Zviedru operdīva Līza Lārsone, diriģents Jānis Liepiņš un Sinfonietta Rīga Lielajā ģildē
Sestdien, 29. aprīlī, kamerorķestris Sinfonietta Rīga un diriģents Jānis Liepiņš uz Lielās ģildes skatuves aicinās vienu no spožākajām mūslaiku zviedru operbalsīm, soprānu Līzu Lārsoni (Lisa Larsson).
Leģendārās viešņas sniegumā dzirdēsim divus mākslinieces plašā repertuāra meistardarbus – vācu romantisma laikmeta komponista Fēliksa Mendelszona koncertāciju “Infelice” un zviedru komponista Rolfa Martinsona īpaši Lārsonei veltīto dziesmu ciklu “Garden of Devotion” ar Rabindranata Tagores dzeju. Līdzās šiem vokālajiem paraugiem koncertā skanēs arī franču impresionista Morisa Ravēla un argentīniešu komponista Alberto Hinasteras mūzika.
Mīlestība, kaisle, ilgu nopūtas un atmiņas par tuviem draugiem raksturo Sinfonietta Rīga aprīļa koncertprogrammu, kurā pie diriģenta pults stāsies sens orķestra draugs, Lielās Mūzikas balvas laureāts Jānis Liepiņš. Koncerta krāšņākā rota nešaubīgi solās būt leģendārā zviedru operbalss, soprāns Līza Lārsone, kuras skatuviskajā tēlā nolasāma gan ziemeļnieciska atturība, gan spilgts, gadiem slīpēts mākslinieciskais rokraksts. To novērtējis arī viņas tautietis, zviedru komponists Rolfs Martinons (Rolf Martinsson, 1956), kuru ar Lārsoni saista ilgstoša mākslinieciskā sadarbība.
Krāšņa orķestra krāsu palete caurvīs franču impresionista Morisa Ravēla (Maurice Ravel, 1875-1937) sapņaina miera apdvesto svītu “Kuperēna kapenes”, kas I pasaules kara gados tapusi kā darbs solo klavierēm un ko pats autors vēlāk pārlicis orķestra sastāvam.
Latviešu publikai mazāk zināms ir argentīniešu komponista Alberto Hinasteras (Alberto Ginastera, 1916-1983) vārds, kaut viņa muzikālais veikums šodien tiek pieskaitīts Amerikas 20. gs. klasikai. Autora “Koncertvariācijas” ir kā aizraujošais ceļvedis orķestra pasaulē, kurā ik katrs instruments atklāj vien sev raksturīgās krāsas un raksturu.
Spilgtiem radošiem notikumiem piesātināto mūziķes karjeru Līza Lārsone aizsākusi, apgūstot dievišķā instrumenta – flautas spēli. Un tomēr, studējot Bāzeles Mūzikas akadēmijā, viņa jau pilnā mērā pievēršas savu dabas doto vokālo dāvanu izkopšanai. Līzas Lārsones skatuviskā debija saistāma ar Cīrihes opernamu, kur viņa uzstājusies vairāku diriģentu, tostarp Nikolausa Arnonkūra un Franča Velzera-Mesta vadībā. Pēc debijas Milānas La Scala ar lomu Volfganga Amadeja Mocarta operā “Burvju flauta” maestro Rikardo Muti vadībā, Lārsone iemanto plašāku starptautisko atpazīstamību, jo īpaši kā izcila Mocarta darbu interpretētāja. Viņas vokālo meistarību klausītāji novērtējuši gan Bavārijas Valsts operā un Londonas Karaliskajā operā, gan Venēcijas Teatro La Fenice, Dānijas Karaliskajā operā, Montekarlo operā un Leipcigas operā, Lielajā Ženēvas teātrī, Zviedrijas Karaliskajā operā un Bāzeles teātrī, kā arī prominentākajos Eiropas festivālos – Zalcburgā, Lucernā, Glaindbornā un Eksanprovansā.
Muzikālā fleksibilitāte, vokālās iespējas un vēlme aizvien paplašināt sava repertuāra horizontu Lārsonei piešķir arī spilgtas koncertžanra mākslinieces ampluā. Auglīga sadarbība Lārsonei izveidojusies ar mūsdienu zviedru komponistu Rolfu Martinsonu. Dziedātājas un komponista radošajā tandēmā tapušas neskaitāmas koncertprogrammas, radio un televīzijas ētera formāta darbi un studijas ieraksti. Izdevniecībā Challenge Classics Lārsone kopā ar Nīderlandes kamerorķestri un diriģentu Gordanu Nikoliču ieskaņojusi Martinsona dziesmu ciklus “Garden of Devotion” un “To the Shadow of a Reality”, bet izdevniecībā BIS kopā ar Malmes simfonisko orķestri diriģenta Paula Megi vadībā ieskaņoti tādi komponista opusi kā “Ich denke Dein…” un “Into Eternity”.
Lārsone sadarbojusies ar tādiem atzītiem diriģentiem kā Klaudio Abado, seru Kolinu Deivisu, Danielu Hārdingu, Vasīliju Petrenko u.c. Viņa ir uzstājusies kopā ar vadošajiem pasaules orķestriem, tostarp Berlīnes filharmoniķiem, Minhenes filharmonisko orķestri un Frankfurtes Radio simfonisko orķestri, Vīnes simfonisko orķestri un Cīrihes Tonhalle orķestri, Francijas Radio filharmonisko orķestri, Tokijas NHK simfonisko orķestri un Melburnas simfonisko orķestri.
Lārsones iespaidīgās ieskaņojumu klāstā minami Riharda Štrausa “Četru pēdējo dziesmu” ieraksts Duglasa Boida vadībā, Gustava Mālera 8. simfonija Deivida Zinmena vadībā, Volfganga Amadeja Mocarta operu ieskaņojumi: “Dons Žuans” Daniela Hārdinga vadībā, “Mitridats, Pontas valdnieks” Ādama Fišera vadībā, “Scīpiona sapnis” Gotfrīda fon der Golca vadībā, kā arī Georga Frīdriha Hendeļa oratorija “Jefta” Deivida Stērna vadībā. Plašs Johana Sebastiana Baha kantāšu ieskaņojumu klāsts tapis sadarbībā ar seru Džonu Eliotu Gārdineru un Tonu Kopmanu.
Biļetes uz koncertu pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv.