10% Covid-19 iegūti veselības aprūpes iestādēs

Desmit procenti inficēšanās gadījumu ar Covid-19 konstatēti veselības aprūpes iestādēs, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Arvien vairāk jaunu inficēšanās gadījumu epidemiologi konstatē mediķu vidū, kuri inficējušies no pacientiem un no saviem kolēģiem. Vēl viena riska grupa ir patversmju klienti, kuri vēl pirms Covid-19 pozitīvām analīzēm nonākuši slimnīcā. «Tas nozīmē, ka arvien lielāka nozīme jāpievērš drošības pasākumiem, ārstējot pacientus ar elpceļu saslimšanas simptomiem, kā arī pacientus no riska grupām,» saka Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.

Pierādījums tam, ka ārkārtas situācijā ieviestie drošības pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai darbojas, ir sezonālo vīrusa infekciju slimību būtisks samazinājums. Katru gadu pavasarī aktivizējas dažādas vīrusa infekcijas, taču šogad ir zīmīgs izņēmums – tik zems vīrusu saslimšanu līmenis Latvijā nav bijis. J. Perevoščikovs to izskaidro ar ieviestajiem drošības pasākumiem, piemēram, pārtrauktās mācības skolās, kur parasti visstraujāk un ātrāk izplatās vīrusa infekcijas.

Vērtējot iespējamo pandēmijas attīstību, epidemiologs norāda, ka pašlaik nav nekādu indikatoru, ka kāda valsts tuvotos epidēmijas beigām. «Man šķiet, ka pat Ķīnā par to vēl nerunā,» saka J. Perevoščikovs. «Runājot par to, cik plaša būs infekcijas izplatība, mēs redzam, ka kopumā Eiropas Savienībā aizvadītājā nedēļā ir zināma stabilizācija. Pirms tam bija straujš Covid-19 saslimstības pacēlums, bet pēdējās dienās jauno gadījumu ir mazāk un varam secināt, ka situācija stabilizējas. Latvijas rādītāji neliecina, ka mums būtu strauja vīrusa izplatība, tā ir mērena, ja salīdzina, piemēram, ar Vāciju, tomēr mums nevajadzētu zaudēt modrību, jo tie drošības pasākumi, kas mums ir, dod rezultātu. To mēs redzam, apskatot citu tā saukto pavasara vīrusa infekciju saslimstības rādītājus. Latvijā nekad nav bijusi tik zema saslimstība ar šīm slimībām, un tas ir tāpēc, ka skolās neviens nepulcējas, cilvēki ievēro izolāciju. Vietās, kurās pašlaik konstatējam vīrusa izplatību (epidemioloģijā tās sauc par perēkļiem), – patversmēs ir lielāka cilvēku koncentrācija, un tur nav iespējama tāda pašizolācija kā sabiedrībā. Vienīgais ceļš, kā sociālās un veselības aprūpes iestādēs apturēt infekcijas izplatību, ir individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana un dezinfekcija. Pašlaik nevar pateikt, kad epidēmija beigsies, neviens to nevar pateikt. Viens no rādītājiem, protams, būs saslimušo skaita kritums, taču jāņem vērā, ka ar Covid-19 esam konstatējuši, ka lielākajai daļai pacientu vispār nav nekādu simptomu. Piemēram, pārbaudot patversmes Zilais krusts iemītniekus, 80 līdz 90 procentiem Covid-19 pacientu nebija nekādu simptomu, bet viņi izdala šo vīrusu. Un vēl izmeklējumi liecina, ka pacientiem pat pēc 20 dienām organismā ir šis vīruss.» Tāpēc arī izveseļojušos skaits neaug, jo pacienti faktiski ir veseli, bet Covid-19 pacienta organismu nav atstājis.

Aizvadītajā nedēļā Latvijā reģistrēti divi pirmie nāves gadījumi pacientiem, kuriem bija konstatēts Covid-19. Viena no mirušajām pacientēm (99 gadus veca kundze), visticamāk, inficējās no kāda sava ārzemēs bijuša radinieka. Rīgas Austrumu slimnīcas valdes loceklis Aleksejs Višņakovs norādīja, ka pacientes nāves iemesls neesot saistīts ar Covid-19, jo viņai bija vairākas hroniskas saslimšanas. Sociālajos tīklos raisījusies diskusija, kāpēc jārunā par pacientu ar Covid-19 nāves iemesliem, taču tas ir būtiski no medicīniskā skatpunkta – kā vīruss ietekmē cilvēka organismu. Ārsts A. Višņakovs sacīja, ka nāves cēlonis tiks noskaidrots pēcnāves izmeklēšanā, tomēr pareizi būtu teikt, ka «pacients miris nevis no Covid-19, bet ar Covid-19». Otrs mirušais ir patversmes iemītnieks, kuram arī bija hroniskas saslimšanas. J. Perevoščikovs skaidroja, ka epidemiologi konsultēsies ar Pasaules veselības organizācijas ekspertiem: vīruss varētu nebūt vainojams nāvē, bet «mēs zinām, ka vīrusi var provocēt hronisku saslimšanu aktivizēšanos». Piemēram, tā notiek gripas gadījumā.

«Spriežot pēc vīrusa izplatības dinamikas, nenovērojam strauju saslimstības pieaugumu, pozitīvu paraugu īpatsvars ir 2-3 procenti, infekcija izplatās lēni, tomēr novērojam jaunas tendences – epidēmijas sākumā runājām par ievestiem gadījumiem, kad inficējās ģimenes locekļi, darba biedri, bet tagad katru dienu jauni gadījumi mediķu vidū,» norāda epidemiologs. «Vajadzētu ieviest stingrākus pasākumus ārstniecības iestādēs un ar katru pacientu strādāt ļoti uzmanīgi. Pašlaik ir trīs riska iestādes – patversmes, slimnīcas un sociālās aprūpes centri.

Komentāri

cumshots vines.https://www.yoloxxx.com/

www.yaratik.pro