Golubeva: Neizskatās, ka Nacionālā apvienība vēlēšanās uzvarēs

Gatavojoties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars konservatīvo apvienības savienību ar Latvijas Reģionālo apvienību pretnostatīja “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” kopējam sarakstam, biedējot vēlētājus, ka pēdējo vadībā valsts galvaspilsēta kļūtu par “varavīksnes” un praida Rīgu.

Tiesa, “Attīstībai/Par!” (A/P) un “Progresīvie” nekad nav slēpuši, ka viens no to mērķiem ir panākt, lai Saeima apstiprina tā dēvēto partnerattiecību likumu, kas nodrošinātu, ka valsts sargā arī cilvēkus, kuri izveido attiecības, kopīgu mājsaimniecību, bet kuri nav laulāti.

Nepieciešamību pēc šāda likumprojekta izgaismoja gan Zolitūdes traģēdija pirms gandrīz septiņiem gadiem, gan Covid-19 krīze. Pagaidām šo ieceri Saeimā atbalsta tikai “Jaunā Vienotība”, “Attīstībai/Par!” un daži “Saskaņas” deputāti. Pārējie uzskata, ka šis likumprojekts ir pirmais solis uz viendzimuma laulību legalizēšanu.

Arī tas atbilst patiesībai, ka līdz ar “Jauno Vienotību” pārstāvošo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, arī no A/P saraksta Saeimā ievēlētā Marija Golubeva un A/P sabiedrotās partijas “Progresīvie” Saeimas vēlēšanu laika līderis Roberts Putnis neslēpj savu piederību lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) kopienai. Pilsētā gan mēļo, ka šai kopienai piederīgie ir atrodami arī partijās, kas kategoriski distancējas no kopienas paustajiem uzskatiem un identificētajām problēmām.

Saeimas prezidija sekretāra biedre, “Attīstībai/Par!” pārstāvošā Marija Golubeva, kas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās nepiedalīsies, nevēlas pielīdzināties R. Dzintara retorikai, taču norāda, ka pagaidām ir maz liecību, ka Rīgā nacionāli konservatīvās idejas pašlaik gūst virsroku.

Pēc Raivja Dzintara vērtējuma, gadījumā, ja Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās uzvarēs “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” tandēms, Rīga kļūs par “varavīksnes” jeb praida pilsētu. Jūs gan nekandidējat vēlēšanās, bet kāda ir jūsu vīzija par nākotnes Rīgu, kuru vada A/P/P?

Mēs Rīgu noteikti redzam kā modernu eiropeisku pilsētu, iekļaujošu attiecībā uz visiem cilvēkiem, arī sociāli atbildīgu. Iedzīvotāju labsajūta ir viena lieta, par kuru centīsimies rūpēties. Esmu pārliecināta, ka mums ir laba komanda, lai par to rūpētos, ir uzņēmēji un ir cilvēki, kas saprot, kā radīt iekļaujošu vidi, kur cilvēki no dažādām sociālajām grupām jūtas labi.

Tas, ka noteiktos jautājumos jūsu partijas viedoklis ir diametrāli pretējs Nacionālās apvienības paustajam, nav noslēpjams. Jūsuprāt, šādi salīdzinājumi ir pieņemami politiskajā cīņā mūsdienu Latvijā?

Domāju, ka Raivis Dzintars ir pieredzējis politiķis, šajā ziņā es viņu ļoti cienu. Viņš ir arī prasmīgs politiķis. Tas, ko viņš teica, ir priekšvēlēšanu retorika, tās saturā ir arī trūkumi, ko veido kļūdaina apziņa, ka sava vīzija ir tā pareizākā. Bet mums jādomā vienu soli tālāk, mums jāsaprot, ka valdības partijām nākamajā Rīgas domes sasaukumā jāsadarbojas un jāizveido koalīcija, kura izbeigs “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” koruptīvo monopolu.

Varbūt jums ir versija, kāda izskatītos Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības vadīta Rīga?

Šāds jautājums nav šīs dienas darba kārtībā. Ja skatāmies arī uz politiskajām realitātēm un vēlētāju vēlmēm, pašlaik pēc reitingiem neizskatās, ka Nacionālā apvienība vēlēšanās uzvarēs, bet to lai lemj vēlētāji. Mēs varam runāt tikai par to, kā, mūsuprāt, jāizskatās Rīgai.

Pirms gada Saeimas vairākums noraidīja dzīvesbiedru likuma nodošanu komisijām. Ārkārtējās situācijas laikā šis jautājums atkal aktualizējās, vai te ir paredzama virzība, Saeimai pulcējoties uz rudens sesiju?

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija prasījusi atbildīgajām institūcijām par problēmām, kādas konstatētas. Cik saprotu, rudenī, kad saņems atbildes, sekos diskusija komisijā. Tas ir pilnīgi pamatoti, nav jau tā, ka mēs izdomājām likumu tikai izdomāšanas pēc. Pastāv reālas problēmas, gan ar nodevām un nodokļiem, gan tad, ja cilvēks atrodas slimnīcā. Mēs līdz šīs Saeimas beigām pie šī jautājuma noteikti atgriezīsimies un runāsim ar kolēģiem.