Vita Jermoloviča: Rīgai bijis tūrisma rekordgads

Rīgas Tūrisma attīstības biroja darbības laikā Rīgu apmeklējušo tūristu skaits ir pieckāršojies. Latvijas galvaspilsētu 2017. gadā apmeklēja aptuveni 3,3 miljoni tūristu, tas ir, 1,7 reizes vairāk nekā Latvijā pastāvīgo iedzīvotāju. Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča intervijā Neatkarīgajai atklāj, kas tūristus vilina uz Rīgu un ar ko pilsēta šogad pārsteigs savus viesus.

– Kāds Rīgai ir bijis 2018. gads tūrisma jomā?

– 2018. gads bijis veiksmīgs, jo atkal tika sasniegts tūristu skaita rekords Rīgā. Gada astoņos mēnešos viesu skaits pieaudzis par 12 procentiem. Visstraujāk – martā, kad ārvalstu tūristu skaits Rīgā bija par 43 procentiem lielāks nekā iepriekšējā gadā.

Attīstījās darījumu tūrisms. Dalība specializētajās darījumu tūrisma izstādēs un kontaktbiržās ļāvusi Rīgu prezentēt vairāk nekā 320 Eiropas konferenču, kongresu, korporatīvo pasākumu rīkotājiem un asociāciju pārstāvjiem.

Pieaudzis arī kruīza kuģu pasažieru skaits. Pateicoties mērķtiecīgai infrastruktūras uzlabošanai, Rīgā var piestāt arvien lielāki kuģi.

– Kāds ir tūrista, kas apmeklē Rīgu, profils? Vai tas ir mainījis pēdējo gadu laikā?

– Joprojām visvairāk tūristu Rīgā ierodas no Krievijas, Vācijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Lielbritānijas, Zviedrijas, Norvēģijas. Taču arī redzam, ka ar katru gadu Latviju par ceļojuma mērķi vai vismaz vienu no mērķiem izvēlas tūristi no tālām un eksotiskām valstīm, piemēram, ASV, Japānas.

Balstoties uz 2017. gada datiem, puse jeb 51 procents ceļotāju Rīgā ierodas uz vienu dienu, 42 procenti nakšņo viesnīcās vienu vai vairākas naktis. Tāpat populāras ir alternatīvas tūristu mītnēm – īstermiņa īres dzīvokļi un apartamenti, kas veido aptuveni 4 procentus.

Rīga kā galvenais galamērķis ir 36 procentiem ceļotāju, 36 procenti Rīgu apskata, ceļojot pa Baltijas valstīm, 20% tā ir daļa no ceļojuma pa Latviju, 8 procentiem – viena no apstāšanās vietām, ceļojot pa Eiropu. Vidējie izdevumi dienā – 136 eiro – ieskaitot izdevumus par naktsmītni, ēdināšanu, ekskursijām, suvenīriem un citiem pirkumiem.

– Kas ir ietekmējis tūristu skaita pieaugumu?

– Intensīvs darbs mārketingā – reklamējot Rīgu un veidojot Rīgas tēlu. Īpaši jāizceļ reklāmas kampaņa Insider’s guide to Riga ar tenisa zvaigznes Aļonas Ostapenko un boksa zvaigznes Maira Brieža dalību. Šogad par Rīgu rakstījuši izdevumi un ceļveži no vairāk nekā 20 valstīm. Lai sasniegtu arvien jaunu auditoriju, Live Riga pēdējos gados arvien vairāk sadarbojas ar blogeriem, kurus Rīga uzrunā ar savu unikalitāti.

Viens no blogeriem pēc tam rakstīja, ka, pusdienojot kopā ar draugiem un stāstot viņiem par saviem ceļojumu iespaidiem, nevienu vairs nepārsteidz atklāsmes par pasaules vai Eiropas metropolēm, bet, kad viņš pieminējis Rīgas vārdu, draugu acīs iedzirkstījusies interese par pilsētu, par kuru viņi neko nezināja. Un tad birusi jautājumu krusa – kur tāda pilsēta atrodas, kā tā izskatās, vai ir vērts uz turieni doties?

