Lemberga lietā tiesa krīt vēl zemāk

Tiesas sastāva priekšsēdētāja t.s. Lemberga prāvā Irīna Jansone aprāva advokāta Māra Gruduļa debašu runu, dodot vārdu prokuroram Jurim Jurisam, lai viņš varētu kritizēt advokāta runu un pieprasīt piemērot advokātam sankcijas.

Kad debašu runu t.s. Lemberga prāvā teica prokurori, tiesa pārējiem procesa dalībniekiem vēlēja sēdēt klusu, neļāva pieteikt lūgumus, kur nu vēl kritizēt prokurorus. Arī citos tiesas procesos debašu runas parasti netiek pārtrauktas, jo tā to liek likums.

T.s. Lemberga prāvā viss notiek citādāk. Šeit prokurori bauda īpašu labvēlību.

Šā gada 15. jūnija sēdē M. Grudulis turpināja savu debašu runu. Viņš tiesai skaidroja apsūdzībā sarakstītās aplamības, kā prokurori “sadalījuši” kapitāla daļas ārvalstu kompānijā “Barnes Industries Ltd.”. Lai sanāktu pierādījums Aivara Lemberga apsūdzēšanai, prokurori 1000 kapitāla daļas sadalījuši trijās vienādās daļās ‒ pa 333,33 daļām katrai personai, kuru prokurori uzskata par šīs ārvalstu kompānijas līdzīpašnieku.

Advokāts skaidroja, ka tā darīt ir neloģiski un nekompetenti. Pie šāda kapitāla daļu sadalījuma, piemēram, rodas jautājums, kur palikusi 0,01 kapitāla daļa?

Turpinājumā M. Grudulis iztirzāja speciāli A. Lemberga apsūdzēšanai prokuroru izgudroto terminu “patiesā labuma guvēja tiesības”. Advokāts uzsvēra, ka prokurori nevienā vietā tā arī nav skaidrojuši, ko nozīmē šis termins. Tāds neesot ierakstīts arī likumos. M. Grudulis norādīja, ka termins “patiesais labuma guvējs” un “patiesā labuma guvēja tiesības” nav viens un tas pats. Advokāta argumentētā runa pārliecinoši drupināja absurdo un nesaprotamo apsūdzību. Šai brīdī I. Jansone pārtrauca M. Gruduli, lai dotu vārdu J. Jurisam.

Jansone: Aizstāvi! Vienu mirklīti! Prokurors vēlas kaut ko teikt!

Juriss: Godātā tiesa, valsts apsūdzības uzturētāji vēlas vērst tiesas uzmanību, ka saskaņā ar 48. pantu – tiesai kā procesa virzītājam, izskatot krimināllietu, ir procesa virzītāja pilnvaras kriminālprocesa vadīšanā un procesuālās kārtības nodrošināšanā. Saskaņā ar 2. daļu – savu funkciju izpildei tiesa pieprasa, lai ikviena persona izpildītu procesuālo pienākumu un ievērotu kārtību tiesas sēdes laikā. Ar pienākuma izpildi jāsaprot nevis iluzora attieksme pret pienākumu pildīšanu, bet atbilstoši Kriminālprocesa pamatprincipiem to starp un šajā gadījumā jo īpaši Kriminālprocesa likuma 14. pantā noteiktajam – kriminālprocesa pabeigšana sapratīgā termiņā bez neattaisnotas kriminālprocesa novilcināšanas. Šajā gadījumā, kad aizstāvis, zvērināts advokāts Māris Grudulis vairākkārt klaji un nepārprotami ignorē atkārtotus tiesas aizrādījumus un brīdinājumus par kriminālprocesa novilcināšanas nepieļaujamību, proti ‒ necitēt vispārīgus, bezpriekšmetiskus normu regulējumus, aizstāvis klaji ignorēja tiesas norādījumus, turpina citēt bezpriekšmetiski normas, pat īpaši neiedziļinoties, ko citē, piemēram, citējot reliģiskās organizācijas, kā vienu no būtiskajiem normas satura elementiem. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 48. panta 2. daļas 2. punktu, tiesa piemēro procesuālās sankcijas. Pilnībā jāpiekrīt Augstākās tiesas senatora Aigara Strupiša teiktajam, augsti kvalificētam tiesnesim būtu jāspēj atšķirt, kuras debašu runas ir pārtraucamas un kurās notiek ūdens liešana no apsūdzētā vai aizstāvja puses. Citādi tas ved nekurienē. Problēma ir tajā, ka ne visi tiesneši izmanto savas pilnvaras, pārtrauc debates, lai gan viņi to var darīt. 288. Kriminālprocesa likuma pants – procesuālās sankcijas jēdziens nosaka – procesuālās sankcijas ir piespiedu līdzekļi, kurus procesa virzītājs var piemērot personai, kura nepilda likumā paredzētos procesuālos pienākumus vai izrāda necieņu tiesai. 295. pants – brīdinājums, persona, kura pavirši izturas pret savu procesuālo pienākumu izpildi, procesa virzītājs var izteikt brīdinājumu. Brīdinājumu var izteikt mutvārdos vai rakstveidā. Un visbeidzot 290. panta 2. daļa ‒ advokātam var piemērot tikai brīdinājumu, bet pārējos gadījumos var par viņa pārkāpumu informēt attiecīgo Zvērinātu advokātu padomi. Lūdzam pārtraukt šo klajo ņirgāšanos par likuma neievērošanu un noteikt procesuālo sankciju Mārim Grudulim. Paldies!

