Bioloģiski ražota pārtika. Kā to atpazīt?

Pēdējos gados Eiropas Savienībā būtiski palielinājies pieprasījumus pēc bioloģiski ražotiem produktiem. Pie šāda novērojuma nonākuši arī Latvijas bioloģiskie lauksaimnieki. LV portāls skaidro, kas ir bioloģiski ražota pārtika, kā to atpazīt un kādas ir šā brīža aktualitātes bioloģiskajā lauksaimniecībā.

• Bioloģiskie lauksaimnieki respektē dabiskās ekosistēmas un saimnieko videi draudzīgāk.
• Bioloģiski ražotas produkcijas apzīmēšanai izmanto terminus “bioloģisks”, “ekoloģisks”, “organisks” un to atvasinājumus.
• Bioloģiski ražoti produkti nesatur ĢMO.
• Bioloģiski ražoti produkti tiek marķēti ar ES bioloģiskās lauksaimniecības logotipu.

Apmēram 2% pārtikas, kuru iegādājas Eiropas Savienības iedzīvotāji, ir sertificēta kā bioloģiska. Šobrīd Latvijā ir ap 3500 bioloģisko lauksaimnieku, kuru saimniecību lielums ir no dažiem hektāriem līdz pat diviem tūkstošiem hektāru. Bioloģiskās zemnieku saimniecības vidējais lielums ir ap 50 hektāriem, un saimniecībām ir tendence paplašināties.

Kas ir bioloģiskā pārtika?

Bioloģiskā ražošana lauksaimniekam rada lielus izaicinājumus, jo ar visām lauksaimniecībai raksturīgajām problēmām, kā, piemēram, augu un dzīvnieku slimībām, jātiek galā, nekaitējot dabai kopumā, augiem un dzīvniekiem, tā, lai gala produkts būtu patērētājam drošs un veselīgs. Saimniecību īpašnieki apzinās, ka bioloģiskie un ekoloģiskie cikli savā starpā ir saistīti.

Biedrības “Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija” valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis atzīmē, ka šos izaicinājumus nesaskata kā apgrūtinājumus, ja ir izvēlēts šāds saimniekošanas veids: “Protams, grūtības ir, aktuāla ir nezāļu un kaitēkļu apkarošana, ko parastie lauksaimnieki ļoti vienkārši atrisina ar ķīmiju. Bioloģiskajam lauksaimniekam tas ir darbietilpīgāks process, lai sasniegtu labus rādītājus ražai un produkcijas kvalitātei. Attiecībā uz lopkopību jāievēro augstākas labturības prasības, piemēram, govis obligāti jālaiž ganos, nedrīkst tām griezt ragus.”

Bioloģiskie lauksaimnieki respektē dabiskās ekosistēmas un saimnieko bez ķīmiski sintezētām vielām, piemēram, kaitēkļu apkarošanai izmanto bioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus, augsni bagātina ar kūtsmēsliem. Īpašas prasības attiecas arī uz dzīvnieku uzturu, un augstāku labturības prasību ievērošana nozīmē, ka dzīvnieki mazāk slimo un to ārstēšanā nav jāizmanto antibiotikas.

“Bioloģiskās lauksaimniecības tiek stingri kontrolētas.”

Bioloģiski ražotie produkti tiek marķēti ar Eiropas Savienības (ES) bioloģiskās lauksaimniecības logotipu, kas ir garantija – produkts ir sertificēts atbilstoši ES standartiem bioloģiskajai lauksaimniecībai. Turklāt bioloģiski ražoti produkti nesatur ģenētiski modificētus organismus (ĢMO).

Bioloģiski ražotas produkcijas apzīmēšanai var izmantot tikai terminus “bioloģisks”, “ekoloģisks” un “organisks”, no kuriem Latvijā visbiežāk tiek lietoti pirmie divi. Šo terminu izmantošana produkcijas apzīmēšanai ir stingri reglamentēta. Savukārt, ja uz produkta iepakojuma, piemēram, ir norāde par produkta “dabīgo” vai “naturālo” izcelsmi, tas nebūt nenozīmē, ka produkta ražošanā ir izmantotas bioloģiskās lauksaimniecības metodes.

