Ģenerālprokurors: Bordāns apzināti sagroza faktus
Par tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) centieniem panākt ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbrīvošanu, «mantinieku gatavošanu», nepieciešamību kaut ko mainīt pastāvošajā kārtībā, prokuratūras darbā un rezultativitātē Neatkarīgās intervija ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru.
Neatkarīgā: – Augstākās tiesas (AT) plēnums nesaskatīja pamatu jūsu atlaišanai atšķirībā no tieslietu ministra, kurš uzskatīja, ka neatbilstat nevainojamas reputācijas prasībai, esat rīkojies prettiesiski un nolaidīgi. Pārbaudi dēvējāt par politiski motivētu. Kur te redzat politiku, kādi ir šie politiskie apsvērumi?
Ēriks Kalnmeiers: – 17. maijā Bordāna kungs izplatīja medijiem paziņojumu, kurā bija ietverti dažādi pārmetumi man, un aicināja Ministru kabinetu (MK) vērtēt manu atbilstību amatam. Šāda kārtība Prokuratūras likumā nav paredzēta, un MK iesniegtajā ziņojumā no 18 lapām sešas bija veltītas divu vēl nepabeigtu kriminālprocesu iztirzāšanai – tā ir tiesā esošā Jura Juraša apsūdzība un KPV LV un tās vadītāja Ata Zakatistova lieta. Kur tad vēl klajāki politiski motīvi, kā rosināt ģenerālprokurora atlaišanu tādēļ, ka pie kriminālatbildības ir saukti koalīcijas pārstāvji? Turklāt politiskas iejaukšanās draudus prokuratūras darbā ir saskatījusi arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), kuras Darba grupa korupcijas jautājumos publiskā paziņojumā paudusi, ka valdības vairākkārtēja un atklāta ģenerālprokurora kritika «var radīt politisku iejaukšanos Ģenerālprokuratūras darbībā».
– Jūs nevar kritizēt?
– Var, bet ir jānošķir, kāda mērķa labad tas tiek darīts. 44 valstu eksperti šo pārbaudi uzskata par politisku!
– Redzat to drīzāk kā atriebību vai vēlmi kaut kā ietekmēt minēto lietu tiesas procesu?
– Gan, gan. Viens uzdevums ir atriebties man, otrs radīt spiedienu gan uz prokuroru, gan tiesu. JKP arī sociālajos tīklos izplatīja mājienus prokuroram, ka viņam par Juraša lietu būs jāatbild. Tā ir klaja ietekmēšana!
– Jūs tā var ietekmēt? Arī OECD ziņojumā minēts, ka šī pārbaude kopā ar pierādījumiem par ««valsts nozagšanu» rada bažas par izmeklēšanas un prokuratūras neatkarību Latvijā». Ir bijis spiediens uz izmeklēšanu, prokuratūras darbu, konkrētām lietām, ir pamats satraukties par izmeklēšanas objektivitāti?
– Līdz šim klaja spiediena nebija, bet šos varētu raksturot kā pirmos skaļākos gadījumus, kad atklāti valdībai tieslietu ministrs norāda, ka viņš nepiekrīt tam, kā notiek konkrētā kriminālprocesa virzība! Tā nedrīkst darīt! Tāpēc ir likumā noteikta kārtība, kā šie procesi notiek, kas drīkst pārsūdzēt procesa virzītāja lēmumus, kurš par ko ir atbildīgs, turklāt eksistē tiesa, kura izlemj, vai persona ir vainīga, vai nav. Kā lai rīkojas tiesnesis, rajona un apgabalu tiesu tiesneši, kuri ir disciplināri pakļauti tieslietu ministram, ja ministrs paziņo, ka viss ir safabricēts? Ar to ministrs jau ir netieši veicis tiesneša ietekmēšanu, kurš lietu izskatīja.
– Laika gaitā intervējot dažādus tieslietu ministrus, jautāti par lietām, kuras ne tikai ir procesā, bet kuras varētu vēl tikai tikt ierosinātas, viņi atteikušies vispār kaut ko komentēt, lai tas netiktu traktēts kā spiediens uz tiesu. Kāpēc šajā gadījumā uz to tiek pievērtas acis?
– Tas jau nav vienīgais gadījums! Arī attiecībā par Latvijas Universitātes rektoru Bordāns valdības sēdē paziņoja, ka nevienā tiesas instancē Indriķa Muižnieka prasība netiks apmierināta. Kā tieslietu ministrs var komentēt vēl nenotikušu vai spēkā neesošu tiesas nolēmumu! Patīk vai nepatīk, bet nedrīkst amatpersonas komentēt lietas, kuras atrodas procesā!
