Centralizācija kā glābiņš!

Nils Ušakovs, SDP «Saskaņa» Domes priekšsēdētājs, Sociālistu un demokrātu grupa, Eiropas Parlamenta deputāts:

Mums vajag vairāk Eiropas!

Pelt Eiropas Savienību ir modē. Pirms krīzes eiroskeptiķi pēla ES par to, ka Brisele pārmērīgi iejaucas dalībvalstu iekšējās lietās – ar regulēšanu un centralizāciju. Savukārt tad, kad sākās epidēmija un tai sekojošā ekonomiskā krīze, Eiropas Savienību sāka kritizēt par pilnīgi pretējo. Par to, ka Brisele nenodarbojas ar centralizētu cīņu pret koronavīrusu. Par to, ka Brisele nevarēja apturēt iekšējo robežu slēgšanu.

Es patiesi uzskatu, ka Latvijai un tās tautai vispareizākā izvēle ir − vairāk Eiropas, lielāka centralizācija Eiropas Savienības iekšienē! Vienlaikus ir ļoti svarīgs kāds nosacījums – lielākai centralizācijai Eiropā jāattiecas uz tādām jomām kā sociālā politika un sociālie standarti, darba ņēmēju tiesību aizsardzība, vides aizsardzība, likuma vara, kultūras un valodu daudzveidības aizsardzība, ieskaitot nacionālo minoritāšu tiesības. Par vienotiem sociālajiem standartiem, par vienotu pieeju darba ņēmēju tiesībām Eiropas Parlamentā vienmēr visaktīvāk ir iestājušies sociālisti un demokrāti. Tieši mūsu frakcija patlaban aicina, lai Eiropā tiktu ieviesta vienota pieeja minimālajai darba samaksai. Bija svarīgi, ka krīzes laikā mēs visi bieži sacījām pateicības vārdus, piemēram, lielveikalu darbiniekiem.

Par viņu darbu krīzes laikā, kad viņi strādāja, vārda tiešā nozīmē riskējot vismaz ar savu veselību. Tomēr vēl svarīgāk valdošajiem politiķiem būtu saprast, ka bez tiem pašiem pārdevējiem un pārdevējām, ja viņi izlemtu neriskēt ar savu veselību un arī paliktu mājās, mums visiem vienkārši nebūtu ko ēst. Ir nepieciešams ne tikai pateikt «paldies». Vissvarīgākais ir visas Eiropas līmenī panākt vienādi augstus darba aizsardzības standartus tiem, kuri strādā maz atalgotu darbu. Ieskaitot arī prasību par minimālo algu. Vēl viens piemērs. Tikai epidēmijas laikā vairums eiropiešu atklāja, ka Eiropas Savienība neregulē veselības jautājumus. Un izrādījās, ka vislielāko kaitējumu kopš Otrā pasaules kara Eiropas ekonomikai un sociālajai stabilitātei ir nodarījis tieši vīruss.

Veselības jautājumos mums ir vajadzīgs daudz vairāk Eiropas. Tagad tas ir acīmredzams visiem. Un tieši eiropiešu kreisie spēki patlaban runā par nosacītu Eiropas veselības savienības izveidi.

Mums visiem kopā Eiropā drīz būs jāpieņem vēl viens vēsturisks lēmums − vai Eiropas Savienība tālāk ies pa lielākas centralizācijas un federalizācijas ceļu. Latvijas interesēs ir cīnīties ar visiem spēkiem, lai tas notiktu. Un − lai šī centralizācija notiktu to pašu kopējo Eiropas sociālo standartu ieviešanas dēļ.
Starp citu, sociāldemokrātiskā partija «Saskaņa» kopā ar kolēģiem no politiskās sociālistu un demokrātu grupas Eiropas Parlamentā ir aizsākusi atklātu diskusiju ciklu par Latvijas un Eiropas nākotni pēc krīzes. Diskusijas notiek tiešraidē kanālos «Facebook» un «YouTube».

