Šuplinska grauj valsts aizsardzības jaunos pamatus

Latvijas valsts aizsardzība tiek balstīta brīvprātības principā, bet ir izšķiroši svarīgi mērķtiecīgi virzīt pilsoņus uz šo brīvprātīgo izvēli. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska piepeši vērsusies pret visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas svarīgāko sadaļu – darbu ar jauniešiem.

Ilga Šuplinska pārstāv Jauno konservatīvo partiju. Līdz šim viņu aizsardzības pamatu mācīšana Latvijas jaunajiem pilsoņiem pilnīgi neinteresēja. Šo jomu attīsta Aizsardzības ministrija valsts visaptverošās aizsardzības koncepcijas ietvaros. Tāpēc Izglītības ministrijas pēkšņā iejaukšanās nākusi kā pārsteigums, tā būtībā sagrauj vairāku gadu darbu un apdraud valsts aizsardzības sistēmas pilnvērtīgu funkcionēšanu nākotnē, jo vienkārši nebūs to jauno cilvēku, kurus interesēs brīvprātīga iesaiste valsts aizsardzībā. Un vienlaikus nebūs arī nekāda alternatīva piespiedu mehānisma.

Ieroču vietā mezgliņu siešana

Ir divi ceļi, kā gatavot rezerves kara gadījumam. Obligātais militārais dienests un brīvprātības princips, ko izvēlējušies Latvijas aizsardzības politikas īstenotāji, – algots profesionālais dienests, Zemessardze un trešā sadaļa, kas tiek veidota faktiski no jauna, – obligāta militārā sagatavošana visiem jauniešiem visās skolās. Ar domu, ka daļa no viņiem aizrausies ar militārismu un aizies strādāt armijā. Bet – ja neaizies, tad vismaz skolā būs apguvuši karošanas pamatus un zinās, pa kuru galu šautenei lode izlido. Ir daudz skeptiķu, kas uzskata, ka šis koncepts nestrādās vai strādās par vēlu. Tomēr pašreiz tas ir Latvijas aizsardzības pamats. Veids, kā maigi piespiest jauniešus iesaistīties. To sagraut, vietā neko neliekot, būtu bīstama bezatbildība. Taču atbilstoši izglītības ministres Šuplinskas iecerei, ja Latvijā, nedod, dievs, izveidosies tāda situācija kā Ukrainā vai nedaudz senāk Gruzijā, zemi nāksies aizstāvēt cilvēkiem, kas kaujas iemaņu un ieroču vietā būs apguvuši mezgliņu siešanu un publisko runu.

NVO mēģina piezīsties

Kājas šim destruktīvajam plānam aug nevalstiskajā sektorā, kas vēlas piezīsties aizsardzības budžetam. Šo vēlmi lobēt uzņēmusies Jaunā konservatīvā partija izglītības ministres Šuplinskas personā. Skaidrojumu par saviem apsvērumiem viņa “Neatkarīgajai Avīzei” gan atteica. Kā pavēstīja viņas padomniece: “Šis jautājums patlaban vēl tiek apspriests un komentārs varētu būt ne ātrāk kā piektdien.”

Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likums sākotnēji ir sagatavots Aizsardzības ministrijā, apstiprināts valdībā un tagad tiek virzīts Saeimā uz otro lasījumu. Jau ar citu nosaukumu ‒ “Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā”. Zaļā gaisma jau ir saņemta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Svarīgākais likumprojektā ir 4. panta pirmais teikums: “Valsts aizsardzības mācības satura apguve vidējās izglītības pakāpē ir obligāta.” Un tieši šo pantu Izglītības un zinātnes ministrija pieprasa svītrot.

Aizsardzības vietā rasols

Pagājušajā nedēļā likumprojekts tika skatīts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Uz sēdi tika atsūtīts ministres Šuplinskas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš ar dažādiem destruktīviem priekšlikumiem un jaunatnes organizāciju kritiskiem atzinumiem par likumprojektu. Līdztekus aizsardzības mācības padarīšanai par brīvprātīgu pasākumu

ministre likumprojektā pieprasa iestrādāt arī citas kaitnieciskas idejas – paredzēt, ka aizsardzības mācība paliek par interešu izglītību, kuras apguvi īsteno jaunatnes organizācijas. Lai jaunietim ir izvēle – pavadīt brīvo laiku mālu podnieka darbnīcā, pantomīmas pulciņā vai aizsardzības mācībā, kurā NETIEK mācīta karošana. Tas ir ļoti būtiski. Aizsardzības ministrijas koncepts primāri paredz bērnam un jaunietim “apgūt viņa vecumam atbilstošas zināšanas, prasmes un iemaņas valsts aizsardzībā”. Savukārt Šuplinska piedāvā akcentu no aizsardzības pārlikt uz visdažādāko zināšanu un nodarbju rasolu: “Darbošanās Jaunsardzē, valsts aizsardzības mācības vai šajā likumā noteiktās neformālās izglītības programmas jauniešiem apguve ir virzīta uz pilsoniskās apziņas un patriotisma attīstīšanu, veselīga dzīvesveida popularizēšanu un fiziskās sagatavotības uzlabošanu un uzturēšanu, līderības attīstīšanu, kā arī dzīvē un valsts aizsardzībā izmantojamu iemaņu apguvi.” Šo formulējumu ministrijai priekšā gandrīz vārds vārdā uzrakstījusi Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija.