– Arī pēc tiesas nolēmuma bija ministru komentāri, ka tiesa nav mēģinājusi saprast rektora ievēlēšanas procedūru, liekot saprast, ka tiesa ir vai nu nekompetenta, vai neobjektīva. Šādi tiek degradēta tiesa vai paši ministri, valdība?
– Abi. Bez jebkāda pamatojuma sakot, ka tiesa ir lēmusi nepareizi, tiek mazināta sabiedrības uzticēšanās tiesai. Ja tiesa būs pieļāvusi kādu kļūdu, to izlems augstākas instances tiesa, un tad tas kļūs zināms. Bet, ja valsts amatpersonas vēl pirms procesa sāk komentēt, ka izlemts nepareizi, it īpaši, ja to dara amatpersona, kurai ir tiesības uzsākt disciplinārlietas pret tiesnešiem, tad šāda rīcība nav atbalstāma.
– Vai, spriežot pēc JKP deputātes Jutas Strīķes teiktā, ka VK konstatētie pārkāpumi, Moneyval un OECD ziņojumos «konstatētie fakti» ir pietiekams pamats, lai Saeima lemtu par jūsu atbrīvošanu no amata, kā arī pēc Bordāna izteikumiem, piemēram, ka NEPLP vadītāju Aināru Dimantu saistībā ar VK konstatētajiem pārkāpumiem Saeima atbrīvoja no amata, neliecina, ka mērķis bija nevis pārbaudīt darbību, bet atlaist jeb, kā saka, piemeklēt pantu? Turpinājums sekos?
– NEPLP bija pilnīgi cits gadījums. Sabiedrībā tiek iemesti nepamatoti apgalvojumi! VK nekonstatēja nelietderīgu līdzekļu izlietojumu, bet pauda, ka, viņuprāt, līdzekļi remontdarbiem nebija izmantoti atbilstoši ģenerālajam mērķim. Finanšu ministrija, ar kuru saskaņojām līdzekļu izlietošanu, uzskata, ka tie ir izlietoti atbilstoši, tie nav novirzīti nekam citam kā plānotajai ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošanai. VK arī konstatēja nepilnības Atlīdzības likumā, kas atļauj prokuroriem saņemt piemaksas, kamēr tiesnešiem tādas nav paredzētas. VK norādīja, ka Saeimā un Valsts kancelejā norādīs uz šā likuma nepilnībām. Ir jau izstrādāts jauns Atlīdzības likuma projekts, kurā šīs nepilnības joprojām nav novērstas.
– Bordāns savukārt jūsu vērtēšanu uzskata par neobjektīvu, jo AT priekšsēdētājs jau iepriekš paziņoja, ka nesaredzot Prokuratūras likumā paredzētos apstākļus izvērtēšanai, turklāt vēl pārbaudes rosināšanas dienā jūs abi esot tikušies. Sarunāts rezultāts?
– Bordāns apzināti sagroza faktus un interpretē sev izdevīgā gaismā dažus apstākļus. Informatīvais ziņojums nav likumā noteikts pamats ģenerālprokurora atstādināšanas procedūras uzsākšanai. Prokuratūras likumā ir noteikts, ka to uzsāk pēc ne mazāk kā 34 Saeimas deputātu parakstīta dokumenta, bet tāds dokuments 17. maijā, kad Bordāns valdībā iesniedza ziņojumu, vēl nebija un AT priekšsēdētājam nebija nekāda likumīga pamata uzsākt pārbaudi. Ja tieslietu ministrs nepārzina likumu un tikai interpretē visu, kā viņam izdevīgāk, tas liecina par viņa juridisko zināšanu līmeni.
Arī tas, ka es esot tūlīt skrējis pie AT priekšsēdētāja sarunāt, ir faktu sagrozījums. Vairāk nekā mēnesi pirms 17. maija AT bija nozīmēta starpinstitucionālā sanāksme, kurā piedalījās Ģenerālprokuratūras pārstāvji, tostarp es, VID un citu institūciju vadība, lai apspriestos par nodokļu parādu iekasēšanas problemātiku. Kad mēs atnācām, Bičkoviča kungs vēl nebija zālē, un, kad aizgāja, mēs vēl palikām.