Eiropas Savienības nostiprināšana ir Latvijas interesēs

Jānis Urbanovičs, SDP «Saskaņa» valdes priekšsēdētājs, SDP «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētājs:

Nav daudz scenāriju, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Visreālākais un loģiski saprotamākais ir – forsēta, visaptveroša integrācija, veicot Eiropas Savienības federalizāciju.

Pēc Eiropas standartu pieņemšanas attiecībā uz gurķu lielumu un roku mazgājamo izlietņu skaitu skolās Latvijai bez kompromisiem vajadzētu arī pieņemt sabiedriskās un ekonomiskās dzīves standartus un noteikumus. To mēs pagaidām vēl neesam izdarījuši, netiekam galā; diemžēl mūs ir jāpiespiež to izdarīt. ES centralizācijas un federalizācijas pastiprināšana, kas būtu saistīta ar to, ka Rīga Briselei nodotu dažas svarīgas pilnvaras, ir pats vienkāršākais, īsākais un evolucionārākais (ar nozīmi «bez asinīm») veids, kā to izdarīt.

Likumsakarīgi rodas jautājums: kāpēc mēs paši nevaram tikt galā ar savām problēmām? Pieņemamā laika sprīdī, vienas paaudzes laikā? Es tam redzu vismaz trīs iemeslus: vēsturiskās pieredzes trūkums, nacionālais egoisms un draugu būšana. Mūsu valstiskuma neilgā un saraustītā vēsture vēl nav ļāvusi pilnā mērā attīstīt spēju saskatīt vēstures perspektīvas, tāpēc lēmumi bieži tiek pieņemti steigā − lai vienkārši «aizbāztu caurumus».

Tāpat nacionālais egoisms liedz Latvijai pieņemt Eiropas praksi, pieredzi un, piedodiet, vērtības. Vārdos mēs visi to, protams, esam pieņēmuši, bet dzīvē izmantojam principu «tā mēs spēlēsim, bet tā – nespēlēsim», nesaprotot, ka šīs vērtības un noteikumi darbojas nevis atsevišķi, bet, kā saka fiziķi, «ansamblī».

Runājot par draugu būšanu, šeit, protams, nozīme ir tam, ka valsts nav liela. Tomēr vēl lielāka nozīme ir uzkrātajai pagātnes pieredzei, kad dažādi apstākļi un grūti laiki, no vienas puses, iemācīja mums savstarpēji izlīdzēties, atbalstīt citam citu, bet, no otras puses, visu atrisināt, labprātīgi vienojoties, «pašu starpā» un, kā saka krievi: neklāstot savas nebūšanas ārpus mājas.

Ir lietas, kuras mēs protam veikt labi: vadīt saimniecību, rūpēties par ģimeni un tuviniekiem, uzturēt kārtību sētā un apkārtnē, neslikti organizēt savu komūnu, ievērot instrukcijas un priekšrakstus. Tomēr šis tas mums pagaidām izdodas slikti. Mēs neprotam apdomīgi skatīties uz priekšu un paredzēt nākotni, atmetot personiskās intereses un savtīgumu, mēs neprotam uzmanīgi uzklausīt citādu viedokli, mēs neprotam uzticēties un piedot. Un tas mums šimbrīžam traucē. Būdams vēsturisks optimists, esmu pārliecināts, ka laika gaitā mēs ar to tiksim galā un visus šos trūkumus novērsīsim. Tomēr pagaidām mums ir vajadzīga palīdzība.

Galvenais tuvāka laika uzdevums ir − restartēt valsts iekšējās attīstības dzinējspēku, atdodot Latvijas tautai cerības (iekšējais uzdevums) un uzticību savai zemei pasaulē ap mums (ārējais uzdevums). To izdarīt mēs varam, vēl pamatīgāk un stiprāk iesaistoties Eiropas ģimenē. Tāpēc es atzinīgi vērtēju gaidāmo jauno Eiropas Savienības stiprināšanas un centralizācijas posmu − Latvijai tas nāks par labu.


Publikāciju apmaksā Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (EPSDPAD).

Publicitātes materiāls

Komentāri