Jansone: Es vienīgi gribētu norādīt, ka jūsu atsaukšanās uz Strupiša komentāru, uzskatu, ir nevietā, jo tiesa nemitīgi pārtrauc aizstāvi, norādot uz viņa liekvārdību un atkārtošanos, arī ir apsvērusi domu par debašu ierobežošanu vai procesuālo sankciju noteikšanu aizstāvim. Tātad, ja ir pieteikts lūgums par procesuālo sankciju, ko aizstāvis vēlas tad norādīt?

Grudulis: Es, godātā tiesa, vēlētos norādīt to, ka es patiesībā būtu laimīgs, ja man piemērotu procesuālo sankciju. Turklāt, godātā tiesa, nevis tādu vienkāršu brīdinājumu, bet to sankciju, ko minēja prokurora kungs, ‒ nosūtīt Zvērinātu advokātu padomei, kā tur bija teikts, es tagad no galvas neatceros, bet doma bija tāda – informēt Zvērinātu advokātu padomi par manas rīcības nepieļaujamību. Tad tiešām būtu tāda situācija, ka nevis es šeit esmu viens pats starp visiem un visi man brūk virsū par to, ko es daru, bet Zvērinātu advokātu padome izvērtētu tiesas nosūtītā lēmumā norādīto motivāciju. Pieļauju, ka tā motivācija, esmu pārliecināts, ka tā nebūtu abstrakta, kā to šodien teica prokurors. Tā būtu konkrēta motivācija konkrētām situācijām, kurās es esmu konkrēti kaut ko pārkāpis. Tad arī es varētu Zvērinātu advokātu padomei procesā, kā likums to paredz, paskaidrot, kāpēc es esmu to darījis un kādēļ es esmu to darījis, un kāpēc es to turpinu darīt. Tad Zvērinātu advokātu padomes lēmums šajā lietā beidzot būtu skats no malas, kas parādītu to, vai es esmu pārkāpis likuma prasības vai neesmu pārkāpis likuma prasības. Savukārt, attiecībā par jūsu teikto, ko jūs arī vairākas reizes sakāt, ka jūs apsverat iespēju ierobežot debašu ilgumu, gribētu tikai vērst, godātā tiesa, uzmanību, ka šāds procesuālais piespiedu līdzeklis likumā nav paredzēts. Šāds procesuālais līdzeklis par debašu ierobežošanas ilgumu šajā lietā nebūs iespējams vispār, jo pagājušajā nedēļā tika pieņemti likuma grozījumi, kas mainīja regulējumu šajā jautājumā…

Jansone: Mēs to zinām! Un pārejas noteikumus arī…

Grudulis: …tad jūs noteikti arī zināt Judina kunga uzstāšanos no /Saeimas/ tribīnes, kur viņš paskaidroja attiecībā uz mūsu procesu, ka debašu ilguma ierobežojums nedarbosies. Zinot to, arī Jurisa kungs pat nelūdz to darīt. Viņš lūdz man piemērot tikai procesuālo sankciju, un tāpēc es pazemīgi noliecu galvu un lūdzu man piemērot visbargāko iespējamo sodu.

