D vitamīna deficīts: Latvijas iedzīvotāju, valdības vai ražotāju atbildība?
71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar D vitamīna deficītu organismā, tā liecina nesen veikta pētījuma dati*. Tāpat arvien biežāk D vitamīna deficīts tiek saistīts ar dažādām saslimšanām, akūtām un hroniskām slimībām, tostarp dažādām infekcijas slimībām, depresiju un pat diabēta un insulta risku. Šobrīd valstī esošais regulējums neparedz ieteikumus dažādu pārtikas produktu papildu bagātināšanai ar D vitamīnu, kas varētu kalpot kā vienkāršs papildrīks D vitamīna deficīta novēršanai. Taču atbildīgi Latvijas uzņēmumi jau ir spēruši pirmos soļus produktu bagātināšanā ar D vitamīnu.
Kā liecina pētījuma dati, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk uzskata, ka vieglākais veids D vitamīna uzņemšanai ir saules stari, tā uzskata 65% iedzīvotāju. Taču, diemžēl Latvijas platuma grādos esošais saules apjoms gada laikā nav pietiekams. “Lai arī pastāv uzskats, ka D vitamīnu varam uzņemt ar saules staru palīdzību, saules aktivitāte šim mērķim mūsu platuma grādos ir pietiekoša tikai no maija līdz septembrim, un ne visas dienas ir saulainas, turklāt ļoti daudz laika mēs pavadām telpās. Savukārt pārējos mēnešos pat teorētiski būs neiespējami paļauties uz šo D vitamīna ieguves veidu,” atklāj Andis Brēmanis, Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs.
Tā kā mūsu platuma grādos pietiekami D vitamīnu ar saules stariem vien uzņemt nevaram, otrs veids, kā varam rūpēties par sevi, ir D vitamīnu saturošu produktu lietošana. Taču diemžēl arī produktu klāsts, kas var piegādāt mūsu organismam šo taukos šķīstošo D vitamīnu, nav pārāk plašs – tās ir treknās zivis, kā skumbrijas, laši, siļķes, sardīnes, mencu aknas, mazākā koncentrācijā tas atrodams arī olas dzeltenumā, piena produktos, dzīvnieku aknās.
“Pētījuma dati par zivju patēriņu Latvijā rāda, ka tās tiek ēstas labi ja pāris reizes mēnesī (33%). Savukārt, pārējie minētie produkti D vitamīnu satur ļoti mazā koncentrācijā, tādēļ tie būtu jālieto katru dienu lielos daudzumos. Piemēram, apēdot septiņu olu dzeltenumus, mēs iegūtu apmēram 6 mikrogramus jeb 240 starptautiskās vienības D vitamīna, kas ir pats minimums, ko ik dienas vajag uzņemt mūsu organismam,” atzīst A. Brēmanis.
Tādēļ parocīgs veids ir D vitamīna pievienošana ikdienā plaši lietotām pārtikas grupām, kā piena produkti, maize vai brokastu pārslas. Tā, piemēram, Somijas valdība jau 2003. gadā spēra pirmos soļus D vitamīna deficīta novēršanai iedzīvotāju starpā, izstrādājot ieteikumus piena un sviesta produktu bagātināšanai ar D vitamīnu un jau 2010. gadā papildināja dažādu produktu grupas, ko ieteicams bagātināt ar D vitamīnu**. Kas rezultējās ar lieliskiem rādītājiem D vitamīna deficīta novēršanā somiem – jau 2011. gadā 90% somu tika konstatēts pietiekams D vitamīna līmenis organismā.
Lai arī šobrīd Latvijā nav vienota regulējuma un valdības ieteikumu produktu bagātināšanai ar D vitamīnu, atbildīgi uzņēmumi jau ir spēruši pirmos soļus produktu bagātināšanai ar D vitamīnu Viens no šādiem uzņēmumiem ir Ogres maiznīca “Fazer Latvija”, kas šī gada sākumā iedzīvotājiem piedāvāja “Dzīvā” līnijas maizi ar pievienotu D vitamīnu. Katrā Fazer “Dzīvā” maizes klaipā ir pievienots vidēji 1 mikrograms D vitamīna uz 100g, kas ir 20% no minimālās rekomendējamās dienas devas***.
“Fazer mērķis ir radīt produktus ar pievienoto vērtību, tādēļ esam priecīgi, ka varam būt vieni no pagaidām nedaudzajiem pašmāju ražotājiem, kas piedāvā produktus ar papildus pievienotu D vitamīnu un vērst sabiedrības uzmanību uz D vitamīna nozīmību labas veselības un pašsajūtas nodrošināšanā. Lai arī pārtikas produktu bagātināšana ar D vitamīnu Latvijā vēl pagaidām nav noteikta no valdības puses, saredzam to kā aktuālu vajadzību Latvijas iedzīvotāju vidū un vēlamies parūpēties par katra labsajūtu,” atklāj Fazer Latvija mārketinga vadītāja Zane Bērziņa.
Tādēļ katram no mums ir rūpīgi jāseko līdzi savai veselībai, pievēršot uzmanību D vitamīna līmenim, neaizmirstot, ka pārtikas produkti, kas bagātināti ar D vitamīnu, var uzlabot mūsu labsajūtu, taču pilnībā nespēs aizvietot uztura bagātinātājus gadījumā, ja konstatēts D vitamīna deficīts.
A. Brēmanis atgādina, ka “vismaz reizi gadā ir vēlams veikt asins analīzi, lai iegūtu informāciju par D vitamīna stāvokli organismā. Ja tas ir kritiski zems, tad gan jāmeklē ģimenes ārsta vai kāda cita speciālista palīdzība, jo, iespējams, papildus saulei un uzturam vajadzēs lietot arī kādu no aptiekā iegādājamiem preparātiem, kas satur D vitamīnu. Speciālists tad arī informēs par vajadzīgām dozām, lietošanas ilgumu un atkārtotu analīžu veikšanas nepieciešamību,” stāsta A. Brēmanis.