Valsts atbalsts palīdzētu mazināt satraukumu atsevišķos kokrūpniecības uzņēmumos

Skatīsim konkrētu piemēru – vienam no Latvijas vadošajiem kokmateriālu vairumtirdzniecības un mežizstrādes uzņēmumiem SIA “PATA” aizvadītajā gadā nav veicies – uzņēmums apgrozījis par 38,90 miljoniem eiro mazāk nekā 2018. gadā. Ņemot vērā to, ka meža nozares produkcijas eksports valstij ir ļoti svarīgs un ienes būtiskus līdzekļus nodokļu veidā, vai valdībai nevajadzētu sniegt palīdzīgu roku šim un arī vēl citiem nozares uzņēmumiem, kas cīnās ar satraucošiem izaicinājumiem? 

“Zāģmateriālu noiets ir kļuvis neprognozējams, jo, pielāgojoties globālā tirgus straujām izmaiņām, ar klientiem tiek slēgti īstermiņa realizācijas līgumi viena mēneša ietvaros, kā arī tiek meklēti jauni noieta tirgi. Zāģbaļķu cenai ir tendence pieaugt, lai kompensētu pārējās koksnes cenas kritumu,” norādīts SIA “PATA” vadības ziņojumā par 2019. gadu.

Lursoft dati liecina, ka SIA “PATA” šobrīd reģistrētas 17 aktīvas struktūrvienības, kā arī dalība 12 uzņēmumos. Zaudējumi 2019. gadā sasnieguši 3,17 miljonus eiro.

Skaidrs, ka jebkurš krass apgrozījuma kritums rada satraukumu par ikviena iepriekš labi pelnoša uzņēmuma nākotnes izredzēm un kaut salīdzinoši neliels valsts atbalsts palīdzētu uzņēmumam vai nu pārstrukturēties, vai citādi pielāgoties jaunajiem tirgus apstākļiem.

Saprotams, ka ilgstoša neziņa par jebkura uzņēmuma finansiālo veselību liek nervozēt arī tā kreditoriem, jo galvenais to mērķis ir nekādā gadījumā nezaudēt savus aizdotos vai investētos līdzekļus.

Šajā biznesam jau tā sarežģītajā situācijā eļļu ugunī vēl pielēja TV raidījums “Nekā personīga”, ziņojot, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudīt it kā aizdomīgus “Latvijas Valsts meži” (LVM) darījumus ar papīrmalku, kuros esot iesaistīti arī “PATA” uzņēmumi. 

Raidījums ziņoja par to, ka LVM iegūtā papīrmalka, apejot konkurenci, nonāk pie uzņēmumiem “PATA” un “Pata Board”. Lai iegūtu LVM tehnoloģisko koksni, uzņēmumiem esot jāpierāda, ka tā tiks izmantota ražošanā, un divi “PATA” uzņēmumi pie līgumiem esot tikuši, solot, ka vēl tikai cels savu fabriku Kocēnu novadā, taču tā aizvien vēl nav uzcelta. “Nekā personīga” norāda, ka trīs gadu laikā “PATA” rūpnīcas būvniecību neesot pat sākusi, bet abi uzņēmumi no LVM it kā turpinot saņemt papīrmalku.     

Lai arī “PATA” visas TV raidījumā izteiktās aizdomas noliedz, tomēr šāda KNAB un, iespējams, arī citu valsts tiesībsargājošo iestāžu pastiprināta interese par uzņēmumu nepavisam neuzlabo tā kreditoru naktsmieru.

Valsts izsludinājusi šogad jau otro ārkārtas situāciju, kas ietekmē jebkuru uzņēmumu un sabiedrību kopumā. Privātajam biznesam šis ir izaicinājumiem bagāts laiks un tāpēc vēl jo vairāk valsts atbalsts tam būtu ja ne izšķirošs, tad vismaz ļoti nozīmīgs. Ņemot vērā to, ka kokapstrādes uzņēmumi nes Latvijas vārdu pasaules eksporta tirgos un dod darbu vairākiem tūkstošiem iedzīvotāju visos Latvijas reģionos, atklāts paliek jautājums – vai tomēr valdībai nevajadzētu apsvērt domu arī par precīzi mērķētu atbalstu ne tikai “airBaltic” gaisa kuģu flotei, bet arī tiem ražošanas uzņēmumiem, kas cīnās par eksistenci tikpat turbulentos apstākļos tepat uz zemes?