Jansone: Ņemot vērā, ka šis jautājums skar tikai jūs, varbūt Aivars Lembergs vēlas kaut ko saistībā ar prokuroru pieteikumu piebilst? Vēlaties?

/Sākas tiešsaistes sakaru problēmas ar Ventspils tiesas zāli, kur atrodas Aivars Lembergs un Ansis Sormulis. Pazūd attēls un skaņa./

Lembergs: Tiesa droši vien atceras, ka es vairākas reizes pieteicu lūgumu, lai …

Jansone: Aivar Lemberg, jūs vispār dzirdējāt, kas te notika?

Lembergs: Es dzirdēju, dzirdēju, jā! Bija nospieduši te to pogu, tāpēc …

Jansone: Jā! Labi!

Lembergs: Es vairākas reizes pieteicu lūgumu, ka tiesu debates vajag ierakstīt video un translēt internetā, lai visai Latvijas sabiedrībai būtu redzams, kuram te taisnība un kuram te nav taisnība. Prokurori kategoriski no pirmās tiesas dienas ir iebilduši pret atklātību šajā tiesas procesā. Arī šajā debašu fāzē. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, protams, tas, ko runā Gruduļa kungs ievaddaļā, un tā ir ievaddaļa, līdz ar to tā ir apkopojošā. Lai nerunātu par katrām no 29 it kā /manis/ nedeklarētām kompānijām, viņš runā, protams, kompakti un aptveroši, lai pēc tam uz to varētu atsaukties. Treškārt, protams, ka nerunāt par to, ko sarakstījusi ir apsūdzība? Jebkurš sapratīgs cilvēks, kad to /apsūdzību/ izlasa… Piemērs, ka 333 reiz 3 nekādi nesanāk tūkstotis. Tas ir tik elementāri! Protams, prokuroram to klausīties, zinātņu doktoram, vajadzētu aiz kauna palīst zem galda par to, kādas muļķības tur ir sarakstītas. Tāpēc, protams…

Jansone: Aivar Lemberg, jūs novirzāties no tēmas.

Lembergs: …prokurors dara visu gan Saeimā, gan arī tiesas zālē jau no pirmās dienas, lai nepieļautu šo vienīgo iespēju maniem aizstāvjiem mani aizstāvēt šajā kriminālprocesā. Tiesu debates jau ir vienīgais, pirmais un pēdējais brīdis, kad var teikt šo aizstāvības runu. Tāpēc loģiski, ka prokurori kategoriski prasa nekādā gadījumā nepieļaut realizēt šīs manas tiesības uz aizstāvību. Tas iet cauri visam šim kriminālprocesam un it īpaši debatēs. Ne jau mēs sarakstījām 300 epizodes pēc 325. panta un 29 ārvalstu kompānijas pēc 219. panta! Ne mēs putrojamies akcijās un daļās! Ne mēs neprotam reizināt, un tā tālāk, un tā tālāk! Diemžēl par šiem jautājumiem manam aizstāvim ir obligāti jārunā. Obligāti jārunā! Paldies!

Jansone: Jā, paldies! Tā! Desmit minūšu pauze!

Grudulis: Paldies!