Tieši tāpat tagad tiek sagrozīti fakti un izplatīti paziņojumi, ka AT priekšsēdētājs un ģenerālprokurors gatavo sev mantiniekus, pietuvinātus cilvēkus. Šim kārtējam nekompetentajam paziņojumam nav nekāda reāla seguma, un tas liecina par to, ka tieslietu ministrs nepārzina amatpersonu iecelšanas kārtību. AT priekšsēdētāja amata kandidātus izvirza AT plēnums – visu AT tiesnešu kopsapulce. Ja kāds uzskata, ka AT priekšsēdētājs spēj ietekmēt visu AT tiesnešu viedokļus, tad lai viņš tā domā!
– Bet kaut kā kandidātu loks jau izkristalizējas līdz tam AT plēnuma balsojumam!
– Uz šodienu tas nav izkristalizējies, bet, ja kādas personas kaut ko apspriež, tas nav nekas likts. Ir dzirdētas dažādas runas, tajā skaitā, ka arī tieslietu ministrs ir uzrunājis atsevišķus tiesu priekšsēdētājus un tiesnešus, bet tās ir baumas. Un pat, ja tas tā būtu, tas nav aizliegts. Ģenerālprokurora amata kandidāti AT priekšsēdētājam ir jāiesniedz vai viņi paši var pieteikties ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms ģenerālprokurora amata termiņa beigām. Ierosinājumus var iesniegt ģenerālprokurora padome, prokuroru biedrība, AT plēnums, tiesnešu biedrības vai fiziska persona, piesakot personiski savu kandidātu. Kur šeit ir sabiedrībai pasniegtais šausmu stāsts par mantinieka meklēšanu? Un – kas tad ieceļ amatā? AT priekšsēdētāju un ģenerālprokuroru? Saeima! Kādā veidā mēs ietekmēsim Saeimu, lai panāktu sev vēlama cilvēka apstiprināšanu, kā panāksim Saeimas vairākuma balsojumu? Tas ir absurds!
– Bordānu jau arī neapmierina šī ģenerālprokurora iecelšanas un atcelšanas kārtība, kuru viņš rosinājis mainīt, jo neesot labi, ka AT priekšsēdētājs vienpersoniski izvēlas kandidātu un pats arī lemj, vai rosināt pārbaudi atlaišanas izvērtēšanai. Jūsuprāt, tā būtu maināma?
– Par iecelšanas kārtību var diskutēt, bet ar atlaišanas kārtību ir jābūt ļoti uzmanīgiem. OECD plenārsēdē tika runāts arī par atlaišanas kārtības iespējamo politizēšanu. Ja tā notiks, sekos reakcija no starptautiskajām institūcijām. Nevar vienkārši, tiklīdz kādam kaut kas nepatīk, mainīt likumu, lai pieskaņotu, kā, kam labāk.
– Redzējām, ka FKTK vadību ilgi mēģināja izēst, kamēr beigās uzpirka, lai aiziet par nepilna gada algu. Ko jūs teiktu par šādu variantu par pirmstermiņa aiziešanu?
– Man neviens zelta izpletni nav piedāvājis, bet tas būtu interesanti!
– Un jūs to pieņemtu?
– Būtu par to vērts padomāt! Es ar interesi sagaidītu, kurš tādu piedāvājumu izteiktu.
– Tieslietu ministrs minējis Somijas piemēru, kad ģenerālprokuroru ieceļ Somijas prezidents pēc valdības priekšlikuma, ko sagatavo Tieslietu ministrija. Šo jūs arī uzskatītu par iecelšanas kārtības politizāciju?
– Lietuvā ģenerālprokuroru ieceļ parlaments pēc Valsts prezidenta ieteikuma. Kurš variants ir labāks?
Uzskatu, ka parlamenta apstiprināta amatpersona tomēr ir demokrātiskāks un mazāk politiski ietekmēts process. Par iecelšanas kārtību var diskutēt, piemēram, par Tieslietu padomes lomas palielināšanu atlases procesā, bet atlaišanas kārtība ir atzīta par gana labu esam, jo tā nodrošina pret politisko ietekmi. Nav runa konkrēti par mani, man ir ļoti maz palicis laika amatā. Svarīgi, lai jaunais ģenerālprokurors būtu pasargāts no politiskās ietekmes, lai viņam nebūtu jāuztraucas, ka valstī kaut kas mainīsies, nāks citi spēki pie varas, būs kaut kāds spiediens, norādes, un, nedod Dievs, prokuratūru uztaisīt par izpildvaras institūciju un pakļaut izpildvarai, jo īpaši Latvijas apstākļos. Kā izteicies jurists Aivars Borovkovs, Latvijā nav politisko partiju, bet ir ekonomiskie grupējumi, kuri realizē savas intereses caur parlamentu. Arī Satversmes tiesa atzinusi, ka jebkādu valsts augstāko amatpersonu atlaišana no darba ir ārkārtējs gadījums, kas prasa ļoti rūpīgu izvērtējumu, un tikai ļoti rupju pārkāpumu gadījumos to var darīt. Neaizstāvu ne sevi, ne kādu citu, arī necenšos apgalvot, ka prokuratūrā viss ir labi un neesmu nekādas kļūdas pieļāvis. Arī senatore Senkāne, kura izvērtēja ziņojumu par mani, teica, ka netika jau vērtēts, vai Kalnmeiers strādā labi, bet tas, vai ir pieļauti konkrēti pārkāpumi, kas var būt atlaišanas pamatā. Nevaru pateikt: viss ir labi un pareizi izdarīts.
