Lemberga lietas prokurora Jurisa argumentācija ir pretrunā ar loģiku – par ko tas varētu liecināt?

T.s. Lemberga lietas prokurora Jura Jurisa arguments, ka Ventspils mēra Aivara Lemberga atrašanās uz brīvām kājām varētu apgrūtināt sprieduma izpildi, arvien vairāk liek bažīties par politiķim piemērotā apcietinājuma patiesajiem iemesliem.

Kā zināms, Rīgas apgabaltiesa 22. februārī Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājam Lembergam piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu. Kaut arī tiesa nebija sagatavojusi drošības līdzekļa pamatojumu, Lembergs tika apcietināts tiesas zālē.

Lai arī tiesas lēmuma motivācija ir absolūti nepieciešama jēgpilnam apelācijas procesam un ir būtiska pilna tiesas sprieduma funkcija – nodrošināt lietas dalībniekiem iespēju pienācīgi iepazīties ar tiesas apsvērumiem un, ja lietas dalībnieki to vēlas, apstrīdēt to pamatotību augstākā instancē, šoreiz tiesa likumu ignorējusi.

Arī lietas prokurora Jura Jurisa izteikumi nevieš pārliecību, ka apcietinājums Lemberga gadījumā bija vienīgais, pareizais solis, kuru nevarēja aizstāt ar citiem drošības līdzekļiem, tai skaitā, aizliegumu izbraukt no valsts.

“Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu ir iespējams piemērot apcietinājumu, lai nodrošinātu to, ka sods viņu sasniedz, nevis, ka Latvija pēc tam skatās uz ārvalstīm un gaida savu pilsoni atpakaļ. Tā nav normāla situācija un to nevajag pieļaut,” intervijā LTV raidījumā “de Facto” izteicies Juriss.

Vienlaikus jāņem vērā, ka apcietinājuma mērķis var būt tikai un vienīgi, lai cilvēks neizvairītos no tiesas, netraucētu izmeklēšanai un nebēgtu prom. Tātad, kamēr nav pilnais sprieduma teksts, arī Lemberga apcietināšana ir bez jebkāda tiesas pamatojuma, ko gan Kriminālprocesa likums šādā situācijā pieprasa.

Savukārt, ja analizējam Jurisa izteikumus, tad tie izklausās vienkārši pēc lētas demagoģijas – Lembergs līdz šim nav kavējis ne vienu tiesas sēdi un, ņemot vērā, ka nopratināti visi liecinieki, vairs nevar traucēt arī izmeklēšanas procesu. Turklāt, saskaņā ar likumu, aizbēgšanu, no kā tik ļoti baidās tiesa un prokurors, var novērst arī ar daudz maigākiem drošības līdzekļiem, piemēram, nosakot aizliegumu izbraukt no valsts vai uzturēšanos noteiktā vietā. Tad kāpēc prokurors Juriss izsaka apsvērumus, kas ir absolūti pretrunā jebkādām loģikas likumsakarībām, tā maldinot sabiedrību, liekot tai domāt, ka apcietinājums bijusi vienīgā drošības līdzekļa iespēja?

Turklāt, ja Lembergs tik tiešām būtu domājis par bēgšanu, kas ir pavisam absurds pieņēmums, vai tad viņš to nebūtu izdarījis jau tad, kad pagājušajā gadā prokuratūra pieprasīja Lembergam astoņu gadu apcietinājumu?

Arī Kriminālprocesa likuma 244. pants nosaka, ka procesa virzītājam ir pienākums personai izvēlas tādu procesuālo piespiedu līdzekli, kas pēc iespējas mazāk aizskar personas pamattiesības un ir samērīgs. Apcietinājums nāk tikai tādā gadījumā, ja cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa, tiesas vai sprieduma izpildīšanas.

Vai nav pienācis laiks prokuroriem un tiesai beidzot atzīties, ka Lemberga apcietināšanai nav nekāda sakara ar taisnīgu likumu piemērošanu, bet, visticamāk, ar politisko izrēķināšanos?