Lauksaimniecības produktu marķējumā, reklāmā vai tirdzniecības dokumentos terminus, kas norāda uz bioloģiskās ražošanas metodi, var lietot tikai tad, ja visas produkta sastāvdaļas ir ražotas saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Eiropas Padomes Regulas Nr.834/2007 pielikumā uzskaitīti minētie termini Kopienas valstu valodās. Pielikumā minētos terminus nekur Kopienā un nevienā Kopienas valodā nedrīkst izmantot to produktu marķējumā, reklāmā un tirdzniecības dokumentos, ja nav ievērotas noteiktās ražošanas prasības. Tas attiecas arī uz šo apzīmējumu atvasinājumiem un deminutīviem.

Eko produkta ceļš sākas zemnieku saimniecībā

Lai uzņēmējs varētu apgalvot, ka produkts ir bioloģiski ražots, tam ir jāievēro Eiropas Padomes Regulā Nr.834/2007 un Regulā Nr.889/2008 noteiktās prasības. To ievērošanu stingri kontrolē katras valsts attiecīgās iestādes.

Latvijā bioloģiskās lauksaimniecības kontroli veic Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) un tā divas apstiprinātas kontroles institūcijas – biedrība “Vides kvalitāte” un valsts SIA “Sertifikācijas un testēšanas centrs”.

Dažkārt sarunās mēdz izskanēt apgalvojumi, ka katram saimniekam klāt nevar izstāvēt un redzēt, ar ko tas apstrādā lauku. Nozares pārstāvji norāda, ka kontroles sistēma ir pietiekami efektīva, zemnieku saimniecībās ir gan ikgadējā kontrole, gan ārpus kārtas pārbaudes. Turklāt bioloģiskajam lauksaimniekam neatļautu metožu lietošana ir liels risks, jo pārkāpuma konstatēšanas gadījumā viss saņemtais atbalsta finansējums ir jāatmaksā. Tas faktiski nozīmē saimniecības bankrotu, turklāt tiek zaudēta arī klientu uzticēšanās.

“Skolas izrāda interesi par bioloģiski ražotu produktu iegādi.”

Latvijā reģistrēto bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumu saraksts pieejams PVD mājaslapā, tajā atzīmēti arī uzņēmumi, kuru ražotajai produkcijai uz laiku aizliegts izmantot “Bioloģiskās lauksaimniecības” norādi un noteikti atkārtoti pārejas periodi.

Bioloģiski ražotu pārtiku patērētāji lielākoties iegādājas tirgū vai no paša ražotāja. Piemēram, ar bioloģisko lauksaimnieku piedāvājumu iespējams iepazīties arī interneta vietnē bioinfo.lv. Bioloģiski ražotus produktus var atrast arī lielveikalu plauktos, ne tikai vietējo ražotāju, bet arī no citām valstīm ievesto produkciju.

Meklē preci ar īpašu marķējumu

Latvijas patērētāji bioloģiski ražotu produkciju atpazīst pēc (ES) bioloģiskās lauksaimniecības logotipa, kas tika izveidots 2010.gadā. Šobrīd šim logotipam obligāti jābūt uz visu ES ražoto bioloģisko produktu iepakojumiem. Katrai valstij var būt savi bioloģiskās ražošanas logotipi, un ar tiem apzīmētajiem produktiem ir jāatbilst regulā noteiktajām prasībām. Latvijā tiek izmantota preču zīme “Latvijas ekoprodukts”.

Bioloģiskās pārtikas marķējumā jābūt norādītam:

• kontroles iestādes kodam, kura kontrolē uzņēmēju;
• uz fasētas pārtikas iepakojuma Kopienas bioloģiskās ražošanas logotipam;
• izmantojot Kopienas bioloģiskās ražošanas logotipu, tā vizuālajā laukā jābūt norādei par vietu, kur ražoti produkta sastāvā esošie lauksaimniecības izejmateriāli: “Lauksaimniecība ES” (lauksaimniecības materiāli ir audzēti ES); “Lauksaimniecība ārpus ES” (lauksaimniecības izejmateriāli ir audzēti trešajās valstīs); “Lauksaimniecība ES/ārpus ES” (daļa lauksaimniecības izejmateriālu ir audzēti ES un daļa – trešajās valstīs). Norādi “ES” vai “ārpus ES” drīkst aizstāt vai papildināt ar valsts nosaukumu.

Kopienas logotipu nedrīkst izmantot tā sauktajiem pārejas produktiem un pārtikai, kā minēts Regulas Nr.834/2007 23.panta 4.punkta b) un c) apakšpunktā.

Šai informācijai jābūt norādītai ne tikai uz fasētas produkcijas iepakojuma, bet arī uz tirgošanai paredzētas vaļējas produkcijas, piemēram, ābolu kastēm.

