Zāles apsola lētākas un vēl lētākas
Trešdaļa pacientu vecumā virs 62 gadiem nespēj iegādāties zāles, ko izrakstījis ārsts, bet 46 procenti iedzīvotāju atzinuši, ka bijuši spiesti iegādāties tikai daļu no kompensējamām zālēm, jo līdzmaksājumu summa par zālēm bijusi pārāk augsta. Ar šiem faktiem pašlaik operē visi veselības aprūpē iesaistītie un saprot, ka ir nepieciešams situāciju uzlabot.
Tomēr risinājuma varianti gan atšķiras. Veselības ministrija neatkāpsies no idejas, un no nākamā gada kompensējamo zāļu receptēs ārstiem būs pienākums ierakstīt aktīvās vielas nosaukumu, nevis konkrēta nosaukuma zāles.
Veselības ministrija plāno arī turpināt jau šogad uzsākto zāļu cenu samazinājumu, kas, pēc Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktores Ineses Kauperes teiktā, jau šoruden dārgākām zālēm cenas samazinās par 40 procentiem, un zāļu samazinājumu izjutīs 250-300 tūkstoši pacientu. Tajā pašā laikā Veselības ministrija pagaidām klusē par to, vai kādām no diagnozēm tiks palielināts valsts kompensācijas apmērs, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc pacienti tik daudz maksā par zālēm.
Pašas Veselības ministrijas ziņojumā minēts, ka, piemēram, elpošanas sistēmas slimību pacientiem līdzmaksājums ir 17 procenti no zāļu izmaksām, psihisko slimību pacientiem – 15 procenti, asinsrites slimību pacientiem – 16 procenti. «Mūsu mērķis ir uzlabot zāļu finansiālo pieejamību,» uzsver I. Kaupere. Dati rāda, ka 53 procenti no zāļu tirgus ir valsts apmaksāti medikamenti, tomēr no tā izriet, ka paši pacienti maksā 47 procentos gadījumu – tās ir gan valsts nekompensētās recepšu un bezrecepšu zāles, gan arī līdzmaksājumi par valsts nekompensēto daļu. Kā skaidro I. Kaupere, noteiktu slimību gadījumos pacientiem ir jāmaksā būtiski līdzmaksājumi, un ne tikai tā daļa, ko valsts neapmaksā, bet arī par dārgākām zālēm, kuras izrakstījis ārsts. Kā piemēru speciāliste min kardioloģiju, kur, piemēram, ja valsts kompensē 75 procentus no lētākā (references) medikamenta, tad pacients samaksā šos 25 procentus un – ja ir izrakstītas dārgākas zāles, tad arī sadārdzinājumu. «Asinsrites sistēmas slimības ir kliedzošākais piemērs, jo tur visvairāk izraksta oriģinālos medikamentus un pacienti maksā vairāk nekā tad, ja ārsts izrakstītu aktīvās vielas nosaukumu un aptiekā pacients saņemtu lētākās līdzvērtīgās zāles,» saka I. Kaupere. Viņa uzsver vārdu «līdzvērtīgas» un pamato to ar virkni pētījumu, kurus izmanto Veselības ministrija, lai paskaidrotu, ka oriģinālajām līdzvērtīgas zāles dod to pašu terapeitisko efektu.
Jaunā kārtība stāsies spēkā 2020. gada aprīlī, un visām iesaistītajām pusēm ir (bija) doti astoņi mēneši sagatavošanās laika. 30 procentos gadījumu, pamatojot ar medicīnisku iemeslu, ģimenes ārsts varēs izrakstīt konkrētu medikamentu, iespējams, to pašu, ko hronisks pacients lietojis jau līdz šim. Taču 70 procentos gadījumu būs jāraksta tikai un vienīgi aktīvās vielas nosaukums. Zāļu valsts aģentūra saņēmusi 400 ziņojumu, ka aptiekās nav lētāko zāļu. Tāpēc vienlaikus būs jauns noteikumus, ka aptiekās jābūt pieejamām visām lētākajām zālēm, un to panāks ar kontroles pasākumiem.
Ģimenes ārstiem atšķiras viedokļi. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide saka: «Teorētiski viss izklausās skaisti, bet es runāšu no praktiska ārsta viedokļa. Mūsu iebildumi, izstrādājot šo jauno kārtību, netika ņemti vērā. Viena lieta, ka šī sistēma attiecas uz jaunajiem pacientiem, bet mums ir virkne pacientu, kas lieto jau gadiem noteiktus, arī oriģinālos medikamentus, un viņiem no nākamā gada aprīļa aptiekā iedos, visticamāk, citu, lētāko medikamentu, turklāt pēc trim mēnešiem tas atkal varēs būt cits medikaments. Tas neradīs ne līdzestību lietot zāles, ne arī atvieglos dzīvi pacientiem,» Savukārt Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska šīm pārmaiņām neiebilst, jo tā dara daudzas Eiropas valstis. Tajā pašā laikā ārste uzsver, ka sirds slimību gadījumā, kur ir vislielākie līdzmaksājumi, vajadzētu 100 procentu valsts kompensāciju. Tieši ar šīm slimībām slimo visvairāk pacientu – tūkstoši cilvēku.