– Kas ir uzlabojams prokuratūras darbā, un ko no tā jūs varētu izdarīt atlikušajā pilnvaru laikā?
– Prokuratūrā no 2017. gada darbojas iekšējā informatīvā sistēma, iepriekš viss notika uz papīra, bijām ļoti atpalikuši IT jomā. No 108 vērtētām valsts iestādēm prokuratūra bija 105. vietā e-paraksta lietošanā 2017. gadā, bet pērn jau 8. un šā gada sākumā jau 7. vietā. Progress ir milzīgs.
– Vai e-paraksta lietošana kā tāda parāda darba kvalitāti? Drīzāk svarīgi būtu IT lietošanas rādītāji kā palīgs izmeklēšanā, kādu kibernoziegumu pierādīšanā utt.
– Jā, pareizi! Tas arī notiek, aktīvi tiek strādāts pie e-lietas izveidošanas. Ir svarīgi, lai mēs neizkristu no Eiropas līmeņa. Prokuratūra kopā ar TM panāca, ka ir pieejami pieci miljoni eiro piecu gadu apmācības programmai par Eiropas līdzekļiem justīciju attīstībā. Līdz tam nekas tamlīdzīgs nav bijis!
Ir ļoti būtiski uzlabot darbu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā, notiek vērienīgas apmācības, kā strādāt ar šīm krimināllietām, prokuroriem ir iespējas ārzemēs apgūt labāko pieredzi. ASV arī ir piedāvājušas savu palīdzību apmācībā, lai vēl vairāk paaugstinātu zināšanu līmeni cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, terorisma finansēšanu, korupciju.
– Tam jau ir jūtami rezultāti? Vismaz OECD jaunajā ziņojumā pausta kritika, ka neviena finanšu institūcija Latvijā nav saukta pie atbildības par iesaisti ārvalstu kukuļošanas vai naudas atmazgāšanu shēmā, trūkst resursu pārrobežu kukuļošanas atklāšanā. Arī pagājušā gada pārskatā minēts, ka mazāk ir izmeklēšanas iestādēm nodoto materiālu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, vairāk uz tiesu nosūtītu kriminālprocesu, savukārt šogad rādītāji gan, pēc jūsu sniegtās informācijas, esot daudz labāki.
– Šā gada deviņu mēnešu rezultāti pārsniedz 2017. un 2018. gada rezultātus kopā – progress ir liels. Lielākā kritika OECD ziņojumā ir par to, ka ir maz starpvalstu kukuļošanas lietu. Šādas lietas izmeklēšanas ceļā ir atklājamas ļoti grūti, pirmsākumi ir meklējami operatīvajā darbā izmeklēšanas iestādēs. Jā, prokuratūra uzrauga izmeklēšanu, bet mēs neveicam operatīvo darbību. KNAB un Iekšējās drošības birojs ļoti aktīvi šajā jomā strādā. Šo lietu skaitu nevar tā mehāniski palielināt, tas ir saistīts ar izmeklēšanas un operatīvās darbības iestāžu kapacitāti, kas nav tā labākā. Tikko pēc VP paziņojuma, ka tai trūkst līdzekļu, KNAB budžets ir ievērojami palielināts, bet arī esot par maz. Arī mums piešķirti papildus 600 000 eiro, bet tie ir neatliekamām vajadzībām, nevis kapacitātes palielināšanai.
– Kas devis šādu uzrāvienu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietās, kāpēc iepriekš nevarēja vai negribēja?