Skolēniem būtu jāēd veselīgi

Bioloģiskie lauksaimnieki ir aktualizējuši jautājumu par bioloģisko produktu lietošanu bērnudārzu un skolu audzēkņu uzturā. Biedrības “Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija” vadītājs G.Norkārklis norāda, ka šobrīd skolu iepirkto produktu izcelsme nav zināma. Biedrība īsteno vairākas aktivitātes, lai mudinātu skolas dot priekšroku bioloģiski audzētu produktu iegādei. Šobrīd bioloģiskajiem lauksaimniekiem ir grūti sacensties ar industriālajiem lauksaimniekiem, kuri produktus var piedāvāt par zemākām cenām, jo iepirkumos nav norādīts, ka jāpiedāvā tieši bioloģiski audzēta produkcija. Vairākas pašvaldības un skolas jau ir izrādījušas interesi un vēlmi iegādāties produktus no vietējiem bioloģiskajiem lauksaimniekiem. G.Norkārklis atzīmē: “Ja skolām un pašvaldībām ir interese, mēs labprāt konsultēsim un palīdzēsim veidot iepirkumus un sameklēt zemniekus, kuri gatavi piedāvāt produkciju.”

Sabiedriskās ēdināšanas iestādes – bioloģiskie uzņēmumi

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam ir iespēja saņemt bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu, to paredz MK noteikumi Nr.485 “Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība”.

Līdz pagājušā gada nogalei bija noteikts, ka sabiedriskās ēdināšanas iestādi var sertificēt kā bioloģisko uzņēmumu, ja ēdienu gatavošanā mēneša laikā iegādāto bioloģisko produktu īpatsvars ir lielāks par 50 procentiem. Tomēr neviens ēdināšanas uzņēmums šādu sertifikātu nebija ieguvis, tāpēc pagājušā gada nogalē tika nolemts grozīt MK noteikumus un samazināt bioloģisko produktu īpatsvaru līdz 30 procentiem.

“Latvijā tikai viens sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums ieguvis bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu.”

Šobrīd Latvijā ir tikai viens sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kurš ieguvis bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu. SIA “Augstceltne” iegūtais sertifikāts šā gada februārī apliecina, ka uzņēmums patērētājiem piedāvā ēdienus, kuros izmantota bioloģiski sertificēta liellopu gaļa.

Redzot, ka nepieciešami uzlabojumi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu sertifikācijas veicināšanai, Zemkopības ministrija ir sagatavojusi grozījumus MK noteikumos Nr.485.

Eiropā attīstīs bioloģisko ražošanu

Tuvākajos gados Eiropas Komisija plāno īstenot virkni pasākumu bioloģiskās ražošanas attīstībai Eiropas Savienībā, galveno uzmanību pievēršot trim prioritārajām jomām:

• palielināt ES bioloģisko ražotāju konkurētspēju;
• stiprināt un palielināt patērētāju uzticēšanos Eiropas bioloģiskās pārtikas un lauksaimniecības shēmai, kā arī uzticēšanos importētajiem bioloģiskajiem produktiem;
• stiprināt ES bioloģiskās ražošanas ārējo dimensiju.

Eiropas Komisijas šī gada paziņojumā “Rīcības plāns bioloģiskās ražošanas attīstībai Eiropas Savienībā” atzīmēts, ka bioloģiskās ražošanas grūtākais uzdevums ir nodrošināt pastāvīgu piedāvājuma un pieprasījuma pieaugumu, saglabājot patērētāju uzticēšanos. Rīcības plāns izstrādāts, lai līdz ar gaidāmajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā veicinātu nozares izaugsmi.

Bioloģiskās produkcijas ražotājiem ir jāsaskaras ar vairākām praktiskas dabas grūtībām, piemēram, lielas problēmas ir saistītas ar dzīvnieku barību, precīzāk, proteīnu un mikroelementu nodrošināšanu, bioloģisko sēklu pieejamību. Nozares problēmjautājumu risināšanai paredzēts attīstīt pētniecību un ieviest inovācijas. Eiropas Komisija turpmāk iesaka veltīt uzmanību konkrētiem nozares attīstības jautājumiem, piemēram, inovatīvām kaitēkļu, slimību un nezāļu apkarošanas metodēm, siltumnīcu enerģijas patēriņa samazināšanai.G.Norkārklis norāda: “Bioloģiskā lauksaimniecība attīstās straujiem tempiem un ieņems arvien lielāku vietu pārtikas nozarē.”