav konsekvences šādu lēmumu pieņemšanā, parāda jau Veselības ministrijas dokumenti, kur ne vienmēr var rast skaidrību, kāpēc tagad atbalstām to vai citu iekārtu iegādi.

Rīgas Austrumu slimnīcas vajadzībām pērn iegādātas vairākas iekārtas, piemēram, ļoti vajadzīgās staru terapijas iekārtas, lai nomainītu savu laiku nokalpojušās un nepārtrauktu vēža pacientu ārstēšanu. Par šo iekārtu iegādi šaubu praktiski nekad nav bijis, jo bez tām vēža pacientu ārstēšana pārtrūktu. Uz tādu iekārtu gaida arī Stradiņa slimnīca. Taču pērnā gada sākumā Saeimā noritēja diskusija par uroloģisko slimību ārstēšanu, bet jau 2017. gadā no Rīgas Austrumu slimnīcas Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikas vadītāja Vilņa Lietuvieša Saeimas Sociālo un darba lietu komisija saņēma vēstuli ar lūgumu atbalstīt jaunu diagnostikas un ārstēšanas metožu ieviešanu priekšdziedzera vēža un urīnpūšļa vēža ārstēšanai. Notika sarakste starp Saeimu, Veselības ministriju, Nacionālo veselības dienestu un slimnīcu. 2018. gada 21. februārī Saeimas komisija konceptuāli iekārtu iegādi atbalstīja un lūdza precīzu informāciju par nepieciešamās aparatūras izmaksām, kā arī Nacionālajam veselības dienestam uzdeva izstrādāt pakalpojumu un medikamentu izmaksas, ja šo ārstēšanu iekļautu valsts apmaksāto pakalpojumu sarakstā.

Izklāstot nepieciešamību pirkt šo jauno – augstas frekvences fokusētas ultraskaņas iekārtu (AIFU), Saeimā tika minēts, ka ar to iespējams «izdarīt mazinvazīvu priekšdziedzera vēža recidīva ārstēšanu pēc agrāk veiktas apstarošanas», «tā ir alternatīva medikamentozai kastrācijai, nav blakņu», uzlabo dzīves kvalitāti pacientiem un ilgtermiņā ir būtiska līdzekļu ekonomija. Toreiz tika minēts, ka iekārtas cena ir 850 000 eiro bez PVN. Vienas procedūras orientējošas izmaksas tika lēstas ap 3500 eiro bez PVN un Latvijā orientējoši būtu nepieciešamas 60 – 100 procedūras gadā, kuras tiek ieteikts apmaksāt no valsts budžeta.

Spēļmantiņa ārstiem vai glābiņš pacientiem

Iespējams, par šo AIFU mēs tik drīz nedzirdētu, ja ne veselības ministre I. Viņķele intervijā neizteiktos, ka tā vietā, lai saremontētu Onkoloģijas centrā katastrofālā stāvoklī esošo kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmu, iestāde iegādājās iekārtu, kura vēl ir eksperimentāla un tās pakalpojumus valsts neapmaksā. «Šīs iekārtas pirkšanai dabū politisku lobiju augstākajā līmenī. Tā ir ne vien bezkaunīga, bet arī amorāla rīcība, jo kāds, kurš var iečukstēt ministrei vai premjeram ausī, nopērk sev, es atvainojos, spēļmantiņu tā vietā, lai labotu tualetes, kuras cilvēkiem līst uz galvas,» intervijā LETA sacīja I. Viņķele.

Sākotnēji tiek minēts, ka šīs un vairāku citu iekārtu iegādes saskaņošana notikusi, apejot Veselības ministrijas iepirkumu komisiju, tomēr tā, vismaz oficiāli, nav, kā saka – «visi dokumenti kārtībā». Izrādās, 4. oktobrī šī komisija saskaņo vairāku iekārtu iegādi (kopumā par apmēram 6 miljoniem eiro), un 8. oktobrī slimnīca izsludina iepirkumu, kā rezultāti ir zināmi novembrī. Tomēr, ja skatās no politisko lēmumu pieņemšanas procesa, lēmums pirkt šīs iekārtas pieņemts ārpus Veselības ministrijas, bet ar tā laika ministres akceptu, un iepirkumu komisijas viedoklis, iespējams, bijis formāls.

Rīgas Austrumu slimnīcas Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikas vadītājs Vilnis Lietuvietis Neatkarīgajai gan atzīst, ka gadiem ilgi uroloģija «bija aizmirsta» un sarunas par to, ka pacientu ārstēšana būtu jāuzlabo, viņš sācis kā urologs, kurš redz problēmas veselības aprūpes jomā. Pēc ārsta teiktā, Igaunijā šāda ierīce jau ir 12 gadus, Lietuvā – sešus gadus. «Mēs dzenamies apmēram desmit gadus nopakaļ,» saka V. Lietuvietis, kurš pašlaik ir arī slimnīcas valdē un kā slimnīcas valdes loceklis arī parakstījis līgumu par šīs iekārtas iegādi. Tiesa, viņš noliedz, ka valdes locekļa amatam būtu kāda saistība vai lielāka noteikšana iepirkumos. V. Lietuvietis uzsver, ka ir pieejami aprēķini, cik ārstēšana ar šo iekārtu ekonomēs valsts naudu. Viņš apstiprina, ka iekārta ir nopirkta un uzstādīta, bet pagaidām vēl nenotiek ārstēšana, visticamāk, to sāks aprīlī. Jāpiebilst, ka Nacionālais veselības dienests AIFU ārstēšanu noteicis kā valsts apmaksātu no 1. aprīļa.

Svarīgākais – caurskatāmība

Taču, vērtējot veselības jomā notiekošo, veselības ministre I. Viņķele uzskata, ka valsts kapitālsabiedrību uzraudzībai nepietiek ar pašas ministrijas kapacitāti, tāpēc ir nepieciešamas profesionālas padomes, kurām jābūt informētām par slimnīcas plāniem un iecerēto attīstību. Proti, ja – kā šajā gadījumā – kāda iekārta īsti neatbilst plānotajai attīstībai (tādas iekārtas, kuru pakalpojumi nav iekļauti valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā), tas būtu signāls pievērst tam uzmanību. «Galvenais ir nodrošināt caurskatāmību, šī ir ļoti nozīmīga mūsu pozīcija,» saka veselības ministres padomnieks Edgars Skvariks. Vai, ņemot vērā iekārtu iepirkumus vai citus apstākļus, ministre vērtēs slimnīcu valdes priekšsēdētāju vai valdes locekļu atbilstību amatam, par to E. Skvariks izsakās piesardzīgi. Jāsagaida slimnīcu gada pārskati.

Kādas iekārtas nopirktas Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikai?

2018. gada rudenī

Augstas frekvences fokusētas ultraskaņas iekārta (AIFU)

Piegādātājs SIA Scanmed

Līgumcena 1 152 300,00

Ekstrakorporālā triecienviļņu litotripsijas iekārta

SIA Arbor Medical Korporācija 350 000,00

Magnētiskās rezonanses iekārta (arī krūšu dziedzeru spole, galvas spole) SIA Tradintek 1 148 750,00

Avots: aslimnica.lv, sadaļa Iepirkumi

Foto: Saeimas kanceleja