Zemnieki prasa mīkstināt prasības mēslojuma lietošanai upju, ezeru un grāvju tuvumā

Jau ilgstoši Eiropā notiek plaši zemnieku protesti. Arī Latvijā kopš 5. februāra lauksaimnieki prasa mazināt birokrātiju un pārskatīt kopējo lauksaimniecības politikas plānu.

Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, janvāra sākumā Zemkopības ministrija publicēja apkopojumu ar zemnieku prasībām un priekšlikumiem. Tajā atrodams arī aicinājums mīkstināt prasības mēslojuma lietošanai upju, ezeru un grāvju tuvumā. Ūdens kvalitāte jau šobrīd Latvijā ir zem Eiropas vidējā līmeņa, un vides organizācijas ceļ trauksmi, ka šāds solis situāciju tikai pasliktinātu.

Pērn novembrī Slapmē lauksaimnieki skaļi kritizēja Zemkopības ministriju. Zemnieki izteica pārmetumus gan par pārlieku lielu birokrātiju tiešo maksājumu saņemšanai, gan citām grūtībām. Viena no galvenajām problēmām zemniekiem ir Eiropas Savienības ambiciozie zaļie mērķi – sasniegt nulles emisijas līdz 2050.gadam. Zemniekiem tas nozīmē citādāk apsaimniekot zemi, samazināt lopu ganāmpulkus un neizmantot augu aizsardzības līdzekļus.

“Zemnieku saeima” rosinājusi Kopējā lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā mīkstināt prasības par mēslojuma lietošanu upju, ezeru un grāvju tuvumā. Vides organizācijas brīdina, ka ūdens kvalitāte Latvijā jau šobrīd ir ļoti zema, un šāds solis būtu pretrunā ar mērķi to uzlabot līdz 2027.gadam.

2022.gada nogalē publicēts Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģijas plāns 2023.-2027. gadam. Vairāk nekā 1000 lappušu garajā plānā smalki aprakstīti nozarē nospraustie mērķi un prasības, kas jāievēro uz atbalstu pretendējošiem lauksaimniekiem. Zemnieki ir iesnieguši savus priekšlikumus plāna grozījumiem.

Zigmārs Kikāns
Zemkopības ministrija tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors
Tie ir izskatīti jau vienu reizi kopā ar nevalstiskajām organizācijām darba grupās. Šobrīd esam nonākuši jau tā teikt pie divām saraksta daļām – pie grozījumu priekšlikumiem, kurus mēs virzām tālākai izskatīšanai un daļa ir tādi priekšlikumi, kuri šī gada grozījumos netiek skatīti. Attiecīgi par tiem grozījumiem, kurus tad mēs tālāk skatīsim, sagatavosim konkrētus īstenošanas priekšlikumus, lai atkārtoti tuvāko divu nedēļu laikā varētu runāt ar nevalstiskajām organizācijām.

Jau kopš 2012.gada Latvijā ir noteikta prasība par obligātu aizsargjoslu 10 metru platumā pie ūdenstilpēm, kurā nedrīkst lietot mēslojumu. Mērķis ir samazināt tādu piesārņojošo vielu kā slāpekļa nokļūšanu ūdenī. “Zemnieku saeima” ierosinājusi šo prasību mīkstināt un pie grāvjiem atcelt vispār.

Maira Dzelzkalēja-Burmistre
“Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja vietniece
Nē, viņa nav tieši tagad aktualizēta. Tā ir jau ļoti, ļoti sen. Man liekas, ka pirmo reizi pat pirms mēs iestājāmies Eiropas Savienībā. Mēs vairākas reizes šo prasību esam lūguši pārskatīt. Vienubrīd tā jau tika Ministru kabinetā pat apstiprināta, bet Saeimai neizgāja cauri, tur sīkums pietrūka.

“Zemnieku saeimas” piedāvājums bijis mainīt aizsargjoslu pret buferjoslu. Šā brīža noteikumi paredz, ka 10 metru zonā pie ūdenstilpēm nedrīkst lietot mēslojumu vai augu aizsardzības līdzekļus, taču joslu drīkst izmantot audzēšanai. Buferjosla būtu krietni šaurāka un tajā drīkstētu izmantot mēslojumu. Jaunākajās prasībās Zemnieku saeima prasa atcelt buferjoslu ap grāvjiem.

Vides organizācijas brīdina, ka Latvijā ūdens kvalitāte ir ļoti zema. Ekoloģiski tīri esot vien trešdaļa no visiem ūdeņiem. Tas ir sliktāk nekā vidēji Eiropā. Aizsargjoslas samazināšana vai atcelšana situāciju tikai pasliktinātu.

Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena norāda: “Pēdējos trīs gadus, kad notika apaļā galda diskusijas ar visām iesaistītajām pusēm, lauksaimnieki daudzi bija pret šiem trīs metriem gar grāvjiem, tāpēc ka kopā tas saskaitās kā platības, kur viņi varētu izmantot minerālmēslus un iegūt papildus ražu. Tāpēc viņi nebija priecīgi, un tāpēc šobrīd nāk šis ieteikums atcelt šo prasību, bet ietekme uz ūdeņiem būtu diezgan būtiska.”

Diskusijās par grozījumiem lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā vismaz līdz šim vides organizācijas nav bijušas iesaistītas.

Zemkopības ministrijas tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns norāda: “Tāpēc, ka tie priekšlikumi ir iesniegti no lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām, bet jāsaka, ka arī vides organizācijas tiks iesaistītas. Tālākajā procesā noteikti. Ir tāda vides uzraudzības komiteja, kurā arī ir iesaistītas vides organizācijas, tā kā tuvākajā laikā, kad jau tiks sagatavoti priekšlikumi grozījumiem, tad tie tiks apspriesti arī ar vides organizācijām.”

