Atkāpties ar godu vai turpināt izlocīties – kā rīkoties Levitam?

Ņemot vērā sensāciju ap Lato Lapsas un Kristīnes Bormanes grāmatu “Viltvārdis”, kas veltīta pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita biogrāfijai un kurā secināts, ka pašreizējais Latvijas prezidents ir pielicis maksimālas pūles, lai “vismaz daļēji uzdotos par citu cilvēku”, aktualizējies arī jautājums par Levita atbilstību ieņemamajam amatam.

Grāmatā atklāts kā pašreizējais Valsts prezidents sev “izdomājis” ideoloģiski pareizu tēvu un vecvecākus, kā savus īstos vecvecākus “pārkvalificējis” par vecvecvecākiem, kā gadu desmitiem melojis par viņiem, par savu bērnību un jaunību, par savu pilsonību u.tml.

Uz apjomīga arhīvu dokumentu pamata grāmata „Viltvārdis” pārliecinoši parāda, kā pašreizējais valsts galva ir darījis visu iespējamo, lai uzdotos par vismaz daļēji citu cilvēku, liekot pamatoti šaubīties, kam no viņa publiski stāstītā vispār var ticēt.

“Šādam cilvēkam nonākot valsts pirmās personas krēslā, patiešām pilnīgi pamatots ir jautājums – kāda ir tā patiesība, ko viņš slēpj un nomaskē ar pamazām izčākstošiem meliem? Kā tā var ietekmēt valsti un līdz ar to mūs visus? Viena lieta ir mainīt baltu kreklu četras reizes dienā, kā to patiešām mēdzot darīt šīs grāmatas galvenais varonis, bet pavisam cita – jautājums, vai viņš tāpat nerīkojas arī ar sirdsapziņu? Un ar ko vēl?” – tā „Viltvārža” priekšvārdā raksta grāmatas autori.

Pats prezidents gan izvairīgi līdz šim komentējis grāmatā atklāto, norādot, ka viņš liktu šo grāmatu vienā rindā ar literatūru par lidojošajiem šķīvīšiem un plakanas Zemes teorijām piebilstot, ka Latvija ir demokrātiska valsts un katram, kas šeit dzīvo, ir iespēja izteikt savu viedokli. Tāpat Levits uzsvēris, ka tas, ka viņam esot visaugstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam, atbildot uz visiem jautājumiem.

Sabiedrība gan tā neuzskata un labprātāk sagaidītu prezidenta skaidrojumu par grāmatā minētajiem faktiem. Galu galā vai prezidentam nevajadzētu rādīt piemēru visai tautai un būt patiesam tās priekšā? Vai, ja viņš to nespēj, tad atkāpties no amata?