40% Latvijas iedzīvotāju par gaidāmās svētku sezonas svinīgāko dienu uzskata Ziemassvētku vakaru, savukārt 30% cilvēku priekšroku dod Jaungada vakaram. Vēl ceturtdaļa jeb 25% respondentu visas svētku dienas uzskata par vienlīdz īpašām. Neatkarīgi no tā, kura diena ir visgaidītākā, ģimenes locekļu kopā sanākšana un kopīgu tradīciju ievērošana joprojām ir nozīmīga šo svētku sastāvdaļa. Pulcēšanās pie svētku galda vai kopīga eglītes rotāšana dāvā mirkļus, kas palīdz padarīt šīs svinības īpašas.
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jeb 51% aptaujāto par vienu no savām svarīgākajām tradīcijām uzskata Ziemassvētku vakariņas ģimenes lokā, kam seko kopīga eglītes rotāšana (uz to norāda 44% respondentu) un dāvanu pasniegšana (36%). Savukārt 18% aptaujāto par nozīmīgu tradīciju min radu apciemošanu, bet 14% respondentu svarīga ir došanās uz mežu pēc Ziemassvētku eglītes. Dažas tradīcijas ir jo īpaši svarīgas noteiktām paaudzēm. Kopīga eglītes rotāšana ir īpaši svarīga iedzīvotājiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem (58%) un no 40 līdz 49 gadiem (53%), savukārt iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem biežāk min radu apciemošanu (23%).
Arī svinību gaidīšanas laiks ir daļa no svētku tradīcijām, kas īpašu noskaņu piešķir dienām pirms svinībām. Daļa Latvijas iedzīvotāju veic laika atskaiti līdz svētkiem, aizdedzot Adventes vainaga svecītes (14%) vai izmanto Adventes kalendāru (4%).
“Tiem, kas meklē alternatīvu tradicionālajai eglītei, ja mājoklī ir maz vietas, vai radošu Adventes kalendāru, praktisks risinājums var būt pie sienas stiprināms eglītes formas dekors. Elastīgo priedes koka sienas dekoru var pielāgot vēlamajā platumā un izrotāt ar iemīļotākajiem rotājumiem. To var arī pārvērst par Adventes kalendāru, vienkārši piestiprinot tam mazus numurētus maisiņus, dāvaniņas vai zeķītes katrai dienai. Pēc svētkiem to var salocīt un noglabāt līdz nākamajam gadam,” iesaka IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītājs Dariuss Rimkus.
Līdztekus galvenajām ģimenes tradīcijām Latvijas mājsaimniecībās iecienīti arī mazāki svētku rituāli. Svētku tematikai veltītu filmu skatīšanās ir viena no svarīgākajām tradīcijām 13% iedzīvotāju, tai seko dzejoļu skaitīšana pirms dāvanu atvēršanas (9%) un kopīga ēdienu gatavošana (7%). Gan Ziemassvētku tirdziņu apmeklēšanu, gan došanos uz baznīcu minējuši 6% respondentu. Dažu šo tradīciju nozīmīgums atšķiras arī starp paaudzēm. Filmu skatīšanās ir īpaši populāra iedzīvotāju vidū vecumā no 30 līdz 39 gadiem (20%), savukārt došanos uz baznīcu biežāk minējuši iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem (10%).
“Mazāki rituāli ir lielisks veids, kā kvalitatīvi pavadīt laiku kopā. Radi noskaņu omulīgam ziemas filmu vakaram – sagatavo svētku gardumus, piemēram, plānās piparkūkas, šokolādi vai karsto augļu dzērienu, un par papildu komfortu parūpējies ar mīkstiem plediem un spilveniem. Bet, ja dod priekšroku ēdienu gatavošanai, pārvērt to par jautru ģimenes nodarbi – cepiet Ziemassvētku tematikai atbilstošu formiņu piparkūkas vai kopā ar mīļajiem izdekorējiet piparkūku mājiņu. Šīs vienkāršās nodarbes var satuvināt ģimenes locekļus un radīt ne tikai jaunas atmiņas, bet arī jaunas tradīcijas,” saka Rimkus.
No paaudzes paaudzē nodoti Ziemassvētku rotājumi arī var būt veids, kā saglabāt dzīvas ģimenes atmiņas. Lai gan tikai 1% Latvijas iedzīvotāju kā svarīgu ģimenes tradīciju min Ziemassvētku rotājumu kolekcionēšanu, vairāk nekā puse jeb 56% respondentu glabā rotājumus sentimentālu iemeslu dēļ, pat ja tie vairs netiek izmantoti.
“Viens no veidiem, kā radīt jaunu ģimenes tradīciju, ir katru gadu papildināt svētku kolekciju ar īpašu rotājumu. Tas var būt rotājums, kas izvēlēts kopā ar ģimeni, vai suvenīrs, kas atvests no atpūtas ārzemēs. Laika gaitā šie rotājumi var sniegt atgādinājumus par kopīgiem piedzīvojumiem un īpašiem mirkļiem. Sentimentāli rotājumi Ziemassvētkos ir pelnījuši īpašu vietu. Tā vietā, lai glabātu tos kastēs, iekarini tos eglītē vai izvieto citur mājās, lai ikviens tos var aplūkot. Trauslus rotājumus var izlikt apskatei, novietojot tos zem stikla kupola. Tādējādi tie būs pasargāti no bojājumiem,” iesaka Rimkus.
Tiešsaistes aptauju IKEA uzdevumā veica Norstat. Tā norisinājās 2026. gada septembrī, un tajā piedalījās 1039 Latvijas iedzīvotāji.