Viņķele sola nākt klajā ar jaunu veselības aprūpes likumu
Veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) tuvāko mēnešu laikā apņēmusies nākt klajā ar jaunu piedāvājumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem.
Kā zināms, nesen pieņemtie likuma grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredz līdz 1. jūlijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos.
Viņķele atgādināja, ka izmaiņu veikšana veselības aprūpes finansēšanas sistēmā būs viņas pirmais darbs veselības ministres amatā. Pēc viņas domām, nav pieļaujama situācija, kad cilvēki tiek diskriminēti pēc nodokļu maksāšanas statusa.
Lai arī apdrošināšanas iemaksas papildina budžetu, pēc ministres sacītā, ja tās iegūšana notiek, “šķirojot” iedzīvotājus priviliģētākos un ne tik priviliģētos, tad tā nav taisnīga. “Turklāt tā summa [ko iegūst] ir salīdzinoši niecīga,” piebilda Viņķele.
Viņa uzsvēra, ka pāris mēnešu laikā paredzēts spriest par to, “kādu piedāvājumu varētu sniegt”. Pēc ministres sacītā, VM izvilkusi sākotnējos variantus Veselības aprūpes finansēšanas likumam. Pēc viņas teiktā, tie sākotnēji esot balstījušies uz viena groza sistēmu. “Šajā gadījumā ārstiem netiek uzlikts par pienākumu kļūt par nodokļu inspektoru,” norādīja ministre.
“Gribu teikt, ka uzlabojums pilnīgi noteikti mūs tuvinās taisnīgākai universālai veselības aprūpei,” piebilda Viņķele.
Kā zināms, Saeima Veselības aprūpes finansēšanas likumu pieņēma 2017. gada decembrī, nosakot, ka no 2019. gada 1. janvāra tiek ieviesta valsts obligātā veselības apdrošināšanas sistēma un iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi būs pieejami atkarībā no veiktajām sociālajām iemaksām.
Vienlaikus veselības aprūpes finansēšanas likums paredz valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, ko saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no iemaksu veikšanas veselības apdrošināšanai. Tajā ietilps neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi un medicīniskās ierīces.
Tāpat neatkarīgi no apdrošināšanas statusa valsts apmaksās tādu slimību ārstēšanu, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselību vai apdraudējumu sabiedrības veselībai, piemēram, psihiskas saslimšanas, tuberkuloze un infekcijas slimības, kā arī zāles šo slimību ārstēšanai.
Savukārt, lai papildus veselības aprūpes minimumam varētu saņemt arī vēl citus valsts apmaksātus pakalpojumus, iedzīvotājiem būs jāpiedalās valsts obligātajā veselības apdrošināšanā. Tiesības uz apdrošināšanas grozā iekļautajiem pakalpojumiem būs sociāli apdrošinātai personai, kā arī tiem, kuri brīvprātīgi veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas, kā arī virknei iedzīvotāju grupu, tostarp bērniem, pensionāriem, bezdarbniekiem u.c.
Foto: Saeimas kanceleja