– Nav runa par negribēšanu! Mūsu valsts problēma ir arī tā, ka mēs nemākam pasniegt savus darba rezultātus! Mums pārmet, ka nenotiek paralēlās izmeklēšanas – noziedzīgi iegūto līdzekļu izsekošana, ka netiekot pētīts, kur palikusi aizturēto personu nauda. Bet tas vienmēr ir pētīts, ciktāl līdzekļiem var izsekot, bet nav ticis uzskaitīts šis darbs, kam tagad pievēršam lielāku uzmanību.
Bija arī grūti lauzt tiesu praksi sodu piespriešanā. Līdz šim, ja cilvēks neko nebija darījis, lai novērstu savu kaitējumu, tad ir ļoti rūpīgi apsverams, vai viņam varēja piespriest sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu. Bet, ja ir notikusi izvairīšanās par lielām summām, visa summa un arī naudas sods ir piedzīts, tad, jā, var runāt par to, ka sods ir maigāks un nav saistīts ar brīvības atņemšanu. Tas ir stimuls arī citiem, – novērst radīto kaitējumu un samaksāt soda naudu. Ir gadījumi, kad prokuroram piedāvā slēgt vienošanos, bet prokurors saka, ka nē, pārāk daudz ir sastrādāts, kaitējums nav atlīdzināts, sūtīsim lietu uz tiesu, lai tā lemj par sodu!
– Jūsuprāt, vairāk vajadzētu šajās lietās vienoties, lai samaksā sodu un atdod nelegāli iegūtos līdzekļus, bet nesodīt ar brīvības atņemšanu?
– Tā ir visas pasaules prakse!
– Bet vai tas attur no liela mēroga noziegumiem?
– Tā ir visas pasaules prakse. Te nav runa par gadījumiem, kad ir fizisks apdraudējums sabiedrībai, bet runa ir par ekonomiskiem noziegumiem, par uzņēmējiem. Bet katrs gadījums jāvērtē individuāli.
– Tā nav atpirkšanās, jo īpaši, ja nauda nav problēma?
– Tā var teikt, bet vai labāk ir ielikt cilvēku cietumā, nodokļu maksātājiem viņu uzturēt, ja kaitējums valstij ir atlīdzināts un vēl samaksāta soda nauda? Vēl var piemērot aizliegumu nodarboties ar uzņēmējdarbību, ir pietiekami daudz ietekmēšanas līdzekļu. Ļoti daudzās attīstītajās, tostarp Eiropas Savienības, valstīs galvenais kriminālsoda veids ir naudas sods, protams, izvērtējot visus apstākļus, samērojot kaitējumu. Nevar iedot universālu formulu, tāpēc tas ir tiesas kompetences jautājums, un ir ļoti būtiski, lai izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem būtu vienota izpratne par šiem jautājumiem. Par to arī notiek apmācības.
– Kā ir ar prokuratūras kapacitāti?
– Gadā pēc pašu vēlēšanās aiziet viens, divi cilvēki, bet pamatā aiziet prokurori ar darba stāžu virs 20 gadiem izdienas pensijā. Šī paaudžu maiņa turpināsies vēl diezgan ilgi, un labi, ka tas nenotiek strauji. Šobrīd prokuratūras nekomplekts ir apmēram 6%, kas nav ļoti daudz. Ir gan problēmas ar profesionāliem, labiem prokuroriem tajās struktūrvienībās, kuras nodarbojas ar legalizācijas lietām, kur vajag specifiskas zināšanas, bet arī tas tiek risināts. Bet bažas ir par jauno paaudzi, kuras sagatavotība ir diezgan vāja. Vasaras atlasē no apmēram simts cilvēkiem eksāmenu nokārtoja un tālāk vērtēšanai par pielaišanu stažēties tika tikai desmit cilvēku.
– Kas viņiem vainas?
– Vāja Kriminālprocesa un Krimināllikuma vispārīgo normu pārzināšana un arī vispārējās zināšanās par Latvijas kultūru, vēsturi, valsts augstākajām amatpersonām. Pārrunāsim šo problēmu ar LU Juridiskās fakultātes vadību. Arī ar profesionālo izglītību ir visai bēdīgi. Kopumā esmu ļoti bažīgs par jauno maiņu. Dators jau pats nevar izmeklēt krimināllietu, viss ir atkarīgs no profesionālās sagatavotības. Izmeklētāja darbs ir kā mājas pamati – ja tie būs ļodzīgi, tad arī prokuratūra uz tiem nevarēs uzbūvēt taisnas, stabilas sienas un tiesa uzlikt jumtu, noslēdzot procesu!
Foto: F64