Zemkopības ministrs Armands Krauze pauž: “Es arī uzskatu, ka šī lieta attiecībā uz joslu platumu ir jāpārrunā ne tikai mums Zemkopības ministrijas iekšienē, bet tas ir jautājums, kurš attiecas arī uz plašāku sabiedrību, tai skaitā arī uz dažādām vides organizācijām. [] Līdz ko mēs būsim izdiskutējuši ar lauksaimniekam, mēs arī nosūtīsim visām pārējām organizācijām, kuras ir iesaistītas uzraudzības komitejā, un viņi tiks iepazīstināti ar mūsu priekšlikumiem.”

“Zemnieku saeimas” pārstāve uzsver, ka prasības dēļ lauksaimnieki nedrīkst izmantot vairāk nekā deviņus tūkstošus hektāru zemes un noteikumus uzskata par nesamērīgiem, jo attiecas arī uz grāvjiem, kuros ūdenstece esot tikai sezonāla. Ministrijā apstiprināja, ka par šo priekšlikumu vēl diskutēs. Tur skeptiski skatās uz iespējām mainīt noteikumus par 10 metru joslu.

Zemkopības ministrijas tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns norāda: “Par buferjoslām vai aizsargjoslām gar novadgrāvjiem. Tas bija jautājums, kas bija diskutēts gan 2022., gan 2023. gadā. […] Pagājušā gadā bija priekšlikums no nevalstiskajām organizācijām samazināt šo novadgrāvju skaitu un attiecināt prasību tikai uz noteikta garuma novadgrāvjiem. Tas netika akceptēts no Eiropas Komisijas puses.”

Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre uzsver: “Jā, un Komisija prasīja pētījumu, pamatojumu. Tas pamatojums varētu būt, mēs par to esam daudz runājuši, veikt inventarizāciju mūsu meliorāciju sistēmu klasifikācijā un arī to pašu attiecībā uz 10 metriem. Mēs jau varam nacionāli sagrupēt divās vai trīs daļās šīs ūdensteces, un tad pateikt, ka šie noteikumi attiecas, piemēram, uz pirmās grupas ūdenstecēm un tas ir veids, kā vairākas Eiropas valstis ir ieviesušas šo te prasību.”

Ne “Zemnieku saeima”, ne ministrija nav vērtējusi, kā šīs prasības atvieglošana vai atcelšana varētu atsaukties uz vidi. Lai Eiropas Komisija apstiprinātu grozījumus, kas saistīti ar ekoloģisko prasību samazināšanu, ministrijai ir jāspēj pierādīt, ka tas nepasliktinās vides stāvokli.

VARAM kopā ar vairākām nevalstiskajām organizācijām Latvijā īsteno projektu par ūdens kvalitātes uzlabošanu. Mērķis ir līdz 2027.gadam nodrošināt 100% ekoloģisko tīrību Latvijas ūdeņos. Projektam ir 15 miljonu liels finansējums, no kā vairāk nekā puse nāk no Eiropas Savienības. Viens no tā partneriem ir arī Zemnieku Saeima.

Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena norāda: “Ar to, ko mēs šobrīd darām vai, pareizāk sakot, nedarām ar ūdeņiem, mēs noteikti šo mērķi nevarēsim sasniegt. Tāpēc tas ir diezgan traki, ja mēs atceļam kaut kādas vides prasības, kas mums varētu palīdzēt iet uz šo mērķi. […] Upes ir kā šie asinsvadi dabai principā. Tās piegādā barības vielas, nodrošina zivju migrāciju, attīrīšanas funkcijas, un beigās arī nodrošina to, ka pašiem lauksaimniecībā ir ūdens un ka mēs varam uzturēt šo nozari ar to, ka mums ir pietiekami ūdens un ka tas ir pietiekami tīrs un kvalitatīvs.”

Šobrīd nav zināms, kad plāna atjaunotā versija varētu būt gatava. Ministrija prognozē, ka ne ātrāk kā rudenī. Priekšlikumi sākumā jāizdiskutē vietējā līmenī, un tiem jāsaņem arī Eiropas Komisijas apstiprinājums.

Zemkopības ministrs norāda: “Mēs virzīsim tos, kuri, protams, atbilst esošajai likumdošanai, tas nozīmē, Eiropas Regulām. Jo, ja ir jāgroza kāda Eiropas pamatregula, tad mēs stratēģiskajā plānā nevaram iesniegt grozījumus, kas ir pretrunā ar regulu.”

Vaicāts, vai no Eiropas Savienības nevar būt kādas sankcijas par to, ka nav apstiprināta gala versija, ministrs norāda: “Nē, sankcijas nevar būt. Lai saprastu, šogad vēl nekāda pieteikšanās nav sākusies, vēl nekādas prasības zemniekiem nav jāizpilda, mēs esam brīdī, kad mēs gatavojamies jaunajai sezonai, un attiecīgi arī gatavojam grozījumus mūsu noteikumos, stratēģiskajā plānā. […] Šobrīd nekādus termiņus nokavējuši neesam. ”

Jau ilgstoši tiek uzraudzīts piesārņojuma līmenis Baltijas jūrā un ir noteikts, cik no lielajām upēm tajā drīkst ieplūst tādas vielas kā fosfors vai slāpeklis. Latvijā maksimālā robeža ilgstoši tiek pārsniegta.