Vīruss uz brīdi noslāpē pašvaldību reformas kaislības
Negaidītu pavērsienu ārkārtas stāvokļa izsludināšana valstī izraisījusi arī Saeimas darbā pie administratīvi teritoriālās reformas. Visi likumprojektam iesniegtie, bet sešu dienu laikā vēl neizskatītie priekšlikumi piektdien tika atsaukti. Neatrisinot būtiskas kļūdas un trūkumus, likumprojekts tika pieņemts otrajā lasījumā. Šajā sasaukumā tā ir vēl neredzēta vienprātība starp pozīciju, opozīciju un neatkarīgajiem deputātiem.
Saeima pārgājusi uz darbu ārkārtas režīmā. Nākamā kārtējā sēde notiks 16. aprīlī – pie nosacījuma, ka ārkārtas stāvoklis valstī netiks pagarināts. Lai risinātu ar epidemioloģisko krīzi saistītās aktuālās problēmas, Saeima nāks kopā tikai uz ārkārtas sēdēm. Un tāpat notiks darbs komisijās un parlamentā kopumā. Pēc iespējas neklātienē.
Kā šis lēmums ietekmēs pašvaldību reformas saturu, šobrīd ir grūti prognozēt.
Formāli otrais lasījums ir nobalsots, un šobrīd likumprojekts ir faktiski tāds pats, kā tika atsūtīts no valdības, ar vienu dīvainu izņēmumu, proti, 39 pašvaldību vietā tagad ir paredzēts veidot 40. Jaunums ir Saulkrastu novads. Var, protams, pieņemt, ka deputātiem labpatīk apaļāks skaitlis novadu kartē. Tomēr loģiskāks izskaidrojums tāda tapšanai saistīts ar aizokeāna uzņēmēju plāniem Skultes ostas akvatorijā uzbūvēt sašķidrinātās gāzes termināli, aizvilkt gāzes cauruļvadu līdz Inčukalna gāzes krātuvei, un tālāk ar valdības lēmumu piespiest Latvijas iedzīvotājus maksāt par šo gāzi caur uzņēmumu Latvenergo. Tāpēc Saulkrastu novadā tiek ielikts gabals no pašreizējā Limbažu novada – Skultes pagasts un Sējas novads, lai visa gāzes termināļa darbināšanai nepieciešamā infrastruktūra atrastos viena novada teritorijā un lemšana – politiski vienās rokās. Citas būtiskas izmaiņas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma projektā netika izdarītas, ja vien par tādām neuzskata republikas pilsētu pārdēvēšanu par lielajām pilsētām. Tādējādi uz priekšu virzās koalīcijas atriebības plāni Jelgavai un Ventspilij. Pretrunā ministrijas izstrādātajiem kritērijiem padarot šīs industriāli attīstītās lielpilsētas par miestiem ar lauku teritoriju un pārzīmējot karti pa savam, notiek politiska izrēķināšanās. Tāpēc jo pārsteidzošāk, ka opozīcija piektdienas sēdē piekrita likumprojekta virzīšanai uz trešo lasījumu. 52 balsis par, 12 pret. Svarīgāku valsts interešu vārdā gandrīz visi neizskatītie priekšlikumi tika atsaukti. Šķiet pārsteigti par to bija pat paši deputāti, jo katrs atsaukums, vienalga – no pozīcijas vai opozīcijas puses – tika sveikts ar aplausiem un pateicībām par konstruktīvu darbu. Viena kļūme tomēr arī šajā draudzīgajā procedūrā iezagās. Visus deputātu grupu priekšlikumus nebija iespējams atsaukt tā vienkāršā iemesla dēļ, ka visi deputāti nebija sēžu zālē, un par tiem nācās balsot. Rezultātā Varakļānu novadu otrajā lasījumā nolemts pievienot gan Madonas novadam Vidzemē, gan Rēzeknes novadam Latgalē. Protams, šo brāķi nāksies labot. Ja debates tiktu turpinātas, Saeimai pie likumprojekta nāktos strādāt vēl kādu nedēļu, kas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ faktiski nav iespējams. Un dievs vien zina, cik kļūdu vēl tiktu iestrādāts. Tagad priekšlikumu iesniegšanai uz trešo lasījumu atvēlētas divas nedēļas. Tādējādi deputātiem ir laiks sagatavot jaunus un, cerams, kvalitatīvākus priekšlikumus. Parasti gan pēdējā lasījumā likumprojektos būtiski saturiski grozījumi netiek veikti, tikai tehniski precizējumi. Taču šoreiz būs citādi. Daudzu pašvaldību nākotnes aprises izšķirsies tieši pēdējā lasījumā, un varbūt arī lielo pilsētu saraksts vēl tiks pārskatīts.
Foto: F64