Viņķele noraida VK pārmetumus saistībā ar samazinātām prasībām ģimenes ārstiem
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) nepiekrīt Valsts kontroles (VK) pārmetumiem, ka ģimenes ārstiem ir samazinātas kvalitātes prasības.
“Es nevaru piekrist formulējumam par [samazinātajām ģimenes ārstu darba kvalitātes prasībām]. Veselības ministrija kvalitātes un snieguma uzraudzību turpina, nav plānots neko samazināt,” uzsvēra Viņķele.
Pēc viņas sacītā, daļa kvalitātes prasību bija labi domātas, bet formālas, tāpēc diskusijās ar ģimenes ārstiem tās noņemtas. Savukārt prasības, kuras bija definētas kā kvalitātes prasības, pārtapušas par mērķa programmām un par to tiek papildu samaksāts.
“Ģimenes ārsti ir viena no vissvarīgākajām, kā arī viena no sarežģītākajām grupām. VM neplāno samazināt prasības,” teica Viņķele.
Viņķele stāstīja, ka šobrīd tiek strādāts, lai varētu veidot dāsnāku atbalsta sistēmu tieši ģimenes ārstiem reģionos, kā arī norādīja, ka kopumā ģimenes ārstu institūcija tiek finansēta apmēram 10% apmērā no visa veselības aprūpes budžeta.
Kā zināms, Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka divu gadu laikā nav izdevies ieviest nevienu no ieteikumiem, lai ģimenes ārstu loma veselības aprūpē daudz vairāk atbilstu pacienta interesēm un uzlabotos šo ārstu pieejamība.
VK secināja, ka ģimenes ārstiem pieaudzis finansējums, bet prasības ir pazeminātas. Viens no prasību pazeminājumiem ir kvalitātes kritēriju pārskatīšana. 2018. gada rezultāti nepārprotami liecina, ka jaunā sistēma nav raisījusi ārstos pietiekamu motivāciju, jo visus astoņus kvalitātes vērtēšanas kritērijus izpildīja vien 4% ārstu, bet 60% ārstu izpildīja mazāk par pusi no visiem kritērijiem.
Tāpat VK secinājusi, ka atsakoties no vairākiem būtiskiem ģimenes ārstu darba kvalitātes kritērijiem, to vietā netika ieviesti jauni pasākumi vai arī piedāvātie risinājumi ir dārgāki, bet būtiski uzlabojumi nav panākti. Piemēram, izslēgtais kritērijs Mamogrāfijas un dzemdes kakla vēža skrīnings ir aizstāts ar pilotprojektu, kura ietvaros ģimenes ārstam ir iespēja saņemt papildu maksājumu (500 eiro ceturksnī), ja praksē reģistrēto pacientu skrīninga atsaucība ir 50% dzemdes kakla vēža skrīningam un 60% krūts vēža skrīningam. Tomēr 46% no 424 ģimenes ārstiem, kas piedalījās pilotprojektā, neizpildīja nevienu no abiem skrīninga rādītājiem. Arī saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem kopējie vēža skrīninga atsaucības rādītāji uzlabojas nebūtiski.
Foto: Valsts kanceleja