In memoriam Džemma Skulme (1925–2019)

Aizvadītās nedēļas nogalē, 9. novembrī, mūžībā aizgājusi latviešu gleznotāja, sabiedriskā un politiskā darbiniece Džemma Skulme. Savā pēdējā intervijā Neatkarīgajai (28.12.2017) Džemma Skulme teica: «Dievs prasa, lai tu būtu sagatavojies, lai būtu gatavs. (..) Cilvēks jau nevar paredzēt, kas notiks. Nekad jau neko nevar paredzēt. Ir jau skaidrs – pasaulē vienmēr kaut kas brūk, kaut kas rodas no jauna.»

Džemma Skulme dzimusi ievērojamā latviešu mākslinieku ģimenē – gleznotāja Oto Skulmes un tēlnieces Martas Skulmes ģimenē. Glezniecību apguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā (1949) un Repina mākslas institūtā (1955). Strādājusi par dekoratoru palīgu Dailes un Valsts Leļļu teātrī. Gleznotāja Džemma Skulme savos darbos nereti alegoriski attēlojusi pagātni un tagadni, runājusi par savu un tautas likteni, izcelsmi un pēctecību. Mākslinieces darbiem raksturīga monumentalitāte un vērienīgums saturā un formā.

Izstādēs piedalījusies kopš 1949. gada. Personālizstādes notikušas Latvijā, Milānā, Viļņā, Kalē, Kijevā, vairākās galerijās Vācijā, Austrijā, Kanādā, ASV. Džemmas Skulmes darbi atrodas Latvijas Valsts mākslas muzeja, Zimmerly Mākslas muzeja (ASV) un Tretjakova galerijas (Krievija) kolekcijās, arī daudzu privātpersonu privātkolekcijās.

Džemma Skulme bijusi aktīva sabiedriskā darbiniece – Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāja (1977-1982) un priekšsēdētāja (1982-1992). Jau padomju laikā iesaistījusies politikā – bijusi LPSR Augstākās padomes deputāte, bet Atmodas laikā iesaistījusies Latvijas Tautas frontes (LTF) izveidē (1988) un LTF pārstāvējusi arī PSRS Tautas deputātu kongresā (1988). Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas politikā nav darbojusies, tomēr 1998. gadā Džemma Skulme bija Andra Šķēles veidotās Tautas partijas dibināšanas manifesta parakstītāja.

Saņēmusi Latvijas PSR Tautas mākslinieka nosaukumu (1976), PSRS Valsts prēmiju (1984), Triju Zvaigžņu ordeni (1995), Latvijas Republikas Ministru kabineta balvu (2009), saņēmusi Autortiesību bezgalības balvu 2017. gadā (par personālizstādes Krāsas garša darbu demonstrēšanu televīzijā), Purvīša balvu par mūža ieguldījumu (2019).

Intervijā Neatkarīgajai (28.12.2017) Džemma Skulme, atbildot uz jautājumu, ja viņai pašai par sevi būtu iespēja atstāt ierakstu mākslas vēsturē par savu devumu latviešu mākslā, kāds tas būtu, māksliniece teica: «Vienmēr esmu bijusi uz meklējumiem, uz mainību. Tā kā drusku patosa cilvēks es esmu bijusi, jo man patīk atrasties patosa vilnī. Protams, es apzinos negatīvo, kas piemīt patosa gājieniem, bet latviešiem ir raksturīgi patosa viļņi, viņiem vajag tā mazliet rainiski, bet, no otras puses – es esmu meklētāja. Par mainību es esmu.»

Neatkarīgās redakcija
Foto: F64

Komentāri