48 Saeimas deputāti ar savu balsojumu skaļi paziņo, ka tiem ir vienaldzīgas Latvijas katoļu intereses
F64
Pagājušajā nedēļā Saeima lēma virzīt tālāk likumprojektu, kas nosaka, ka Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesības ir nododamas Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam. Par to balsoja 48 Saeimas deputāti, pilnībā ignorējot ne tikai baznīcas vēsturiskos faktus, bet arī Romas katoļu ieinteresētību dievnama nākotnē.
Vēstulē Saeimai, kuru parakstījuši Liepājas bīskaps un Latvijas Bīskapu konferences prezidents Viktors Stulpins, Jelgavas bīskaps un Latvijas Bīskapu konferences vice-prezidents Edvards Pavlovskis, Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Rēzeknes-Aglonas bīskaps Jānis Bulis un Rīgas palīgbīskaps Andris Kravalis, pausts, ka viņi vēlas atjaunot savu uzticību kalpošanā Kunga Jēzus Kristus evaņģēlija mācībai, kas ietver sevī arī labu ekumenisko attiecību veicināšanu ar citām Latvijā esošajām kristīgajām konfesijām.
“Jautājums par Rīgas Svētā Pētera baznīcu ir aktualizējies un šobrīd Saeimā tiek apspriests jauns likumprojekts. Šajā sakarā mēs patiesības un cieņas garā pret visām iesaistītajām pusēm vēlamies paust mūsu kopīgo nostāju šajā jautājumā. Romas katoļu Baznīcas Latvijas Bīskapu konference vēlas uzsvērt, ka jebkuram risinājumam Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesību jautājumā jānodrošina un jāveicina baznīcas primārā mērķa īstenošanu – būt par reliģiskā kulta vietu ar šo dievnamu saistītajām kristīgajām konfesijām,” pausts vēstulē.
Tāpat, cienot patiesību, viņi lūguši pienācīgi atzīt un novērtēt baznīcas vēsturiskos faktus. Konkrēti to, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca sākotnēji tika izveidota un uzcelta kā Romas katoļu baznīca 1209. gadā un tāda tā palika līdz brīdim, kad 1524. gadā kļuva par Evaņģēliski luteriskās Baznīcas dievnamu.
Deputāti ne tikai noraidīja vairākus priekšlikumus, tostarp opozīcijā esošā Igora Pimenova (“Saskaņa”) ierosinājumu likumprojektu nodot atpakaļ izskatīšanai atbildīgajā komisijā, lai iegūtu dokumentus, kas liecinātu, ka iespējamajam īpašniekam būs finansiāli pa spēkam uzturēt un attīstīt baznīcu, bet pilnībā ignorēja arī katoļu intereses.
Lai arī Romas katoļu baznīcas bīskapi vēlas, lai Sv.Pētera baznīcā ar reliģisko darbību var nodarboties gan katoļi, gan luterāņi, un Svētā Pētera baznīca kļūtu par kopīgu lūgšanu vietu un arvien izteiksmīgāku kristiešu vienotības un ekumenisma zīmi, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens šo faktu ignorējis, tāpat kā pārējie 47 Saeimas deputāti, kas balsoja par Pētera baznīcas nodošanu LELB un Vācu draudzes nodibinājumam.
Vai tiešām var būt tā, ka dievnama svarīgākā funkcija Pēterbaznīcas īpašumtiesību kontekstā aizmirsta pavisam?