/Pēc pārtraukuma/

Jansone: Sēdieties! Pirms turpināsim debates. Tiesu kolēģija apspriedās par radušos situāciju un ir secinājusi sekojošo. Aizstāvis jau vairākkārt nav pildījis tiesas rīkojumu saistībā ar to, ka jau iepriekš sistemātiski ir atkārtojies savā runā, runājis par apstākļiem, kas nav lietā, kam nav saistība ar lietu, šodien ir runājis par apstākļiem, kaut kādiem vispārīgiem, citējot likuma normas, pantus, tādā veidā apzināti vilcinājis procesu. To tiesa jau ir norādījusi aizstāvim vairākkārtīgi. Ņemot vērā arī šodien izteikto prokuroru lūgumu par procesuālās sankcijas noteikšanu, tiesas kolēģija ir apsvērusi šo domu un ir secinājusi, ka aizstāvis tādā veidā, nepildot tiesas rīkojumus, ir pārkāpis Kriminālprocesa likuma 9. pantā noteikto, ka bez ierunām ir jāpakļaujas tiesas sēdes priekšsēdētāja rīkojumiem. Arī 471. panta 4. daļā noteikto, kas paredz šo pašu apstākli, taču ir turpinājis tādā pašā garā runāt, neieklausoties un nepildot šos tiesas rīkojumus. Tiesa nonākusi pie secinājuma, ka ir pamats jums piemērot procesuālo sankciju atbilstoši Kriminālprocesa likuma 288. pantā noteiktajam vispārīgajam principam par procesuālās sankcijas noteikšanu, kā arī 289. panta 1. daļas 1. punktu par to, ka procesuālās sankcijas piemērošanas pamats ir likumā paredzēto un procesa virzītāja noteikto procesuālo pienākumu nepildīšana. Tālāk, 290. panta 1. daļas 1. punktā paredzēto un 291. pantā paredzēto. Tātad, tiesas kolēģija izsaka aizstāvim Mārim Grudulim brīdinājumu kā procesuālo sankciju.

Grudulis: Māris Grudulis ar pazemību un cieņu pret tiesu pieņem šo sankciju.

Jansone: Turpinām debates.

Grudulis: Turpinām debates.

Jansone: Lūdzu, ievērojiet to, kāpēc tiesu kolēģija jums ir šo sankciju piemērojusi. Mēs ilgi jums norādījām uz tiem apstākļiem, jau kad jūs runājat par 325. pantu. Nemitīgā atkārtošanās, nemitīgā normu citēšana. Šodien tas viss turpinās tāpat bez izmaiņām.

Aivaram Lembergam valsts piestiprinātais advokāts Genādijs Ivankins: Es atvainojos! Bet kā? Vai citiem dalībniekiem nebūs nekāda teikšana šajā gadījumā?

Jansone: Nē, tas skar tikai aizstāvi Māri Gruduli.

Ivankins: Prokuroriem drīkst, citiem nē?

Jansone: Prokurori pieteica tādu lūgumu.

Ivankins: Man arī ir lūgums! Varu pieteikt savu lūgumu? Godātā tiesa…

Jansone: A kas jums par lūgumu debatēs?

Tālāk G. Ivankins pieteica trīs lūgumus. Pirmais – izskatīt jautājumu, vai tiesa no sava brīva neatkarīga prāta izmanto likumā noteiktās tiesības norādīt advokātam par konkrētu normu neievērošanu vai arī tomēr tiesa šādi rīkojas prokurora spiediena rezultātā. Otrais ‒ aizrādīt prokuroriem, ka viņiem nav tiesības pārtraukt aizstāvības runu. Trešais ‒ aizliegt prokuroriem iejaukties aizstāvības runā.

Uz šiem lūgumiem advokāts no tiesnesēm saņēma šādas atbildes.

Tiesnese Ligita Kuzmane: Tas nav lūgums, mēs nelemsim.

Jansone: Tiesas kolēģija nelems šāda veida lūgumu. Viņš nav uzskatāms ‒ vispār nav saprotams, sakarā ar to ir izteikti tādi iebildumi. Vai sakarā ar procesuālās sankcijas piemērošanu citam aizstāvim vai kādā citā sakarā?

Ivankins: Sakarā ar iejaukšanos!

Jansone: Kādu iejaukšanos? Tiesas kolēģija uzskata, ka prokurori ir pildījuši savus pienākumus. Tiesas kolēģija pati bija pārtraukusi aizstāvi runāt un devusi vārdu prokuroram, līdz ar to nesaskata pretrunas prokurora rīcībai. Tas, ka ir piemērota procesuālā sankcija aizstāvim, ir tikai un vienīgi tiesas iniciatīva. Viss! Tā! Varam turpināt!