Tāpat katru gadu prezentējam Rīgu semināros un izstādēs gan mūsu mērķa valstīs, gan tālākos tirgos. Pasākumi rīkoti sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, airBaltic un Latvijas Republikas vēstniecībām, lai aizsniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju.

– 2018. gads visā Latvijā tika aizvadīts simtgades zīmē. Vai tas arī ietekmēja citu valstu tūristu interesi par Latviju?

– Šogad īpašs notikums bija dziesmu un deju svētki. Uz šo laiku Rīgā ieradās ļoti daudz tūristu un ārzemju latviešu.

Taču Rīgā dažādi tūristiem interesanti pasākumi notiek katru gadu, ne tikai Latvijas simtgades gadā. Pagājušā gada lielākais Live Riga organizētais pasākums bija Lucavsalas sezonas atklāšanas koncerts 25. maijā, kurā piedalījās Lielbritānijas X Factor uzvarētājs Džeimss Arturs. To apmeklēja gandrīz 40 000 skatītāju. Tāpat Rīgas viesiem patīk piedalīties Līgo svētkos, aplūkot Rīgu Ziemassvētku rotā, sagaidīt gadumiju Rīgā. Arvien populārāks kļūst Rīgas maratons, Rīgas operas festivāls, Rīgas svētki. Tūristu īpaši novērtētas ir arī RX rallijkrosa sacensības Biķerniekos. Pirmā starptautiskā Rīgas laikmetīgās mākslas biennāle un 3. Baltijas triennāle pievērsa Rīgai starptautisks uzmanību.

Tāpat tūristiem patīk Rīgas Tūrisma attīstības biroja rīkotie pasākumi – Restorānu nedēļa, Riga Street food festival. 2018. gadā īpašs notikums gardēžiem bija Dziesmu svētku restorāns. Šogad notika arī pasaules līmeņa orientēšanās sacensības.

Pilsētas viesiem patīk justies piederīgiem pilsētai, kurā tie atrodas, tāpēc arvien vairāk izvēlas vietas, kur vairāk iespējams izbaudīt vietējo dzīvi, piemēram, Kalnciema kvartālu, Āgenskalnu, VEF kvartāla pasākumus. Sliktākais, kas tūristam var būt – tukša un klusa pilsēta, īpaši galvaspilsēta. Rīga tāda nav. Ziemassvētku laikā tirdziņos noris rosība līdz vēlam vakaram – skan mūzika, smaržo karstvīns un piparkūkas. Tas viss piederas svētkiem un labai Eiropas pilsētvides atmosfērai. Rīga ir izgaismota un svētkiem saposta. Braucot vai ejot pa Basteja bulvāri, nevaru vien nopriecāties, cik skaisti Rīgā izskatās svētku laikā. Un to redz arī tūristi.

– Mums ir arī Ziemassvētku egļu ceļš – unikāls pasākums, kāda nekurt citur Eiropā nav.

– Šī ideja dzima pirms astoņiem deviņiem gadiem, un priecājos, ka tā ir ieguvusi tik lielu popularitāti. Katru gadu piesakās studenti, mākslinieki un rada darbus, kas priecē gan rīdziniekus, gan pilsētas viesus.

– Kas tūristus vilina uz Rīgu?

– Rīga ir tūristiem pievilcīga – skaista, gaumīga, interesanta, kā arī droša. Rīgā ir daudz ko redzēt arī tad, ja pilsētas ielās nenotiek kāds liels pasākums. Rīgai ir brīnišķīga vecpilsēta, kuras vēsture mērāma vairāk nekā astoņos gadu simteņos, jūgendstila ēkas. Mūsu koka Rīga ir unikāla, jo šāda apbūve nekur citur Eiropā tikpat kā nav saglabājusies, ļoti piesātināta kultūras dzīve. Tāpat daudzi tūristi ir sajūsmā par Centrāltirgu, kur iespējams izbaudīt smaržu un garšu kokteili, nobaudot vietējo ražotāju produkciju un delikateses, piemēram, kūpinātas zivis, kūpinātu gaļu, svaigi ceptu rupjmaizi.

