“Wikileaks” atrodamā informācija vieš bažas par Latvijas tiesu sistēmas neatkarību

Vietnē “wikileaks.org” joprojām atrodami ASV vēstniecības Rīgā ziņojumi ASV Valsts departamentam par Latvijas nesenās vēstures notikumiem.

Materiāli vietnē “wikileaks.org” ir labi sakārtoti un ir nodrošinātas ļoti labas meklēšanas iespējas. Tomēr par šo ļoti vērtīgo vēstures avotu neviens vēl nav veicis padziļinātu pētījumu (katrā ziņā tāds nav publicēts), lai gan ziņojumi atklāj daudzus Latvijas iekšpolitikas noslēpumus, kas citādāk nemaz nebūtu uzzināmi.

Ziņu pienesēji

Lasot “Wikileaks” materiālus, ar šodienas izpratni var paskatīties arī uz vairāku ASV vēstnieku ziņojumiem savai valdībai par Ventspils mēra Aivara Lemberga aizturēšanu 2007. gadā, viņa atbrīvošanu no apcietinājuma, kā arī par vairākām tiesvedībām, kas vērstas pret viņu.

Kā zināms, pirms vairāk nekā 13 gadiem ‒ 2007. gada 14. martā ‒ A. Lembergs, braucot uz Rīgu pie ārsta, tika aizturēts uz šosejas un nepilnus četrus mēnešus pavadīja apcietinājumā. Vēl nepilnus divus gadus vēlāk ‒ 2009. gada 16. februārī – sākās tiesas process pret viņu, kurš turpinās jau vairāk nekā 11 gadus. Pat virzot dažādus likuma grozījumus – t.s. Lemberga likumus, nevar A. Lembergu notiesāt un ilgi vēl nevarēs.

Bet ASV vēstniecības ziņojumos jau pirms apmēram 13 gadiem vairākkārt tiek uzsvērts, ka A. Lembergs ir jānotiesā. Atsauces diplomātu tekstos liecina, ka pārliecība par to, ka A. Lembergs jānotiesā, balstīta uz ziņu pienesēju sarūpēto informāciju.

Starp ziņu pienesējiem par A. Lemberga tematiku minēti ģenerālprokurors Jānis Maizītis, vārdā neminēts Latvijas Ģenerālprokuratūras prokurors, kurš esot vadošais prokurors A. Lemberga krimināllietā (2007. gadā procesa virzītājs šajā lietā bija prokurors Andis Mežsargs), un pārstāvji no Latvijas nevalstiskām organizācijām (ar augstu ticamības pakāpi var izteikt pieņēmumu, ka tie ir Latvijā reģistrēto Džordža Sorosa finansēto organizāciju pārstāvji).

Savukārt pagājušā gada decembrī pēc Jaunās konservatīvās partijas bosu vizītes ASV attiecīgās valsts iestādēs A. Lembergs saņēma jaunu triecienu pat bez jebkāda tiesas sprieduma ‒ viņš tika iekļauts ASV sankciju sarakstā, kas būtiski ierobežoja viņa brīvības.

Kā liecina turpmāk minētie ASV vēstnieku ziņojumi – vēsture atkārtojas.

“Mazo oligarhu izskaušana”

Piemēram, 2007. gada 12. septembrī (tātad, divus mēnešus pēc viņa atbrīvošanas no apcietinājuma) sagatavotais konfidenciālais ziņojums saucas “Lemberga lieta – mazo oligarhu izskaušana”. Vēstījums kā prioritārs nosūtīts ASV Valsts departamentam Vašingtonā un Eiropas valstīs dislocēto ASV vēstniecību diplomātiem.

Ziņojumu aizsāk sekojošs vēstījums: “Aivara Lemberga stāsts ir vispārliecinošākais un morāli grūtākais stāsts visā Latvijas neatkarības laikā. Lielākā daļa vēlētāju Ventspilī uzskata, ka Lembergs ir lielisks pilsētas aizstāvis un labklājības veidotājs. Nākamajām Latvijas valdībām un politiķiem Lemberga ekonomiskais un politiskais tīkls ir spēks, ar kuru sadarboties, iekļauties vai cīnīties, bet to noteikti nevar ignorēt. Tāpēc Lemberga apcietināšana par noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu un kukuļdošanu tiek uzskatīta par vienu no vissvarīgākajām lietām Latvijas vēsturē, kas saistīta ar korupciju. Novērotāji (citos ziņojumos tie nosaukti par Latvijas NVO pārstāvjiem) atsakās likt pārāk lielas cerības, jo viņi ir pārāk pesimistiski par ģenerālprokurora spēju uzvarēt un vienam pašam izlemt par reāla cietumsoda piespriešanu.”

Kas ir vienlīdzība un taisnība?