NVO bloķē militāro saturu

Tas tiesa, skautu mezglu siešanas māka, ugunskura iekuršana, brūču apkopšana, orientēšanās apvidū, dziedāšana – moža gara uzturēšanai ir ārkārtīgi noderīgs izdzīvošanas prasmju kopums. Taču tam nav tiešas saistības ar militārajām prasmēm, kas nepieciešamas kara apstākļos. Un valsts aizsardzībai primāri ir nepieciešami karavīri. Atbalsta personāls ir otršķirīgs.

Taču jaunatnes organizācijas, kas šobrīd aktīvi lobē savu iesaisti bērnu un jauniešu izglītošanā valsts aizsardzībā, ne tikai nepiedāvā militāro prasmju mācīšanu, bet tieši pretēji – cenšas šo saturu vispār izņemt no programmas.

Skauti pieprasa saglabāt brīvprātīgumu, jo militāru struktūru virzītas iniciatīvas “kropļo sabiedrības izpratni par brīvprātīgo darbu, brīvprātīgām kustībām un brīvprātīgas biedrošanās būtību”. Atbalstu Izglītības ministrijai sniegusi arī cita jaunatnes organizācija – biedrība “Latvijas mazpulki”: “Ir absolūti nepieņemami, ka demokrātiskā sabiedrībā obligāta ir ieroču apmācība un lauka kaujas iemaņas, un tas ir obligāts mācību priekšmets, kuru īsteno militāras struktūras pārstāvji. Nav pieņemami, ka ieroču apmācība un lauka kaujas iemaņas sasniedz vairāk nekā 104 mācību stundas, bet pilsoniskās līdzdalības tēmām (piem., normatīvie akti, līderība un publiskā runa) tiek veltītas vien 19 mācību stundas.”

Viņiem galvenā ir nauda

Arī Latvijas Pilsoniskā alianse, kas sevi dēvē par lielāko jumta organizāciju nevalstiskā sektora interešu aizstāvībā, ir sniegusi kritisku atzinumu par topošo likumprojektu, un rosina “nostiprināt nevalstisko organizāciju lomu izglītošanas procesā valsts aizsardzības mācības ietvaros – jauniešos attīstīt pilsonisko apziņu, līderību un patriotismu”. Bet pavisam tieši patieso iejaukšanās mērķi paskaidro Latvijas Jaunatnes padome: “Bez pietiekama bāzes finansējuma jaunatnes NVO sektora darbs nav ilgtspējīgs.” Visām šīm biedrībām savu mērķu īstenošanai nepieciešama nauda. Arī no ārzemēm Latvijā ienākušajai skautu kustībai. Starp citu, tieši šobrīd Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija ir izveidojusi finanšu piesaistes darba grupu, “kas strādā pie veiksmīgas finanšu piesaistes un stratēģijas izveides organizācijai”. Acīmredzot tā arī palīdzējusi izglītības ministrei Šuplinskai ieraudzīt viņas aprūpējamo biedrību barošanai nepieciešamo naudu aizsardzības budžetā.

Kurš šaus uz ienaidnieku?

Valsts aizsardzības mācībai atvēlētā naudas summa ir patiešām liela – proporcionāla nozīmībai, kādu sabiedrības militārajai izglītošanai piešķir Aizsardzības ministrija. Šogad tie ir 818 tūkstoši. Brīvprātīgi programma tiek apgūta 51 Latvijas skolā, un vēl 40 skolas pieteikušās pievienoties nākamgad. No 2024. gada, kad valsts aizsardzības mācība kļūtu obligāta, kopējās izmaksas sasniegtu 7,2 miljonus eiro. Nauda vajadzīga materiāltehnisko līdzekļu iegādei, mācību nodrošinājumam un personāla atalgojumam. Saskaņā ar sākotnējo koncepciju mācīt jaunajiem cilvēkiem karot drīkstēs tikai kvalificēti instruktori – karavīri, zemessargi, rezerves karavīri. Taču, ja karošana saskaņā ar Šuplinskas un viņas NVO sektora pasūtījumu no likuma tiks izņemta laukā, tad patiešām pietiks ar “brīvprātīgu jaunatnes darbinieku – neformālās izglītības apmācītāju/treneri”, kā to piedāvā skauti. Izglītības un zinātnes ministrija tikai mazliet vairāk izvērsusi prasības šiem bērnu brīvā laika organizatoriem – jābūt vidējai izglītībai, zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā, pabeigtiem pedagoģijas kursiem un apgūtai jaunatnes organizācijas neformālās izglītības programmai. Un tam visam vairs nebūs nekādas saistības ar valsts aizsardzības plāniem un mērķi sagatavot pēc iespējas lielāku pilsoņu skaitu, kas būtu spējīgs nogalināt ienaidnieku. Jo tieši ar to nodarbojas karā.

Grūti iedomāties, kā izskatīties kompromiss starp Aizsardzības un Izglītības un zinātnes ministriju, bet tāda panākšanai Saeimas komisija atvēlējusi četras nedēļas. Uz spēles ir Latvijas valsts drošība.

Foto: F64

Komentāri