Rīga pārsteidz tos, kuri šeit ierodas pirmo reizi un neko daudz par mūsu valsts galvaspilsētu nezina. Lielākajai daļai šādu tūristu Rīga pirms apmeklējuma asociējas ar postpadomju vietu un attiecīgu infrastruktūru un izskatu. Šādiem tūristiem ir pārsteigums, kad klišejpilsētas vietā viņi ierauga modernu, skaistu un sakoptu pilsētu.

Rīga ir kompakta, un to iespējams izstaigāt kājām, kas kruīza kuģu pasažieriem ir ļoti svarīgi, jo viņiem Rīgas apskatei it atvēlēts noteikts laiks. Tie, kuri Rīgā uzturas ilgāku laiku, novērtē pilsētas sabiedrisko transportu, kas ved arī uz tik būtiskiem apskates objektiem kā Mežaparks, Brīvdabas muzejs, Motormuzejs, Ķīpsala, Meža kapi.

Bez visa minētā tūristiem ne mazāk svarīgi ir tas, cik ērti ir pie mums nokļūt no citām pilsētām. Arī tas ir viens no nosacījumiem, lai veidotos stabila tūristu plūsma. Uz Rīgu tūristi ceļo, izmantojot visdažādākos transporta veidus – avio, satiksmes autobusus, vilcienus, prāmjus, vieglās automašīnas un kemperus, arī velosipēdus.

Vieni Rīgu apskata kādas lielākas tūres ietvaros, piemēram, ceļojot pa Baltijas valstīm vai Eiropu, citi Rīgu izvēlējušies kā galveno galamērķi, izmantojot arī iespēju apskatot citas Latvijas vietas. Daļa Rīgā pavada vien brīvdienas, daļa Latvijas un tajā skaitā Rīgas apskatei velta veselu nedēļu. Un arī tūristi ir visdažādākie – ģimenes ar bērniem, jaunieši, pensionāri, individuāli ceļotāji – katrs ar savām interesēm.

– Tūrisma industrija tāpat kā citas nozares strauji attīstās. Kādas jaunas tendences ir šajā jomā? Kā mainās ceļošanas paradumi, ceļojumu galamērķu izvēles kritēriji?

– Tūristi arvien vairāk cenšas apskatīt un doties uz vietām, kas nav lielākās metropoles un visiem zināmi galamērķi. Kā jau minēju, arvien zīmīgāka ir vēlme iepazīt vietas, kas ir ārpus tūristu takām. Cilvēki vairāk rezervē un plāno ceļojumus paši, īpaši īsākos ceļojumus. Šobrīd ļoti daudz informācijas par apskates objektiem var atrast internetā – un ceļotāji to izmanto. Arvien vairāk tiek domāts par zaļo ceļošanu, kā arī izglītojošām tūrēm.

– Ko tūrismam sola šis gads? Ar ko tūristus sagaidīs un pārsteigs Rīga?

– Vēlamies tūristu skaitu nesezonā palielināt par 10 procentiem, veicināt darījumu tūrisma attīstību, turpināt radīt pozitīvu Rīgas kā tūrisma galamērķa tēlu, kā arī veicināt tūrisma plūsmas palielināšanu ārpus centra. Tas, ka Rīgā pēdējā laikā ļoti aktīvi tiek būvētas jaunas viesnīcas, liecina par stabilitāti tūrisma industrijā.

– Šogad Rīgas Tūrisma attīstības birojs svinēs apaļu jubileju – 10 gadus. Kas ir galvenie atskaites punkti, kas, jūsuprāt, ir paveikts tūrisma jomā šo gadu laikā?

– Tā viennozīmīgi ir tūristu skaita palielināšanās! Tas no 650 tūkstošiem 2009. gadā ir pieaudzis līdz 3,3 miljoniem. Pagājušā gada dati vēl nav apkopoti, bet jau tagad paredzams, ka 2018. gads tūrisma jomā būs pārspējis visus iepriekšējo gadu rekordus. To ir izdevies sasniegt, protams, pateicoties sadarbībai ar dažādiem tūroperatoriem, nacionālo aviosabiedrību airBaltic, valsts institūcijām un organizācijām.

Rīga man ir ļoti svarīga. Gandrīz visu mūžu esmu strādājusi pašā pilsētas sirdī – Vecrīgā – un, pateicoties pilsētas mainīgumam, jau teju desmit gadus vadu Rīgas Tūrisma attīstības biroju.