Ziņojums noslēdzas iedvesmojošā tonī, ar kādu padomju laikos skolēniem vēlēja nobeigt literāros sacerējumus: “Ja ģenerālprokurors atzīs Lembergu par vainīgu un ja tiesu vara piespriedīs apcietinājumu kā soda mēru ar apjomīgu īpašumu konfiskāciju, tad Latvija pierādīs visai pasaulei, ka vienlīdzības un taisnības princips likuma ietvaros gūst virsroku. Ja ne, tad Latvija parādīs to, ka patiešām šo mazo valsti pārvalda mazi oligarhi.” Ziņojums parakstīts ar uzvārdu Bailey, kas, visticamāk, ir tā laika vēstniece Katrīna Toda Beilija (Catherine Todd Bailey).

Te vietā ir atgādināt arī vēstnieces K.T. Beilijas nevis slepeni, bet pavisam publiski 2007. gada 11. jūlijā (dienu pēc A. Lemberga atbrīvošanas no apcietinājuma) pieprasītā atskaite no Latvijas tiesnešiem: “Man ir zināms, ka tiesa pieņēmusi lēmumu atbrīvot Lembergu no apcietinājuma un piemērot mājas arestu kā drošības līdzekli, un es gaidu tiesas paskaidrojumus par šo lēmumu.”

Lembergs kā karsts kartupelis

2008. gada februāra sākumā K.T. Beiliju ASV vēstnieka amatā nomainīja Čārlzs V. Lārsons (Charles W. Larson). Arī jaunā vēstnieka attieksme un sapratne par notikumiem, saistītiem ar un ap A. Lembergu, nebija mainījusies. Piemēram, to apliecina 2008. gada 17. septembrī tapušais konfidenciālais ziņojums ASV Valsts departamentam ar nosaukumu “Lembergs pilsētā un juridiskais karstais kartupelis”.

Vēstījums sākas ar sekojošo: “Ģenerālprokurors Jānis Maizītis ir atcēlis ierobežojumus Ventspils mēra un pazīstamā oligarha Aivara Lemberga darbam valdībā un kustības brīvībai. Turklāt divas apgabaltiesas, atsaucoties uz lielu noslogojumu, ir atteikušās izskatīt lietu, tādējādi parādot savu nevēlēšanos uzņemties tik pretrunīgu un augsta profila lietu, tādējādi nonākot situācijā, ka neviens neuzņemas risināt kādu neērtu jautājumu. No savas puses Lembergs aktīvi aizstāvas gan publiskajās runās, gan arī iesniedzot prasības pret Latvijas valdību par iepriekšējo lietu (domāta t.s. Grinbergu krimināllieta), kur viņš tika attaisnots apsūdzībās par varas stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Šīs darbības ir papildu apgrūtinājums jau tā nepatīkamajai situācijai, no kuras cieš Latvijas tiesu sistēma, jo nevar notiesāt tik smagi apsūdzētu personu.”

Ziņojumu, kurā aprakstīta Latvijas tiesu nevēlēšanās pieņemt tā dēvēto Lemberga krimināllietu lietvedībā, noslēdz dusmas saturošs teikums par to, ka A. Lembergs joprojām uz brīvām kājām un drīkst brīvi paust savu viedokli: “Lembergs joprojām aktīvi izsakās presē, aizstāvot sevi, uzsāk lietas pret Latvijas valdību, un Latvijas tiesu sistēma apkauno sevi ar savu nespēju uzņemties atbildību un beidzot viņu notiesāt.”

Maizītis esot asprātīgs

Šajā ziņojumā cita starpā visai detalizēti atklāts, kā Latvijas ģenerālprokurors savas darbības saskaņojis tieši ar ASV vēstniecību. “Augusta sākumā daļa lietas pret Lembergu, viņa dēlu Anriju un viņu biznesa partneri Ansi Sormuli tika nosūtīta Augstākajai tiesai, lai noteiktu tās piekritību. Augstākā tiesa nosūtīja lietu Rīgas apgabaltiesai, kas atteicās izskatīt lietu un atgrieza to Augstākajai tiesai. Tad Augstākā tiesa nosūtīja lietu Kurzemes apgabaltiesai, kura, atsaucoties uz lielu noslodzi, 29. augustā paziņoja, ka atgriezīs to Augstākajai tiesai. Maizītis pastāstīja vēstniekam Lārsonam, ka minētie tiesneši baidās, ka tad, ja viņi uzņemsies lietu, viņu privātā un profesionālā dzīve tiks pakļauta intensīvai sabiedrības uzmanībai. Kaut gan viena lietas daļa jau ir gatava nosūtīšanai tiesai, Maizītis gaida lēmumu par to, kura tiesa to varētu pieņemt, lai izvairītos no situācijas, ka neviena tiesa nevarēs uzņemties lietu iztiesāt. Maizītis privātā sarunā ar vēstnieku Lārsonu izteica asprātīgu piezīmi, ka lietu vajadzētu nosūtīt uz Latgali, ekonomiskās depresijas pārņemto reģionu Latvijas austrumos, jo turienes tiesnešiem nav tik daudz sakaru Rīgā kā tiesnešiem no citām pilsētām.”

Foto: F64